Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Sākusies Krievijas ofensīva. Uzbrukums notiek Luhanskas apgabalā 0
Krievijas raķetei trāpot dzīvojamā ēkā Harkivā, nogalināta sieviete
Krievijas karaspēka raidītai raķetei S-300 svētdienas vakarā trāpot četrstāvu dzīvojamā ēkā Ukrainas austrumu pilsētā Harkivā, nogalināta sieviete un ievainoti trīs cilvēki, pirmdien paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.
Three people were injured and one killed as a result of the #Russian strike on a residential building in #Kharkiv, reports the regional military administration. pic.twitter.com/nHjNKENK9T
— NEXTA (@nexta_tv) January 30, 2023
❗️ It is reported that a S-300 missile hit a residential building in the center of #Kharkiv. pic.twitter.com/knwf0tNVfK
— NEXTA (@nexta_tv) January 29, 2023
“Diemžēl zaudēja dzīvību gados veca sieviete,” Siņehubovs ierakstīja ziņapmaiņas platformā “Telegram”.
Viņš piebilda, ka ēka daļēji sagrauta.
Krievijas raķetēm trāpot dzīvojamām ēkām Doneckas apgabalā, trīs nogalinātie
Krievijas karaspēkam sestdien ar raķetēm S-300 apšaudot dzīvojamās ēkas Doneckas apgabala Konstantiņivkā, nogalināti trīs un ievainoti 17 cilvēki, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Ienaidnieks izmantoja raķetes S-300 pret dzīvojamo sektoru. (..) 14 ievainotie, trīs nogalinātie,” videouzrunā sestdienas vakarā teica Zelenskis, piebilstot, ka raķetes trāpījušas četrām dzīvojamām mājām.
“Tādas apšaudes diemžēl ir ikdiena mūsu teritorijās, kuras Krievijas armija spēj sasniegt ar raķetēm,” sacīja Ukrainas prezidents.
Viņš norādīja, ka “pārtraukt šo raķešu teroru būtu iespējams, ja mēs varētu nodrošināt atbilstošus raķešu spēkus mūsu karavīriem”.
“Lai teroristi nejustos nesodāmi, Ukrainai vajadzīgas tāldarbības raķetes, lai atņemtu okupantiem iespēju izvietot kaut kur tālu no frontes līnijas savas raķešu iekārtas un iznīcināt mierīgas Ukrainas pilsētas,” uzsvēra Zelenskis.
Viņš teica, ka Ukraina izdarīs visu, “lai partneri sāktu šīs vitāli nepieciešamās piegādes – konkrēti, [piegādātu raķetes] ATACMS un citus līdzīgus ieročus”.
Analītiķi prognozē Krievijas pastiprināta uzbrukuma Ukrainā gatavošanu tuvākajā laikā
Krievija februārī plāno jaunu plašu uzbrukumu Ukrainā, kas iespējams varētu sākties jau nākamnedēļ, paziņojis Lielbritānijas Karaliskais apvienoto dienestu institūta (RUSI) līdzstrādnieks Oleksandrs Daņiļuks.
“Krievija pilnīgi noteikti ir ieplānojusi uzbrukuma darbības februārī. Iespējams, tās sāksies jau nākamnedēļ. Ja nesāksies, tad tikai tādēļ, ka krieviem ir plānošanas un izpildes problēmas,” radiostacijai “Radio NV” teica eksperts.
Viņš arī pieļāva, ka šo apakšvienību gatavības līmenis varētu būt sliktāks nekā tām, kad pirms gada 24.februārī sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
“Vienlaikus ir jāsaprot, ka mums tolaik ļoti paveicās, ka tās parādes kolonnas, kuras pilnīgi nebija gatavas militārai pretestībai, bija viegls guvums [Ukrainas] Bruņotajiem spēkiem. Tādas situācijas vairs nebūs. Būs normāla loģistika un daudz kas cits. Galvenais, ka būs skaitlisks pārsvars, kura pērn nebija,” klāstīja Daņiļuks.
Eksperts brīdināja, ka nav vērts rēķināties ar militāro palīdzību, par kuru janvāra beigās paziņoja tā dēvētā Ramšteinas formāta valstis, jo reālas piegādes gaidāmas pēc dažiem mēnešiem.
Par jauna uzbrukuma iespējamību Ukraina brīdina jau vairākus mēnešus. Ukraiņu izlūki vēsta, ka pēc Valērija Gerasimova kļūšanas par apvienoto Krievijas karaspēka Ukrainā komandieri krievi ir mainījuši taktiku.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs 25.janvārī paziņoja, ka Krievijas plašais uzbrukums gaidāms pēc mēneša vai diviem. Viņš informēja, ka ir novērojama okupantu spēku gatavošanās, piemēram, vervējot kriminālās autoritātes Harkivas apgabalā.
