Ukraina atzīst, ka Krievija iekļuvusi ļoti svarīgajā Dnipropetrovskas reģionā 0
Ukrainas spēki atzinuši, ka Krievijas karaspēks ir šķērsojis austrumu industriālo Dnipropetrovskas reģionu un cenšas izveidot tur nostiprinātu pozīciju, ziņo ārvalstu mediji.
“Šis ir pirmais šāda mēroga uzbrukums Dnipropetrovskas reģionā,” BBC sacīja Viktors Trehubovs no Dnipropetrovskas operatīvi-stratēģiskās grupas, vienlaikus uzsverot, ka Krievijas virzība ir apturēta.
Vasaras gaitā Krievija regulāri apgalvojusi, ka ir iekļuvusi šajā teritorijā, cenšoties virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā no Doņeckas apgabala.
Jūnija sākumā Krievijas amatpersonas paziņoja, ka Dnipropetrovskas reģionā sākta ofensīva, lai gan jaunākie Ukrainas ziņojumi liecina, ka Krievijas spēki ir tikai nedaudz šķērsojuši reģiona robežu.
Jebkura Krievijas virzība Dnipropetrovskas reģionā būtu smags trieciens Ukrainas morālei, it īpaši ņemot vērā, ka ASV vadītā diplomātiskā iniciatīva, lai panāktu kara beigšanu, šķiet zaudējusi spēku, neskatoties uz prezidenta Donalda Trampa tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Aļaskā.
Ukrainas “DeepState” kartēšanas projekts novērtēja otrdien, ka Krievija tagad okupējusi divas ciematus nedaudz reģiona iekšienē – Zaporiskā un Novohrihorivkā.
Tomēr Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs to noliedza. Militārie spēki “turpina kontrolēt” Zaporisku, teikts paziņojumā, un “aktīvas kaujas turpinās arī Novohrihorivkas ciema apkārtnē”.
Maskava nav izvirzījusi prasību pēc Dnipropetrovskas reģiona, atšķirībā no Doņeckas un vēl četriem Ukrainas austrumu reģioniem, taču Krievija ir uzbrukusi tās lielajām pilsētām, tostarp reģiona galvaspilsētai Dnipropetrovskai. Naktī uz trešdienu tika mērķēts arī uz enerģētikas sektoru kaimiņu Poltavas reģionā.
Pirms kara Dnipropetrovskas reģionā dzīvoja vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, un tas bija otrais lielākais smagās rūpniecības centrs Ukrainā pēc Donbasa, kas sastāv no Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Lai gan Krievijas spēki ir lēni virzījušies teritorijas sagrābšanā un cietuši ļoti lielus zaudējumus, viņi nesen ir guvuši panākumus Doņeckā.
Neliela kājnieku grupa jūnijā veica pēkšņu 10 km virzību pāri Ukrainas aizsardzības līnijām netālu no Dobropiljas, taču jaunākie indikatori liecina, ka viņu virzība ir apturēta.
Ziņots, ka Putins Trampam teicis, ka būtu gatavs beigt karu, ja Ukraina nodotu Krievijai Doņeckas apgabala teritorijas, ko tā vēl kontrolē, taču daudzi ukraiņi uzskata, ka Krievijas līderim ir citi plāni.
Kolonels Pavlo Palisa, Kijivas prezidenta biroja vietnieks, brīdināja žurnālistus ASV jūnijā, ka Kremlis vēlas okupēt visu Ukrainu austrumu pusē no Dņepru upes, kas sadala valsti uz pusēm.
ES ārlietu vadītāja Kaja Kallas arī brīdināja, ka Ukrainas teritorijas nodošana Krievijai kā daļa no miera līguma ir slazds. “Mēs aizmirstam, ka Krievija nav izdarījusi nevienu kompromisu, un tieši viņi ir agresori,” viņa sacīja BBC.
Pēc tikšanās ar Putinu Aļaskā un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Vašingtonā, Tramps pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sācis sarunas par samita organizēšanu starp abiem līderiem.
Pagājušās nedēļas beigās cerības uz pavērsienu mazinājās.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzstāja, ka “samita darba kārtība nav vispār sagatavota” un tikšanās nav plānota.
Viņš arī sacīja, ka jebkādas diskusijas par nākotnes drošības garantijām bez Krievijas līdzdalības ir “bezjēdzīgas”, lai gan tas Rietumiem būtu nepieņemami.
Otrdienas vakarā ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs “Fox News” paziņoja, ka vēlāk šonedēļ tiksies ar Ukrainas amatpersonām Ņujorkā un ka “mēs runājam ar krieviem katru dienu”.
Prezidents Zelenskis savukārt aicinājis Rietumu sabiedrotos pastiprināt centienus nākotnes drošības garantiju nodrošināšanai, ja tiks panākta vienošanās. Viņš otrdien Kijivā tikās ar Lielbritānijas bruņoto spēku vadītāju adm. seru Toniju Radakinu, un Lielbritānijas premjerministra pārstāvis sacīja, ka Lielbritānija būtu gatava izvietot karaspēku, tiklīdz konfliktu būs beidzies.
Vācijas kanclers Fridrihs Mercs otrdien teica, ka drošības garantijas Ukrainai vispirms ļaus Ukrainas armijai ilgtermiņā aizstāvēt savu valsti.
Mercs teica, ka Zelenskis ir skaidri norādījis, ka ir gatavs sēsties pie sarunu galda ar Putinu, un tagad ir Maskavas kārta: “Ja Krievijas prezidents patiešām vēlas apturēt slepkavības, viņš pieņems piedāvājumu.”
Ukraina savukārt paziņojusi, ka vīrieši vecumā no 18 līdz 22 gadiem var ceļot ārpus valsts, atvieglojot likumu, kas līdz šim prasīja, lai visi līdz 60 gadu vecumam saņemtu atļauju.
Ministre prezidente Julija Svjrydenko sacīja, ka izmaiņas attiecas arī uz tiem, kas pašlaik atrodas citās valstīs – tas nozīmē, ka
viņi tagad var atgriezties Ukrainā un pēc tam atkal doties prom, ja vēlas.
Arvien vairāk ukraiņu vecāku sūta puišus ārzemēs pirms 18 gadu vecuma. “Mēs vēlamies, lai ukraiņi saglabātu saikni ar Ukrainu pēc iespējas vairāk,” sacīja Svjrydenko.
Vīrieši vecumā no 18 līdz 22 gadiem nav pakļauti obligātajai militārajai dienestam, kuras minimālais vecums ir 25 gadi, kopš tas pagājušajā gadā tika samazināts.
Pašlaik aptuveni 5,6 miljoni ukraiņu vīriešu dzīvo ārvalstīs.
