Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Tramps: ASV uzbruka Irānai vispiemērotākajā brīdī 366
Tuvajos Austrumos izvietotie Latvijas karavīri turpina dienestu, ievērojot drošības pasākumus
Tuvajos Austrumos izvietotie Latvijas karavīri turpina dienestu visās starptautiskajās operācijās, ievērojot attiecīgo operāciju komandieru ieviestos drošības pasākumus, aģentūrai LETA atzina Aizsardzības ministrijā.
Patlaban Latvijas karavīri turpina dienestu visās starptautiskajās operācijās, ievērojot attiecīgo operāciju komandieru ieviestos drošības pasākumus. Aizsardzības ministrija ir pastāvīgā saziņā ar Latvijas kontingentiem starptautiskajās operācijās, kā arī ciešā koordinācijā ar sabiedrotajiem, norādīja ministrijā.
Patlaban Latvijas bruņoto spēku karavīri pilda dienesta pienākumus astoņās starptautiskās militārās operācijās un misijās, tostarp ANO Pamiera uzraudzības organizācijas misijā Izraēlā, ANO starptautiskajā operācijā Libānā, NATO misijā Irākā, pret teroristisko organizāciju “Daesh” vērstajā militārajā operācijā “Inherent Resolve” Irākā, ES jūras drošības operācijā Sarkanās jūras reģionā un ES jūras operācijā Vidusjūras reģionā.
Jau ziņots, ka kopš sestdienas Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem.
Uzbrukumā sestdien tika likvidēts Irānas teokrātiskā režīma augstākais vadonis ajatolla Ali Hamenei.
Izraēla un ASV uzstāj, ka uzbrukuma mērķis ir novērst draudus, ko rada Irānas raķešu spējas un kodolprogrammas, kā arī dot irāņiem iespēju gāzt savu valdību.
Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai, kā arī ASV militārajiem objektiem Persijas līča valstīs.
Ekonomisti: Konflikts Tuvajos Austrumos var izraisīt inflācijas pieaugumu arī Latvijā
Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.
“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem – piegādes traucējumus energoresursu tirgū.
Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija – gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums – radījusi strauju cenu reakciju tirgos.
“Brent” naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.
Zorgenfreija uzsvēra, ka neskaidrība ir ļoti augsta, varēs redzēt svārstības cenās, un nav izslēgts, ka “tirgi kādos brīžos pārreaģēs”.
Ekonomiste skaidroja, ka šis konflikts nozīmē augstākas enerģijas cenas visā pasaulē un arī Latvijā. Zorgenfreija, atsaucoties uz citiem analītiķiem, minēja, ka “brent” naftas cenas negatīvākā scenārijā var pārsniegt pat 100 ASV dolāru par barelu, bet gāzes cenas varētu dubultoties.
“Enerģijas cenas būs atkarīgas no tā, cik ilgs būs konflikts, cik ilga pauze būs kuģošanai pa Hormuza šaurumu un cik lielā mērā tiks traucēta naftas un gāzes ieguve un bojāta infrastruktūra,” sacīja Zorgenfreija, piebilstot, ka Eiropai un Latvijai šāda situācija nozīmē tiešu un ātru energoresursu cenu kāpumu, jo tās ir enerģijas izejvielu importētājas.
“”Taustāmākā” ātrā ietekme uz reālo ekonomiku nāks no degvielas cenām. Tās tipiski ir pirmās, kas reaģē – parasti ar dažu nedēļu nobīdi, bet, ņemot vērā situācijas raksturu, tas varētu notikt arī ātrāk,” teica ekonomiste.
Viņa pauda, ka savukārt gāzes cenu kāpuma ietekme visdrīzāk būs strauji redzama elektrības cenās tām mājsaimniecībām, kas maksā par elektroenerģiju atbilstoši aktuālajai biržas cenai. Turklāt ne tikai Eiropas krātuvju, bet arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildījums šogad ir krietni zemāks nekā tipiski. Lai gan aukstā ziema un aktīvākais gāzes tērēšanas laiks ir beidzies, šovasar gāzes krātuvi nāksies uzpildīt no zemāka līmeņa nekā pērn, visdrīzāk par krietni augstākām cenām, nekā iepriekš cerēts.
