Sinepju gāzes testēšana ar kareivjiem mācību gāzes kamerās 8
40. gados bioloģisko ieroču izpēte kļuva aizvien intensīvāka un ASV valdība sāka testēt arī to pielietošanas sekas un iespējamos aizsardzības veidus. Nolūkā pārbaudīt dažādu bioloģisko ieroču veidu efektivitāti, amerikāņu varas iestādes apzināti īstenoja reālas sinepju gāzes un citu kairinošu un plaušas sagraujošu ķimikātu, piemēram, luizīta izsmidzināšanu pret ierindas kareivjiem bez viņu piekrišanas un informēšanas par to. Tāpat arī amerikāņu militārā vadība testēja pretgāzu masku un aizsargtērpu efektivitāti, ieslēdzot kareivjus gāzes kamerās un palaižot tajās sinepju gāzi un luizītu, kas acumirklī atsauc atmiņā nacistiskās Vācijas gāzes kameras.
Jāpiebilst, ka luizīts ir gāze, kas spēj bez aiztures izkļūt cauri apģērbam, tostarp arī gumijai. Nonākot saskarsmē ar ādu, šī gāze acumirklī izraisa spēcīgas sāpes, iekaisumu, audu uztūkumu. Aptuveni 12 stundu laikā pēc gāzes iedarbības veidojas lieli, ar šķidrumu piepildīti trumi sevišķi smagu ķīmisko apdegumu veidā. Un tas viss tikai no gāzes saskarsmes ar ādu. Bet luizīta ieelpošana izraisa dedzinošas sāpes plaušās, klepu, vemšanu un arī plaušu tūsku.
Savukārt iprīta jeb sinepju gāzes simptomi neizpaužas līdz pat 24 stundām pēc to iedarbības, bet pašai gāzei piemīt mutagēnas un kancerogēnas īpašības, kas nogalinājis ļoti daudz cilvēku, kuri bijuši pakļauti šai iedarbībai. Sekas galvenokārt ir smagi apdegumi, kas pēc kāda laika pārvēršas dzeltena šķidruma sulojošās vātīs. Un, kaut arī ir atrasta iespēja ārstēt sinepju gāzes iedarbības sekas, tas tomēr ir ļoti lēns un katrā ziņā ļoti sāpīgs process. Bieži vien gāzes uz ādas radītie apdegumi nav pilnībā ārstējami.
Vēl bez saviem kareivjiem par amerikāņu militāristu izmēģinājuma trusīšiem kļuvuši arī vēl mazāk pretoties spējīgie armijas hospitāļu pacienti, kurus pakļāva eksperimentiem, kas saistīti ar bioloģisko ieroču izmēģinājumiem
