Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijā Brjanskas apgabalā nogāzusies Ukrainas vieglā lidmašīna 0
Klintons nožēlo, ka pārliecinājis Ukrainu atteikties no kodolieročiem
LETA: Bijušais ASV prezidents Bils Klintons intervijā Īrijas raidsabiedrībai RTE pauda nožēlu par savu lomu procesā, kas noveda pie tā, ka Ukraina 1994.gadā atteicās no kodolieročiem.
Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, ja Kijivai būtu palikuši atturēšanas kodolspēki, otrdien pārraidītajā intervijā atzina ASV eksprezidents.
“Jūtu personīgu iesaisti, jo es piespiedu viņus (Ukrainas vadību) piekrist atteikties no saviem kodolieročiem. Un neviens no viņiem netic, ka Krievija izdarītu šo gājienu, ja Ukrainai joprojām būtu tās ieroči,” norādīja Klintons.
1994.gada janvārī Klintons parakstīja trīspusējo vienošanos par kodolieroču izvešanu no Ukrainas teritorijas ar tā laika Krievijas un Ukrainas prezidentiem Borisu Jeļcinu un Leonīdu Kravčuku.
“Es zināju, ka [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins neatbalsta prezidenta Jeļcina noslēgto vienošanos, kas paredz nekad nepārkāpt Ukrainas teritoriālo vienotību – vienošanos, ko viņš noslēdza, jo gribēja, lai Ukraina atsakās no saviem kodolieročiem,” sacīja ASV eksprezidents.
Ukraina “no tiem (kodolieročiem) baidījās atteikties, jo viņi uzskatīja, ka tas ir vienīgais, kas viņus aizsargā no ekspansionistiskās Krievijas”.
“Kad tas viņam bija ērti, prezidents Putins pārkāpa to (vienošanos) un visupirms sagrāba Krimu. Un es jūtos briesmīgi, jo Ukraina ir ļoti svarīga valsts,” atzina bijušais ASV prezidents.
Zelenskis: Krievi nekontrolē Bahmutu, kaut situācija ir sarežģīta
LETA: Situācija Doneckas apgabala Bahmutā, kur jau vairākus mēnešus nerimst Ukrainas aizstāvju kaujas ar valstī iebrukušo Krievijas karaspēku, ir “ļoti, ļoti sarežģīta”, vizītes gaitā Varšavā atzina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Tur tiek izmantots vislielākais dažādu ieroču, tādu kā artilērija, skaits,” ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu kopīgajā preses konferencē pavēstīja Zelenskis.
Pieejamā munīcija skaita ziņā situācija katru dienu ir atšķirīga, un Ukrainas karavīru panākumi kaujas laukā mēdz būt dažādi, sacīja Ukrainas prezidents.
“Bet mēs esam Bahmutā, un ienaidnieks nekontrolē Bahmutu,” uzsvēra Zelenskis.
“Jo vairāk munīcijas nonāks Ukrainā, jo ātrāk mēs noskaidrosim situāciju ne tikai Bahmutā, bet visā mūsu valsts teritorijā,” norādīja prezidents.
Ar operatīvo situāciju Bahmutā nodarbojas armijas Sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis, skaidroja Zelenskis.
“Viņam, neapšaubāmi, vissvarīgākais ir saglabāt personālsastāvu. Man vissvarīgākais ir nezaudēt mūsu karavīrus un, neapšaubāmi, ja būs laiks ar vēl “karstākiem” notikumiem un briesmas, ka mēs aplenkuma dēļ varam zaudēt personālsastāvu, tad, neapšaubāmi, uz vietas būs ģenerāļa atbilstoši pareizi lēmumi,” sacīja Zelenskis.
Ukrainas Aizsardzības ministrija savukārt pavēstīja, ka ienaidnieks izplata informāciju par kaujām Bahmutā psiholoģiskai iedarbībai, bet tam tas neizdodas.