Iepriekš viņš izteica brīdinājumu, ka, gatavojoties kara gadadienai, krieviem esot dots uzdevums aiziet līdz Doneckas un Luhanskas apgabalu robežai, kā arī gūt panākumus Zaporižjas virzienā. Daņilovs brīdināja, ka tuvākais mēnesis vai pusotrs Ukrainā būs sarežģīts.
Arī aģentūra “Bloomberg” vēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins gatavo jaunu uzbrukumu Ukrainai, kas gaidāms februārī-martā. Putina nodoms esot karadarbību turpināt gadiem ilgi, kā arī uzbrukumu krievi varētu sākt vēl pirms tam, kā Kijiva būs saņēmusi solītos tankus no ASV un Eiropas valstīm.
ASV Kara pētījumu institūts (ISW), atsaucoties uz avotiem Kremlī, ziņoja, ka Putins karu plāno turpināt vēl pusgadu, gatavojot jaunu uzbrukumu, cenšoties pārņemt iniciatīvu , jo viņš nav apmierināts ar ukraiņu militārajiem panākumiem un krievu neveiksmēm.
Krievijas prezidents bažījoties, ka februārī vai martā Ukrainas aizstāvji sāks aktīvākus pretuzbrukumus, tādēļ viņš cer, velkot laiku, tomēr gūt uzvaru karā.
ISW analītiķi prognozēja, ka Krievija izlēmīgu stratēģisku uzbrukumu varētu izvērst Luhanskas apgabalā. Savukārt darbību Zaporižjas apgabalā mērķis varētu būt izkliedēt ukraiņu spēkus. Vienlaikus analītiķi pieļāvuši arī uzbrukumu Doneckas rietumos.
Pēc paziņojuma par tanku piegādēm Ukrainai Krievijas hakeri uzbrukuši Vācijai
Pēc Vācijas lēmuma nodot Ukrainai tankus Krievijas hakeri sarīkojuši kiberuzbrukumus, kuru sekas Vācijas pusei izdevies neitralizēt, paziņoja Vācijas valdības preses pārstāve Kristīne Hofmane.
Viņa informēja, ka trešdien un ceturtdien piekļuves atteices jeb DDoS uzbrukumi vērsti pret daudzām informācijas sistēmām un serveriem.
“Pamatā izdevās šos uzbrukumus atvairīt, tādēļ plašu un nopietnu kaitējumi tie nenodarīja,” Hofmane paskaidroja.
Preses pārstāve piebilda, ka Vācijas federālā informācijas drošības aģentūra ir brīdinājusi un konsultējusi ievainojamās institūcijas par rīcību kiberzubrukuma gadījumā.
Hakeri visvairāk vērsās pret lidostu, finanšu sektora, federālo un reģionālo institūciju mājaslapām.
Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam lojālais hakeru grupējums “Killnet”.
Uzbrukumus viņi pamatoja kā atbildi uz Vācijas lēmumu piegādāt Ukrainai tankus “Leopard 2”. Eksperti pieļauj, ka hakeriem palīdzējuši arī brīvprātīgie.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ceturtdien paziņoja, ka Berlīnes apsolītie tanki “Leopard” ieradīsies Ukrainā “marta beigās, aprīļa sākumā”.
Volodimirs Zelenskis: Ukrainai nepieciešami 300 līdz 500 tanku
Ukrainai pašlaik nepieciešami 300-500 tanku, intervijā raidsabiedrībai “Sky News” paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Mums pašlaik nepieciešami 300 vai 500 tanku. Mums tanki ir vajadzīgi, lai veiktu uzbrukumu mūsu teritorijā, mūsu zemē. Mums vajadzīga bruņutehnika, lai aizsargātu savus cilvēkus, un tas arī viss,” teica Zelenskis.
Viņš pateicās Eiropas valstīm un ASV, kas paziņojušas par gatavību piegādāt Ukrainai modernus tankus, tomēr piebilda, ka nedrīkst zaudēt laiku to nogādāšanai frontē.
Kā paziņoja Ukrainas vēstnieks Francijā Vadims Omeļčenko, līdz šim Rietumu sabiedrotie ir apsolījuši piešķirt Ukrainai 321 smago tanku.
