Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Tramps: ASV uzbruka Irānai vispiemērotākajā brīdī 366
Katara notriekusi divus Irānas iznīcinātājus
Katara pirmdien notriekusi divus Irānas iznīcinātājus, paziņojusi Aizsardzības ministrija.
Kataras gaisa spēki notrieca divas Krievijā ražotās lidmašīnas Su-24, kā arī pārtvēra vairākas ballistiskās raķetes un piecus lidrobotus, teikts ministrijas paziņojumā, piebilstot, ka visas raķetes notriektas savlaicīgi, pirms tās sasniedza mērķi.
Tramps: ASV uzbruka Irānai vispiemērotākajā brīdī
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka lēmumu par uzbrukumu Irānai viņš pieņēma, jo tā bija “pēdējā vislabākā” iespēja, lai apturētu Teherānas kodolprogrammu.
“Tā bija mūsu pēdējā vislabākā iespēja dot triecienu, ko mēs šobrīd arī darām, lai iznīcinātu neciešamos draudus, ko radīja šis slimais un ļaunais režīms,” Baltajā namā norādīja Tramps.
Viņš piebilda, ka ASV operācija šobrīd ievērojami apsteidz grafiku, taču brīdināja, ka karš var turpināties daudz ilgāk.
Izraēla draud “Hizbollah” ar iznīcinošu triecienu
Izraēlas armijas štāba priekšnieks ģenerālleitnants Ejals Zamirs pirmdien piedraudējis dot iznīcinošu triecienu Libānas šiītu teroristiskajam grupējumam “Hizbollah”.
Preses konferencē Zamirs paziņoja, ka Izraēlas Aizsardzības spēki “neizbeigs kampaņu, kamēr nebūs novērsts apdraudējums no Libānas”.
“Mēs turpināsim uzstāt, ka “Hizbollah” jāatbruņo. Šī prasība mums ir neatsaucama,” viņš uzsvēra.
“Jūsu rīcībā ir visi nepieciešamie aizsardzības un uzbrukuma spēki,” Zamirs teica komandieriem, piebilstot, lai tie “izmanto laiku un viņu rīcībā esošās ievērojamās iespējas – sauszemes, uguns, gaisa un jūras spēkus, kā arī daudzos karavīrus, kas izvietoti gar robežām”.
Vēršoties pie iedzīvotājiem Izraēlas ziemeļos, kas robežojas ar Libānu, viņš norādīja, ka Izraēlas armija kontrolē kaimiņvalsts gaisa telpu un likvidēs jebkādu apdraudējumu, ko atzīs par bīstamu.
“Mēs pabeigsim šo kampaņu ne tikai ar uzbrukumu Irānai, bet arī ar iznīcinošu triecienu “Hizbollah”,” uzsvēra Izraēlas armijas komandieris.
“Hizbollah” iepriekš paziņoja par raķešu izšaušanu uz Izraēlu atriebībā par Irānas augstākā līdera ajatollas Ali Khamenei nogalināšanu.
Libānas valdība pirmdien paziņoja, ka nolēmusi nekavējoties aizliegt Teherānas atbalstītā teroristiskā grupējuma “Hizbollah” militāro darbību un uzlikusi grupējumam par pienākumu nodot savus ieročus valstij.
Pagājušā gada augustā Libānas valdība nolēma pakāpeniski atbruņot grupējumu pēc gadu ilga kara ar Izraēlu, kas beidzās ar 2024. gada novembra pamieru.
Taču pamiera līgums neatturēja Izraēlu no turpmākiem uzbrukumiem mērķiem, kas saistīti ar “Hizbollah”, kuru tā apsūdzēja mēģinājumos atkārtoti apbruņoties.
Kiprā evakuē britu karabāzi un lidostu
Lielbritānija pirmdien evakuēja vienu no savām suverēnajām karabāzēm Kiprā, bet Kipras valdība deva rīkojumu evakuēt valsts otru lielāko lidostu, jo tika neitralizēti divi bezpilota lidaparāti, kas lidoja uz Akrotiri.