Naktī ienaidnieks mēģinājis pārraut aizsardzību Bahmutas rūpnieciskajā zonā. Neraugoties uz dzīvā spēka pārākumu, sekmes gūt tam nav izdevies. Nogalināti 29 un ievainoti vismaz 40 Krievijas karavīri, norādīja ministrija.
Krievijā Brjanskas apgabalā nogāzusies Ukrainas vieglā lidmašīna
LETA: Krievijā Brjanskas apgabala Kļincovas rajonā nogāzusies Ukrainas vieglā lidmašīna, pavēstīja Krievijas Federālā drošības dienesta Brjanskas apgabala robežsardzes pārvalde.
“Nenoskaidrotu iemeslu dēļ lidmašīna nogāzās Butovskas apdzīvotās vietas rajonā,” teikts pārvaldes paziņojumā.
Krievijas robežsargi aizturējuši pilotu.
Butovskas ciems atrodas Brjanskas apgabala rietumos aptuveni 30 kilometru attālumā no robežas ar Ukrainas Čerņihivas apgabalu.
Zelenskis ieradies Varšavā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ieradiesoficiālā vizītē Varšavā, pavēstīja Polijas prezidenta ārlietu padomnieks Marcins Pšidačs.
“Tā ir oficiāla vizīte, bet tajā būs arī publiska rakstura elements,” radio RMF FM sacīja amatpersona, norādot, ka Zelenskis tiksies arī ar Polijā mītošajiem ukraiņiem.
Vizītes gaitā paredzēta Zelenska tikšanās ar Polijas kolēģi Andžeju Dudu.
Ukrainas prezidents uzstāsies ar runu Polijas galvaspilsētas vēsturiskajā centrā “aizvadītā gada notikumu kontekstā, kad poļi palīdzējuši Ukrainai, bēgļiem uz robežas vai uzņemot tos savās mājās.”
Plānotas arī tikšanās ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki.
BREAKING:
Zelensky is visiting President Duda in Warsaw.
The relationship between Poland and Ukraine is stronger than ever before.
🇵🇱🇺🇦 pic.twitter.com/KShyNLeYTz
— Visegrád 24 (@visegrad24) April 5, 2023
Lukašenko dodas uz Maskavu
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko trešdien dodas uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu.
Kremlis paziņojis, ka abi līderi apspriedīs progresu Krievijas un Baltkrievijas Savienības valsts izveidē.
Baltkrievijas līdera vizītes otrajā dienā Putins un Lukašenko apspriedīs abu valstu divpusējās attiecības un starptautiskos jautājumus. Cita starpā tiks runāts par Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā pie Polijas robežas.
Domājams, tiks apspriests arī karš Ukrainā un Somijas pievienošanās NATO.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 176 240 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 176 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 550 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3629 tankus, 7005 bruņutransportierus, 2707 lielgabalus, 532 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 280 zenītartilērijas iekārtas, 306 lidmašīnas, 291 helikopteru, 2283 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5573 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 299 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijai apšaudot Doneckas apgabalu, nogalināti seši civiliedzīvotāji
Krievijas karaspēks otrdien apšaudīja Doneckas apgabalu, nogalinot sešus un ievainojot septiņus civiliedzīvotājus, paziņoja Ukrainas Ģenerālprokurora birojs.
“Krievijas bruņoto spēku triecienu epicentrā kārtējo reizi nonāca dzīvojamie kvartāli. Okupantu uzbrukumu laikā gāja bojā seši cilvēki: divi šahtas darbinieki Toreckā – kalnu dispečers un medicīnas māsa, pārdevēja no Krasnohorivkas un vēl trīs vīrieši, kas dzīvoja Pokrovskas rajona Lastočkines ciemā. Bahmutas, Hirnikas, Očeretines ciema apšaudē dažāda smaguma ievainojumus guva septiņi mierīgi iedzīvotāji,” teikts paziņojumā.
