Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Sākusies Krievijas ofensīva. Uzbrukums notiek Luhanskas apgabalā 0
Čehijas jaunievēlētais prezidents: Ukraina pelnījusi pievienoties NATO
Ukrainai jāļauj pievienoties NATO, tiklīdz karš būs beidzies, intervijā britu raidsabiedrībai BBC sacīja Čehijas prezidenta amatā ievēlētais Petrs Pavels.
Ukraina būs “morāli un praktiski gatava” pievienoties Rietumu aliansei, kad konflikts būs beidzies, norādīja Pavels. Viņš arī pauda stingru atbalstu Rietumu militārajai palīdzībai Ukrainai, sakot, ka nevajadzētu būt “gandrīz nekādiem ierobežojumiem” attiecībā uz to, ko valstis var sūtīt Kijivai.
Pavels arī norādīja, ka viņam Rietumu reaktīvo iznīcinātāju, tādu kā F-16, nodrošināšana Kijivai “nav tabu”, vienlaikus atzīstot, ka nav pārliecināts, vai tos būtu iespējams piegādāt tādās laika robežas, lai tas būtu noderīgi Kijivai.
Kad karš būs beidzies, sacīja Pavels, viņš Ukrainai skaidri redz vietu NATO.
“Ukrainas armija, iespējams, būs vispieredzējušākā armija Eiropā. Ukraina ir pelnījusi būt demokrātisko valstu kopienas daļa,” sacīja Pavels. Ieskaitot NATO, vaicāja BBC žurnālists. “Es uzskatu, ka viņi to ir pelnījuši,” atbildēja Pavels.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 128 420 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 128 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 3209 tankus, 6382 bruņutransportierus, 2207 lielgabalus, 458 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 221 zenītartilērijas iekārtu, 293 lidmašīnas, 284 helikopterus, 1951 bezpilota lidaparātu, 796 spārnotās raķetes, 5061 automobili un autocisternu, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 200 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
#Avdiivka, #Donets region. pic.twitter.com/c24jn7YYUM
— NEXTA (@nexta_tv) February 1, 2023
Netanjahu apsver militāru palīdzību Ukrainai
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu trešdien apliecināja, ka apsver militāru palīdzību Ukrainai un ka vēlas darboties kā starpnieks, šādu nostāju paužot pēc ASV pamudinājumiem uz aktīvāku līdzdalību. Nekādu stingru apņemšanos attiecībā uz Ukrainu Netanjahu nepauda, un Izraēla turpina uzturēt labas attiecības ar Krieviju, kas kontrolē debesis kaimiņvalstī Sīrijā un ir pievērusi acis uz Izraēlas triecieniem mērķiem Irānā. Intervijā telekanālam CNN Netanjahu tika uzdots jautājums, vai Izraēla sniegs atbalstu Ukrainai, piemēram, nodrošinot pretgaisa aizsardzības sistēmas “Dzelzs kupols” ieročus. “Nu, es to pavisam noteikti izvērtēju,” sacīja premjers. Viņš apstiprināja, ka ASV pārvietojušas plašākai sabiedrībai maz zināmos artilērijas krājumus, kas tām bija izvietoti Izraēlā, uz Ukrainu, kā arī norādīja, ka Izraēlas operācijas pret Irānu zināmā mērā ir centieni šajā pat virzienā. “ASV tikko paņēma lielu daļu Izraēlas munīcijas un nodeva to Ukrainai, Izraēla arī, atklāti sakot, sper soļus, par kuriem es šeit detalizētāk neizteikšos, pret Irānas ieroču ražošanu, kas tiek izmantoti pret Ukrainu,” sacīja Netanjahu. Irāna pārdod Krievijai kamikadzes dronus, kas tiek izmantoti Maskavas karā pret Ukrainu. Netanjahu sacīja, ka viņš lūgts uzņemties neoficiālu starpnieka lomu pēc Krievijas pērn februārī sāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu, tomēr viņš šo piedāvājumu noraidījis, jo tobrīd bijis opozīcijā. Premjers arī atzina, ka labprāt uzņemtos starpniecību, ja to viņam lūgtu puses un ASV. “Es esmu bijis apritē pietiekami ilgi, lai zinātu, ka ir jābūt īstajam laikam un īstajiem apstākļiem. Ja tie radīsies, es pavisam noteikti to apsvēršu,” sacīja Netanjahu.