Tas notika dažas stundas pēc tam, kad Irānas trieciendrons “Shahed” ietriecās Akrotiri bāzē, radot nelielus postījumus, paziņoja Kipras prezidents Niks Hristodulidis.
Karalisko gaisa spēku Akrotiri bāze ir Lielbritānijas aizjūras teritorija netālu no dienvidu piekrastes pilsētas Limasolas.
Aģentūras AFP korespondents dzirdēja sirēnas Akrotiri gaisa bāzē un redzēja apmēram 70 transportlīdzekļus, galvenokārt ar civilajām numura zīmēm, kas ap pusdienlaiku pēc vietējā laika, kas sakrīt ar Latvijas laiku, pameta salas dienvidu galu.
Valsts raidorganizācija “CyBC” vēlāk ziņoja par evakuāciju, norādot, ka no bāzes vienlaikus pacēlās trīs iznīcinātāji.
Neilgi pēc tam Kipras valdības pārstāvis Konstantīns Letimbiotis platformā “X” pavēstīja, ka divi bezpilota lidaparāti, kas virzījās uz britu bāzēm Akrotiri, tika savlaicīgi neitralizēti.
Iekšlietu ministrija paziņoja par evakuāciju no Akrotiri apkārtnes, kā arī no Pafosas lidostas, kas ir viena no divām starptautiskajām lidostām valdības kontrolētajā Kipras daļā un atrodas apmēram 50 kilometrus uz rietumiem no Akrotiri.
Uzbrukumi britu bāzei notika pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers svētdien paziņoja, ka Lielbritānija atļaus ASV izmantot savu infrastruktūru “konkrētiem un ierobežotiem aizsardzības mērķiem” karā ar Irānu.
Lielbritānija saglabāja divas suverēnas bāzes Vidusjūras salā pēc neatkarības piešķiršanas Kiprai 1960. gadā. Tās ir izmantotas dažādās kampaņās, arī cīņā pret teroristu grupējumu “Islāma valsts” un 2011. gada intervencē Lībijā.
Svētdienas pēcpusdienā Grieķija paziņoja, ka uz salu, kuras iedzīvotāju vairākums ir grieķi, nosūta divas fregates un divus iznīcinātājus F-16.
Grieķijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģi un lidmašīnas palīdzēs Kiprai “novērst draudus un nelikumīgas darbības tās teritorijā”.
Letimbiotis vēlāk paziņoja, ka Kipras valdība pieprasa no Lielbritānijas “skaidras garantijas”, ka bāzes tiks izmantotas tikai humāniem mērķiem.
Nikosijai nav oficiālas teikšanas par bāzu izmantošanu, jo tās joprojām ir Lielbritānijas suverēnā teritorija.
Zelenskis cer, ka karš Tuvajos Austrumos netraucēs nākamās sarunas ar Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien pauda cerību, ka sarunas ar Krieviju Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā Abū Dabī tuvākajās dienās notiks, neskatoties uz bruņoto konfliktu Tuvajos Austrumos.
Taču viņš arī atbalstīja iespēju drošības apsvērumu dēļ meklēt citu sarunu norises vietu.
Kopš Izraēla un ASV sestdien sāka uzbrukumus Irānai, AAE un tās galvaspilsēta ir bijusi Teherānas atbildes triecienu mērķis.
Abū Dabī iepriekš notika ASV rīkotās sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, un Zelenskis pavēstīja, ka nākamā sarunu kārta ir plānota no 5. līdz 8. martam.
“Sanāksmei ir jānotiek, tā ir svarīga mums, mēs atbalstām šo sanāksmi,” Zelenskis teica žurnālistiem.
“Ja ar Abū Dabī rodas grūtības raķešu un dronu dēļ, tad, manuprāt, mums ir Turcija, mums ir Šveice,” viņš klāstīja. “Mēs noteikti atbalstīsim jebkuru no šīm trim tikšanās vietām,” piebilda Ukrainas prezidents.
Ukraina atkārtoti apsūdzējusi Irānu par ieroču piegādi Maskavai. Teherāna piegādā Krievijai trieciendronus “Shahed” un tuvas darbības rādiusa raķetes.