“Irānas konflikta eskalācija vēlreiz norāda, ka pie tik svārstīgas pasaules ģeopolitiskās situācijas lielāku uzkrājumu veikšana laikos, kad cenas ir pievilcīgas, ir visai laba ideja,” norādīja ekonomiste.
Zorgenfreija skaidroja, ka ir svarīgi sekot ne tikai enerģijas cenai, bet arī eiro un ASV dolāra kursam. Sākotnējā kustība valūtu tirgos iezīmē eiro kritumu attiecībā pret ASV dolāru, kas pastiprina energoizejvielu cenu svārstību efektu uz gala izmaksām.
“Kopumā energoresursu cenu kāpums palielinās spiedienu gan uz mājsaimniecību izdevumiem, gan uzņēmumu izmaksām. Otrreizējie efekti jau nāks caur citu preču un pakalpojumu cenām, īpaši, ja to ražošana un pakalpojumu sniegšana ir energointensīva,” skaidroja Zorgenfreija, piebilstot, ka tas nozīmēs augstāku inflāciju, nekā līdz šim prognozēts.
Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban izteikt jaunas prognozes par inflāciju vai ekonomikas izaugsmi ir pāragri, jo ir ļoti daudz iespējamo scenāriju, bet skaidrs, ka inflācija būs augstāka nekā iepriekš prognozētie 2,3%.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējo dienu notikumi Tuvajos Austrumos jau radījuši būtisku nestabilitāti globālajos enerģijas tirgos, un tirgus reakcija bijusi ļoti strauja. Naftas cenas pasaulē strauji kāpj, jo konflikts apdraud piegādes caur Hormuza šaurumu, pa kuru pārvadā apmēram piekto daļu globālās naftas. Tas jau cēlis “brent” naftas cenu par vairāk nekā 6%, un šāds spiediens var atspoguļoties arī degvielas cenās Eiropā un Latvijā.
“Patlaban tirgus reakcija vairāk atspoguļo risku prēmiju, nevis faktisku piedāvājuma iztrūkumu, un turpmākā ietekme būs atkarīga no tā, vai militārās darbības izvērtīsies par ilgstošu karu, kas ierobežos reģiona valstu naftas eksportu,” pauda Purgailis, norādot, ka Latvijā ietekme būs netieša, bet reāla.
Ekonomists skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā un Eiropas tirgos nosaka cenu tendences starptautiskajos tirgos, tāpēc naftas globālās cenas kāpums ar nelielu nobīdi atspoguļosies arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās.
“Īstermiņā tas nozīmē augstāku degvielas cenu svārstīgumu, savukārt ilgtermiņā tas nozīmē potenciāli augstāku spiedienu uz inflācijas dinamiku, ja konflikts ieilgs. Tātad dārgāka enerģija var ātri sadārdzināt gan degvielu, gan uzņēmumu izmaksas, tādējādi veicinot inflācijas pieaugumu,” pauda Purgailis, piebilstot, ka pēdējos mēnešos inflācija Latvijā un Eiropā ir mazinājies, tomēr konflikts Tuvajos Austrumos šo tendenci var izmainīt.
“SEB bankas” galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka Tuvajos Austrumos notiekošais nozīmē paaugstinātas inflācijas un lielākas nenoteiktības ekonomikā risku, kas visdrīzāk nozīmēs lēnāku izaugsmi.
“Taču to šobrīd apgalvot vēl ir pāragri. Tādēļ, meklējot atbildes par ietekmi uz globālajiem finanšu un resursu tirgiem, primāri jāskatās uz esošā konflikta potenciālo attīstības gaitu, ģeogrāfiju un ilgumu. Konflikts šobrīd līdzinās eskalācijas scenārijam, kurā Irāna uztver situāciju kā eksistenciālu apdraudējumu, cenšas destabilizēt globālos enerģijas tirgus un kuģošanas maršrutus Persijas līcī,” norādīja ekonomists, piebilstot, ka patlaban apturēta kuģošana Hormuza šaurumā, daļa tankkuģu un konteinerkuģu apturējuši kustību, kas var izraisīt tālāku naftas un gāzes cenu kāpumu, kā arī ietekmēt mēslojuma un citu izejvielu cenas.