Avoti: ASV jaunajā Ukrainas palīdzības paketē būs tālākas darbības raķetes
ASV gatavo vairāk nekā divus miljardus dolāru vērtu militārās palīdzības paketi Ukrainai, un tajā, kā sagaidāms, pirmo reizi būs arī tālāka darbības rādiusa raķetes, kā arī cita munīcija un ieroči, divas ASV amatpersonas, kas ir informētas par šo jautājumu, pavēstīja ziņu aģentūrai “Reuters”. Par šo militāro palīdzību varētu tikt paziņots jau šonedēļ. Palīdzības paketē, domājams, tiks iekļautas atbalsta iekārtas pretgaisa aizsardzības sistēmām “Patriot”, precīza vadāmā munīcija un prettanku ieroči “Javelin”. Daļa paketes, kas varētu būt 1,725 miljardus dolāru vērta, tiks finansēta no Ukrainas drošības atbalsta iniciatīvas (USAI), kas ļauj prezidenta Džo Baidena administrācijai saņemt bruņojumu no industrijas, nevis ASV bruņojuma krājumiem. USAI finanses tiks novirzītas, lai iegādātos jaunus ieročus – no zemes palaižamas maza diametra bumbas (GLSDB), ko ražo uzņēmums “Boeing Co”. To darbības rādiuss ir 150 kilometri. ASV līdz šim noraidījušas Ukrainas lūgumus nodrošināt tai raķetes, kas var sasniegt mērķus 300 kilometru attālumā. Planējošās bumbas GLSDB ļaus Ukrainai trāpīt mērķiem, kas līdz šim nebija sasniedzami.
USAI finansējums arī tiks tērēts, lai maksātu par komponentēm pretgaisa aizsardzības sistēmām HAWK, pretdronu sistēmām, radariem, komunikācijas iekārtām, droniem PUMA, rezerves daļām tādām sistēmām kā “Patriot” un “Bradley”, sacīja viena no amatpersonām.
Kijiva: Putins var mēģināt veikt plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai līdzīgi kā pagājušā gada 24.februārī
Krievijas prezidents Vladimirs Putins var mēģināt veikt plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai no ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem, kā tas notika pagājušā gada 24.februārī, paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs. Pēc viņa teiktā, Ukraina gatavojas nopietnai eskalācijai no Krievijas puses, kas varētu sākties tuvāko divu līdz trīs nedēļu laikā. “Krievija gatavojas maksimālai eskalācijai,” intervijā telekanālam “Sky News” sacīja Daņilovs. “Tā apkopo visus iespējamos spēkus, veic mācības un treniņus.” Daņilovs sacīja, ka smagākās cīņas ir vēl tikai priekšā, un nākamie mēneši karā būs izšķirošie. Tajā pašā laikā šobrīd Ukrainas armijai ir daudz lielāks atbalsts no Rietumu partneriem nekā pirms gada, viņš piebilda.
Francija piegādās Ukrainai vēl 12 haubices CAESAR
Francija piegādās Ukrainai vēl 12 haubices CAESAR, otrdien pavēstīja Francijas aizsardzības ministrs Sebastjans Lekornī. Šie ieroči būs papildinājums 18 šī modeļa haubicēm, kas Kijivai jau ir piegādātas. Palīdzība tiks finansēta no 200 miljonu eiro fonda, ko Francija izveidojusi, lai finansētu bruņojuma piegādes Kijivai, ar Ukrainas kolēģi Oleksiju Rezņikovu kopīgā preses konferencē Parīzē sacīja Lekornī. CAESAR un citi Rietumu piegādātie mobilie lielgabali, tādi kā vācu “Panzerhaubitze 2000”, jau pērn tika cildināti, ka, pateicoties tiem, Ukraina varējusi veikt triecienus dziļi Krievijas spēku aizmugurē, tādējādi traucējot Maskavas ofensīvai. Uz smagās automašīnas uzmontējamais 155 milimetru lielgabals ar augstu precizitāti var raidīt šāviņus līdz 40 kilometru attālumā.