Viņš paskaidroja, ka piegādes termiņi katrā konkrētā gadījumā ir atšķirīgi. Daļai tanku jāveic tehnisko apkopi, citas valstis risina loģistikas jautājumus, bet vēl dažas gaida citu modeļu saņemšanu, lai pašlaik savā rīcībā esošos tankus atdotu Ukrainai.
Zelenskis ceturtdienas vakarā bija paziņojis, ka 12 valstis ir gatavas piegādāt tankus Ukrainai. Atbilstoši mediju aplēsēm Ukraina kopumā varētu saņemt līdz 100 tanku “Leopard 2”.
Ja Krievijas tanki iekļūs Kijivā, var sākties Trešais pasaules karš
Ja Krievijas tanki iekļūs Kijivā, var izcelties Trešais pasaules karš, paziņoja Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krozeto, tiekoties ar savu Francijas kolēģi Sebastjēnu Lekornī.
“Trešais pasaules karš var sākties, ja Krievijas tanki ieradīsies Kijivā un uz Eiropas robežām. Vienīgais veids, kā to apturēt, ir neļaut tiem atbraukt,” sacīja Krozeto, kura par kura teikto vēstīja Itālijas ziņu medijs “RAI News”.
Krozeto uzsvēra, ka Itālijas un Francijas drošība sākas no “austrumu frontes un tā, kas notiek Ukrainā”.
Abi ministri bija vienisprātis, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielākais drauds mieram un stabilitātei Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
“Tas ir skaidrs teritoriālo robežu integritātes un nesatricināmības, starptautisko tiesību un ANO Hartas principu pārkāpums,” sacīja Itālijas aaizsardzības ministrs.
Itālija jau ir piegādājusi Ukrainai sešas militārās palīdzības paketes, tostarp zināmu daudzumu artilērijas, kas kļuva par ievērojamu pastiprinājumu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Itālijas parlaments decembrī nobalsoja par militāro piegāžu Ukrainai turpināšanu. Ukraina palīdzēs Kijivai vismaz līdz šī gada beigām.
Pašlaik tiek pabeigta sagatavošanās pretgaisa aizsardzības kompleksa SAMP/T nosūtīšanai, kuru kopīgi izstrādājušas Francija un Itālija.
Ziemeļkoreja vienmēr būs Krievijas pusē
Ziemeļkoreja vienmēr būs Krievijas pusē, “vienā ierakumā” ar savu armiju un tautu, paziņojusi Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna māsa Kima Jodžona.
North Korea will always be on the side of Russia, "in the same trench" with its army and people, said Kim Yo-jong, sister of North Korean leader Kim Jong-un. pic.twitter.com/hPRVO6QBjH
— NEXTA (@nexta_tv) January 27, 2023
Dānija cer Ukrainai ziedotās haubices aizstāt ar izraēliešu ieročiem
Dānija, kas apsolījusi visas 19 savas pašgājējas haubices “Caesar” Ukrainai, ved sarunas ar Izraēlas ieroču ražotāju “Elbit Systems” par jaunas mobilās artilērijas piegādi. Dānijas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņoja, ka tiek vestas sarunas ar “Elbit Systems” par pašgājēju lielgabalu ATMOS un raķešu palaišanas iekārtu PULS piegādi pēc iespējas ātrāk. Valdība norādīja, ka jaunie ieroči Dānijai varētu tikt piegādāti jau šogad. Dānija 2017.gadā no Francijas uzņēmuma “Nexter” pasūtīja 15 haubices “Caesar” un vēl četras 2019.gadā. Dānija visas haubices apsolījusi Ukrainai, taču visas tai vēl nav piegādātas. Tomēr šis ziedojums Ukrainai atstāj kritisku robu Dānijas aizsardzībā, un dāņiem tas jāaizpilda ar jauniem ieročiem, lai Dānija spētu nodrošināt aizsardzību un izpildīt savas saistības NATO, atzina Dānijas aizsardzības ministrs Jakobs Ellemans Jensens. Dānijas mediji ziņo, ka “Nexter” ieteicis Dānijai nemainīt ieroču piegādātāju, paziņojot, ka uzņēmums spēj piegādāt jaunas haubices. “”Caesar” ir pierādījis sevi kaujas laukā Ukrainā, Dānijas karavīri māk tos izmantot un tās ir savietojamas ar dāņu armijas IT sistēmām,” norādījis uzņēmuma pārstāvis.
