“Mammu, esmu psihiatriskajā slimnīcā Vācijā!” Sieviete saņem negaidītu zvanu un lūdz policijai arestēt savu dēlu 4
Gražina Daugeliene ir sieviete, kuras dēls jau kopš maija ir pazudis. Jūlijā viņa priecājās beidzot atkal dzirdot sava dēla balsi – viņš mammai piezvanīja no nepazīstama tālruņa, sakot: “Tas es esmu es Edvīns, mammu, esmu psihiatriskajā slimnīcā Vācijā!” raksta ārzemju mediji.
Edvinas Juodis (26) piezvanīja no psihiatriskās klīnikas Potsdamā, kur viņš bija atvests pilnīgi neadekvātā stāvoklī. Māte cerēja beidzot atgūt savu pazudušo dēlu, taču neilgi pēc tam viņš atkal pazuda, jo viņu vienkārši izrakstīja no slimnīcas.
“Zvanīja vācu numurs, interesanti, kā varēšu atbildēt? Es nerunāju vāciski, varbūt kāds kaut kur atrada dēlu… Es atbildu un dzirdu Edvīna balsi. Bet viņš bija tik pārguris, teica, ka ir slimnīcā, viss esot kārtībā,” atcerējās māte.
Pēc tam viņa iedeva pazīstamam tulkam tālruņa numuru, no kura viņas dēls bija zvanījis, lai viņš varētu sazināties ar mediķiem Vācijā un visu noskaidrot. “Tulks uzzināja, kur atrodas psihiatriskā klīnika, noskaidroja, ka dēls jau kādu laiku tur ir ievietots. Puisis bijis pilnīgi neadekvāts, ļoti agresīvs, dezorientēts un bez dokumentiem.”
Bet tad viņi viņu palaida vaļā. Mediķi saka, ka iedeva viņam kaut kādu papīra lapu ar viņa radinieku numuriem, lai sazinās ar mammu un dodas dzīvē. Bet kopš tā laika neviens puisi nav redzējis, viņš ne ar vienu, cik zināms, nav sazinājies.
“Tulks sazinājās ar Vācijas amatpersonām, lūdzot viņu aizturēt, jo viņam ir garīgās veselības problēmas. Vācijas amatpersonas viņam teica, ka šī persona nav izsludināta kā pazudusi vai meklēšanā, tāpēc viņām nav tiesību viņu aizturēt,” sacīja Gražina.
Mātei nav ne jausmas, kur un kādos apstākļos viņas dēls pašlaik dzīvo. “Es īsti ar viņu neesmu runājusi. Es viņam jautāju, Edvīn, kur tu esi bijis? Es biju Polijā, tad gulēju uz soliņa, tad – nezinu, nezinu… Tulks, kurš runāja ar ārstu, teica, ka Polija, Vācija, Lietuva viņam šķiet kā viena valsts vai kaut kāda pilsēta,” nopūtās māte.
Pēc mātes teiktā, dēla garīgā veselība pasliktinājās pirms diviem gadiem, pēc tēva nāves.
“Mēs viņu vairākas reizes vedām uz slimnīcu, viņš bija Žiegždriā. Viņš pārdzīvo šādus slimības uzplūdumus. Nedēļu viņam viss ir kārtībā, un tad pēkšņi viņš neguļ, neēd, nestaigā un ir nervozs,” sacīja māte.
Šādos gadījumos vīrietis bieži uzvedas agresīvi. Bija laiks, kad Edvīns saasinājuma laikā izsita savas automašīnas logu, tad apsēdās, raudāja un lūdza brālim palīdzību. Viņa saka, ka nesaprot, kāpēc dēls viņai nezvana.
“Tad es viņam jautāju, kāpēc tu, Edvīn, nezvani? “Es nezinu. Es nezinu.” Es teicu, mēs tevi meklējam, kur tu esi pazudis? “Es biju Polijā.” Tad ko tu darīji? “Es gulēju uz soliņa, tad es nezinu, tad es braucu.” “Es šeit dzīvoju, es vācu pudeles, man viss ir kārtībā.” Tādas ir mūsu sarunas,” teica māte. Gražina saka, ka nezina, vai viņas dēlam ir narkotiku problēma – vismaz viņa to nav pamanījusi. Viņš dažreiz tikai lieto alkoholu.
Viņa teica, ka Edvīns nekad iepriekš nebija ceļojis uz ārzemēm. Maija vidū viņš negaidīti devās turp pirmo reizi kopā ar paziņu. Jaunā vīrieša māte Daugeliene stāsta, ka meklējusi viņu kopš 14. maija, kad pēdējo reizi ar viņu runājusi pa tālruni.
Pēc tam komunikācija pārtrūka, un viņas tālrunis tika bloķēts. Draugs, kas ceļoja kopā ar viņu, atgriezās Lietuvā, bet Edvīna tur nebija.
Viņasprāt, kad 22. jūlijā kļuva zināma Edvīna atrašanās vieta, viņš bija jāaiztur un jāsūta mājās, taču Vācijas varas iestādēm it kā nebija nekādas informācijas par izsludināto meklēšanu un nebija pamata viņu aizturēt.
Gražina stāsta, ka visu informāciju par slimnīcu un visus kontaktus nekavējoties nodevusi izmeklētājam, taču izmeklētājs ar viņu sazinājies tikai augustā. Māte vēlas tikai vienu – lai viņas dēls beidzot tiktu atvests atpakaļ uz Lietuvu un lai viņa klejojumi beigtos.