Lekornī sacīja, ka jaunā haubiču partija tiks piegādāta tuvāko nedēļu laikā.
Arī Dānija solījusi piegādāt Ukrainai visu savu Francijā ražoto 19 haubiču grupu.
Kopš Krievijas februāra iebrukuma Ukrainā un līdz decembra sākumam Francija bijusi septītais lielākais Ukrainas atbalstītājs, liecina militārās un finanšu palīdzības dati, ko apkopojis Vācijā bāzētais Pasaules ekonomikas institūts. Šajās aplēsēs nav ņemtas vērā pagājušajā mēnesī paustās apņemšanās par jaunu militāro palīdzību.
Tiesa gan, Eiropas donori ievērojami atpaliek no ASV militārās palīdzības piegādēm.
Kuleba: Ukraina saņems 120 līdz 140 smagos Rietumu tankus
Ukraina saņems 120 līdz 140 smagos Rietumu tankus, otrdien žurnālistiem sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, šīs tanku piegādes dēvējot par “pirmo ieguldījuma vilni”. “Tie ir “Leopard 2”, “Challenger 2”, “M1 Abrams”, sacīja ministrs, nekonkretizējot grafiku, kādā tanki tiks piegādāti.
“Mēs lielā mērā rēķināmies arī ar “Leclerc”,” piebilda Kuleba, izsakoties par franču kaujas tankiem. Tankus piegādāt piekritušas 12 valstis, viņš piebilda.
Ukrainas augstākais diplomāts arī sacīja, ka Kijiva risina sarunas par Rietumu reaktīvo iznīcinātāju un tālas darbības rādiusa raķešu piegādēm. “Tie nav eskalācijas ieroči,” sacīja ministrs. “Tie ir aizsardzības un agresora atturēšanas ieroči.”
Amatpersona: Pašlaik Ukrainā karo 326 000 Krievijas karavīru
Pašlaik Ukrainā karo aptuveni 326 000 Krievijas karavīru, atsaucoties uz Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāju Kirilo Budanovu, vēsta laikraksts “The Washington Post”. Budanovs arī sacījis, ka Krievijā palikuši tikai 9% no tāla darbības rādiusa raķešu “Kalibr” rezervēm. Viņš arī uzskata, ka Kremlim vajadzētu uzmanīties no kolaboracionistiem savā vidū. “Tajā teritorijā patiešām ir cilvēki, ar kuriem ir ļoti viegli sadarboties, cilvēki, kuri saprot, ka Krievijai ir jābūt citādākai. Un mēs šādus cilvēkus atbalstām,” norādījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs. Budanovs arī sacījis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir nedziedināmi slims ar vēzi un viņam ir vairāki dubultnieki.
“Tas ir atklāts jautājums, vai tas tagad ir īstais Putins,” sacījis Budanovs.
Baidens noraida iznīcinātāju F-16 piegādi Ukrainai
ASV prezidents Džo Baidens pirmdien paziņoja, ka ASV nepiegādās Ukrainai reaktīvos iznīcinātājus F-16. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā nedēļā izteicās, ka vēlas, lai Rietumi viņa valstij nodrošinātu tāla darbības rādiusa raķetes un iznīcinātājus. “Nē,” sacīja Baidens, atbildot uz reportieriem Baltajā namā uzdotu jautājumu, vai viņš atbalsta F-16 vai citu amerikāņu iznīcinātāju piegādāšanu Ukrainai. Vairāki Eiropas līderi ir izteikušies, ka neizslēdz šādu piegāžu iespējamību. Starp šiem līderiem ir Francijas prezidents Emanuels Makrons un Nīderlandes premjerministrs Marks Rite.
❗️Biden declared that the United States will not send F-16 jets to #Ukraine, reports @AFP. pic.twitter.com/26KICRR5kk
— NEXTA (@nexta_tv) January 30, 2023