Bijušais premjers atklāj, kā Bulgārija slepeni piegādājusi ieročus Ukrainai
Bulgārijas ieroči Ukrainai piegādāti caur starpniekvalstīm, tādējādi valdības koalīcijā un parlamentā pārvarot prokrievisko spēku pretestību, intervijā ASV raidsabiedrībai “Amerikas Balss” sacīja Bulgārijas ekspremjers Kirils Petkovs.
Viņa vadītajā koalīcijā ietilpa četras partijas, arī sociālisti, kam ir ciešas saites ar Krieviju.
Kā sacīja ekspremjers, šīs partijas pārstāvji teikuši, ka “Ukrainā nedrīkst nonākt neviena lode, pretējā gadījumā viņi aizies no koalīcijas, un valdība beigs pastāvēt”.
“Esmu pateicīgs, ka citas NATO un Eiropas Savienības valstis saprata, ka mums ir šī munīcija. Viņi pirka to Bulgārijā un bez maksas nodeva Ukrainas armijai. Tā bija vislabākā kombinācija. No vienas puses, mēs varējām dot lielu ieguldījumu palīdzībā Ukrainas armijai. No otras puses, Ukrainas tauta nemaksāja daudz vai nemaksāja vispār. Un treškārt, nebija tieša eksporta no Bulgārijas uz Ukrainu, kas apmierināja mūsu koalīcijas partnera prasību,” skaidroja Petkovs.
Bulgārijas Sociālistu partijas līdere Kornēlija Ninova, kas tolaik ieņēma ekonomikas ministra amatu, sacījusi, ka neparakstīs nevienu dokumentu, kur kā bruņojuma galamērķis būs norādīta Ukraina.
“Pēkšņi viņa sāka saņemt dokumentus no ASV valdības, no Lielbritānijas valdības, poļu uzņēmumiem, rumāņu uzņēmumiem. Šos kritērijus mēs izpildījām pilnībā. Esmu pārliecināts, ka viņa nemeloja saviem līdzgaitniekiem, un pat ja vienā dokumentā būtu norādīta Ukraina, mēs zaudētu viņas atbalstu,” norādīja Petkovs.
Ekspremjers tomēr neatklāja, par kādiem ieročiem bijusi runa un kā tie nogādāti Ukrainā.
“Un jā, Bulgārija pelnīja naudu. Divi tūkstoši bulgāru tajā laikā strādāja uz 100%. Līdzekļi aizgāja vietējos budžetos, un tas bija liels pienesums ekonomikai,” rezumēja politiķis.
Bulgārijas parlaments tikai decembrī apstiprināja pirmās tiešās bruņojuma piegādes Ukrainai, un arī tad valsts prokrieviskais prezidents Rumens Radevs likumdevējus nodēvēja par kara kurinātājiem.
Bulgārija, īpaši to neafišējot, piegādājusi Ukrainai arī degvielu un padomju parauga ieroču daļas, iepriekš ziņoja mediji.
Arī šīs piegādes turētas slepenībā, lai tās neizjauktu prokrieviskie politiķi valdībā.
Putins pavasarī plāno jaunu uzbrukumu Ukrainai
Krievija februārī – martā plāno jaunu uzbrukumu Ukrainai, raksta “Bloomberg”.
Gandrīz gadu pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas līderis Vladimirs Putins gatavo jaunu ofensīvu. To darot, viņš gatavo Krieviju konfliktam ar ASV un to sabiedrotajiem, kas, viņaprāt, turpināsies vēl gadiem ilgi.
Kremlis vēlas demonstrēt, ka tā spēki var atgūt iniciatīvu pēc mēnešiem ilgiem zaudējumiem, izdarot spiedienu uz Kijevu un tās atbalstītājiem, lai tie piekristu kaut kādam pamieram, kas atstāj Krievijas kontrolē tās teritorijas, ko tā pašlaik ieņēmusi.
Nemitīgās krievu neveiksmes frontē un ievērojamie cilvēkresursu zaudējumi daudzus Kremlī padarījusi reālistiskākus attiecībā uz savām ambīcijām, atzīstot, ka pat pašreizējās frontes līnijas noturēšana būtu sasniegums.
Tajā pašā laikā Putins joprojām ir pārliecināts, ka Krievija, neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem, uzvarēs, pateicoties skaitliski lielajam Krievijas karaspēkam.
Ofensīvas atsākšana varētu sākties jau februārī vai martā, norāda Kremlim tuvu stāvoši cilvēki. Šo informāciju apstiprina Ukraina un tās sabiedrotie, liekot domāt, ka tas varētu sākties, pirms Kijeva saņems solītos kaujas tankus no ASV un Eiropas.
Pirms tam Krievijā varētu tikt izsludināta mobilizācija.