Zelenskis sestdien atzina, ka ASV un Izraēlas uzbrukumi Irānai ir radījuši iespēju irāņiem gāzt teroristu režīmu, kas ir Krievijas sabiedrotais.
Taču ieildzis karš ar Irānu var ietekmēt arī nozīmīgo pretgaisa aizsardzības sistēmu, piemēram, ASV bateriju “Patriot”, piegādes Kijivai Krievijas uzbrukumu atvairīšanai.
“Ja Tuvajos Austrumos notiks ilgstoša karadarbība, tas noteikti ietekmēs piegādes. Esmu par to pārliecināts,” atzina Zelenskis, tomēr uzsvēra, ka Eiropas sistēma ASV ieroču iegādei Ukrainai joprojām darbojas.
ASV raķešu piegāžu kavēšanās ziemā padarīja Ukrainas civilo infrastruktūru mazāk aizsargātu pret Krievijas gaisa uzbrukumiem, kas nodarīja smagus postījumus elektrostacijām.
ES: Pašlaik nav bažu par energoresursu trūkumu ES Irānas konflikta dēļ
Eiropas Komisija (EK) pirmdien paziņoja, ka tai pašlaik nav bažu par to, ka Irānas konflikta dēļ Eiropas Savienībā (ES) varētu rasties energoresursu trūkums.
ES valstu pazemes gāzes krātuves ir piepildītas “pietiekamā līmenī”, proti, aptuveni 30% no to ietilpības, norādīja EK.
“Mūsu analīze liecina, ka pašlaik nav jābažījas par ES energoapgādes drošību,” žurnālistiem sacīja EK preses pārstāve Anna Kaisa Itkonena.
“Tātad mēs neveicam nekādus ārkārtējus pasākumus vai ko tamlīdzīgu. Nav deficīta. Nav ārkārtējas situācijas. Mūsu gāzes imports ir labi diversificēts,” viņa piebilda.
Strauji kāpj naftas un gāzes cenas
ASV un Izraēlas uzbrukuma Irānai un Irānas prettriecienu dēļ pirmdien strauji kāpj naftas un dabasgāzes cenas.
“Brent” markas jēlnaftas cena pieaugusi gandrīz par 10% līdz 79,97 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 9% līdz 73 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena pirmdien pieauga par apmēram 45%, pārsniedzot 46 eiro par megavatstundu.
Konflikta dēļ ir gandrīz apstājusies tankkuģu kustība pa Hormuza jūras šaurumu, caur kuru iet apmēram piektdaļa pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes eksporta.
Libānas valdība aizliedz grupējuma “Hizbollah” militāro darbību un liek tam nodot ieročus valstij
Libānas valdība nolēmusi “nekavējoties aizliegt” Teherānas atbalstītā kaujinieku grupējuma “Hizbollah” militāro un drošības darbību un uzlikusi grupējumam par pienākumu nodot savus ieročus valstij, pirmdien paziņoja Libānas premjerministrs Navafs Salams.
Pēc valdības ārkārtas sēdes Salams teica, ka “Libānas valsts paziņo par savu absolūtu un nepārprotamu noraidījumu jebkādām militārām vai drošības darbībām, kas veiktas no Libānas teritorijas ārpus tās likumīgo institūciju ietvariem”.
“Tādēļ ir nepieciešams, ka nekavējoties tiek aizliegtas visas “Hizbollah” drošības un militārās darbības, uzskatot tās par nelikumīgām, un tam tiek uzlikts pienākums nodot ieročus,” teica Libānas premjerministrs.
Pirmdien Salams pavēlēja militārajām un drošības iestādēm veikt “tūlītējus pasākumus”, lai īstenotu valdības lēmumu un novērstu “jebkādas militāras operācijas vai raķešu vai bezpilota lidaparātu palaišanu no Libānas teritorijas”.