April 4 Ukraine Control of Terrain map update for @TheStudyofWar
1. Russian forces made gains in southern Bakhmut and claimed more progress in the city center + industrial area.
2. Two small tactical Ukrainian counterattacks in Donetsk Oblast.
Details and more below:🧵 https://t.co/TH49z2Gl6T
— George Barros (@georgewbarros) April 5, 2023
Sprādzienu viļņi un šāviņu atlūzas nodarīja postījumus administratīvai ēkai, daudzdzīvokļu un privātiem dzīvojamiem namiem, un saimniecības būvēm.
Krievijas karaspēks otrdien apšaudīja ar raķetēm, artilēriju un zalvju uguns raķešu sistēmām “Grad” apdzīvotās vietas Doneckas apgabala ziemeļos.
Baltkrievijas karavīri sākuši apgūt Krievijas kodolraķešu sistēmu
Baltkrievijas karavīri devušies uz Krieviju, lai apgūtu Krievijas kodolraķešu sistēmas izmantošanu, otrdien paziņojušas Maskava un Minska.
Krievijas diktators Vladimirs Putins 25.martā paziņoja, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus.
Shoigu: "Several of Belarus ground attack aircraft received the ability to strike at enemy targets with nuclear weapons.
Besides, Iskander-M operational tactical missile system was handed over to the armed forces of Belarus. It can use both conventional and nuclear missiles" pic.twitter.com/DyuojPsSYT
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 4, 2023
Ar taktiskajiem kodolieročiem tiek saprastas kaujas laukā izmantojami nelielas jaudas šāviņi un raķetes tuva rādiusa uzbrukumiem, tikmēr ar stratēģiskajiem kodolieročiem iespējams iznīcināt plašas teritorijas.
“Operatīvi taktisko raķešu sistēma “Iskander-M” ir nodota Baltkrievijas spēkiem,” šodien paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
“3.aprīlī Baltkrievijas komandas sāka apmācības tās lietošanā,” viņš piebilda.
Baltkrievijas Aizsardzības ministrija publicēja fotogrāfijas, kurās redzami karavīri, kāpjam militārajās lidmašīnās, lai dotos uz Krieviju.
“Šo vienību apkalpe detalizēti pētīs jautājumus, kas saistīti ar raķešu sistēmas “Iskander-M” taktisko kodolieroču uzturēšanu un izmantošanu,” paziņoja Baltkrievijas Aizsardzības ministrija.
Belarusian Ministry of Defense:
We are training our soldiers in Russia to use tactical nuclear warheads of the Iskander-M system pic.twitter.com/kiS5GoHSlo
— Spriter (@Spriter99880) April 4, 2023
“Viņi izies pilnu apmācību ciklu vienā no Krievijas bruņoto spēku poligoniem,” pavēstīja ministrija, neatklājot, cik ilgi apmācības turpināsies.
Putina paziņojums radījis bažas par iespējamo kodolkonfliktu, taču eksperti un valdības uzskata, ka šis solis, visticamāk, nemainīs kara gaitu Ukrainā.
Plānots, ka kodolieroču izvietošanai nepieciešamie bunkuri Baltkrievijā tiks pabeigti līdz 1.jūlijam.
Kara laikā nav aizmirsta arī cilvēcība un prasmes, kas iegūtas pirms kara
Everything will be Ukraine 🇺🇦
🎻 Moisei Bondarenko pic.twitter.com/NLGpznkLG2
— UKRAINIAN SQUAD🇺🇦 (@ukrainiansquad) April 3, 2023
Soctīklos joko, ka Krievijai nu jaunas raizes par NATO robežu
Day 405 of my 3 day war. I invaded Ukraine to move NATO further away from Russia but ended up with Finland joining it & doubling my border with the alliance.
I remain a master strategist. pic.twitter.com/hVgPhopFcS
— Darth Putin (@DarthPutinKGB) April 4, 2023