Valdība līdz šim nepieredzētu lēmumu pret “Hizbollah”, kas ir pārstāvēts gan valdībā, gan parlamentā, pieņēma dažas stundas pēc tam, kad Irānas atbalstītais grupējums paziņoja, ka pirmdienas rītā ir palaidis raķetes un bezpilota lidaparātus uz Izraēlu, atriebjoties par Irānas augstākā līdera Ali Hamenei nogalināšanu ASV un Izraēlas uzbrukumos sestdien.
Pēc tam Izraēla veica intensīvus uzbrukumus Beirūtai un desmitiem ciematu Libānas dienvidos, nogalinot vismaz 31 cilvēku un ievainojot vismaz 149, liecina Veselības ministrijas dati.
Pagājušā gada augustā Libānas valdība nolēma pakāpeniski atbruņot grupējumu pēc gadu ilga kara ar Izraēlu, kas beidzās ar 2024. gada novembra pamieru.
Taču pamiera līgums neatturēja Izraēlu no turpmākiem uzbrukumiem mērķiem, kas, pēc tās teiktā, bija saistīti ar “Hizbollah”, kuru tā apsūdzēja mēģinājumos atkārtoti apbruņoties.
Pamieru uzrauga komiteja, kurā apvienojušās Libāna, Izraēla, ASV, Francija un ANO miera uzturētāji.
Pirmdien Salams aicināja ASV un Franciju, kas garantē pamieru, “iegūt skaidru un galīgu apņemšanos no Izraēlas puses pārtraukt visus uzbrukumus visai Libānas teritorijai”.
Viņš paziņoja par valdības “pilnīgu gatavību atsākt sarunas” ar Izraēlu “ar civiliedzīvotāju līdzdalību un starptautiskā aizbildniecībā”.
Saistībā ar Irānas uzbrukumiem “QatarEnergy” aptur LNG ražošanu
Kataras valsts enerģētikas uzņēmums “QatarEnergy” pirmdien paziņoja, ka ir apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc tam, kad Irānas droni uzbruka iekārtām divās tā rūpnīcās.
Pēc Kataras Aizsardzības ministrijas ziņām, viens Irānas drons uzbrucis ražotnei Raslafānā, bet vēl viens – ražotnei Mesaīdā.
Netiek ziņots par postījumiem vai cietušajiem.
Katara ir viena no lielākajām LNG ražotājām pasaulē.
Tuvajos Austrumos izvietotie Latvijas karavīri turpina dienestu, ievērojot drošības pasākumus
Tuvajos Austrumos izvietotie Latvijas karavīri turpina dienestu visās starptautiskajās operācijās, ievērojot attiecīgo operāciju komandieru ieviestos drošības pasākumus, aģentūrai LETA atzina Aizsardzības ministrijā.
Patlaban Latvijas karavīri turpina dienestu visās starptautiskajās operācijās, ievērojot attiecīgo operāciju komandieru ieviestos drošības pasākumus. Aizsardzības ministrija ir pastāvīgā saziņā ar Latvijas kontingentiem starptautiskajās operācijās, kā arī ciešā koordinācijā ar sabiedrotajiem, norādīja ministrijā.
Patlaban Latvijas bruņoto spēku karavīri pilda dienesta pienākumus astoņās starptautiskās militārās operācijās un misijās, tostarp ANO Pamiera uzraudzības organizācijas misijā Izraēlā, ANO starptautiskajā operācijā Libānā, NATO misijā Irākā, pret teroristisko organizāciju “Daesh” vērstajā militārajā operācijā “Inherent Resolve” Irākā, ES jūras drošības operācijā Sarkanās jūras reģionā un ES jūras operācijā Vidusjūras reģionā.
Jau ziņots, ka kopš sestdienas Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem.
Uzbrukumā sestdien tika likvidēts Irānas teokrātiskā režīma augstākais vadonis ajatolla Ali Hamenei.
Izraēla un ASV uzstāj, ka uzbrukuma mērķis ir novērst draudus, ko rada Irānas raķešu spējas un kodolprogrammas, kā arī dot irāņiem iespēju gāzt savu valdību.
Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai, kā arī ASV militārajiem objektiem Persijas līča valstīs.