Gašpuitis skaidroja, ka augstāko Irānas līderu nogalināšana pati par sevi nenozīmē režīma maiņu. Irānas politiskā sistēma ir veidota, lai institūcijas, īpaši Revolucionārā gvarde un reliģiskās struktūras, spētu pārdzīvot atsevišķu līderu zaudēšanu. Tādēļ konflikts var pāraugt izsīkuma karā ar jau tālejošām sekām globālajai un Latvijas ekonomikai. Izšķiroši būs, vai ASV un Izraēla spēs pietiekami ātri iznīcināt Irānas raķešu krājumus un palaišanas iekārtas, pirms tiek izsmelti pretgaisa aizsardzības resursi.
“Cik liela ir Irānas noturība, ir būtisks jautājums. Vienlaikus ASV-Izraēlas mērķi nav skaidri definēti. Vai mērķis ir piespiest Irānu diplomātiski piekāpties, būtiski vājināt tās militāro potenciālu vai cerēt uz iekšēju režīma sabrukumu?” norādīja Gašpuitis, skaidrojot, ja netiks definēti sasniedzami politiskie mērķi, pastāv risks, ka konflikts ieilgs un stratēģiskie rezultāti būs ierobežoti, vienlaikus saglabājot augstu spriedzi tirgos un ietekmējot ekonomiku.
Ekonomists pauda, ka galvenā ietekme uz globālajiem finanšu un resursu tirgiem ir saistīta ar nenoteiktību un energoresursu piegāžu riskiem. Vēsturiski šādos brīžos visātrāk reaģē naftas tirgus. Jo ilgāk konflikts apturēs kuģošanu Persijas līcī vai Hormuza šaurumā, jo lielākas iespējas tālākam naftas un gāzes cenas kāpumam, kas ietekmēs degvielas cenu un citas izmaksas. Gašpuitis skaidroja, ka, no otras puses, tiek veikti pasākumi, piemēram, palielinot naftas ieguvi, lai stress pasaulei būtu pēc iespējas mazāks.
“Finanšu tirgos tas nozīmē lielāku svārstīgumu. Investori kļūs piesardzīgāki, pieaugs interese par drošiem aktīviem, bet akciju tirgi var piedzīvot korekciju,” minēja Gašpuitis, skaidrojot, ka Latvijai drīzākā ietekme gaidāma degvielas un gāzes cenās.
Viņš arī norādīja, ja spriedze drīzumā mazinās, cenu kāpums būs īslaicīgs un ierobežots. Savukārt, ja konflikts ieilgst, degvielas cenas var pieaugt noturīgāk. Tas ar nobīdi varētu atspoguļoties arī pārtikas un citu importa preču cenās un celt inflāciju.
Jau ziņots, ka kopš sestdienas, 28. februāra, Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem.
Uzbrukumā likvidēts Irānas teokrātiskā režīma augstākais vadonis ajatolla Ali Hamenei.
Izraēla un ASV uzstāj, ka uzbrukuma mērķis ir novērst draudus, ko rada Irānas raķešu spējas un kodolprogrammas, kā arī dot irāņiem iespēju gāzt savu valdību.
Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai, kā arī ASV militārajiem objektiem Persijas līča valstīs.
Ekonomisti: Konflikts Tuvajos Austrumos var izraisīt inflācijas pieaugumu arī Latvijā
Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.
“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem – piegādes traucējumus energoresursu tirgū.
Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija – gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums – radījusi strauju cenu reakciju tirgos.
“Brent” naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.
Zorgenfreija uzsvēra, ka neskaidrība ir ļoti augsta, varēs redzēt svārstības cenās, un nav izslēgts, ka “tirgi kādos brīžos pārreaģēs”.
Ekonomiste skaidroja, ka šis konflikts nozīmē augstākas enerģijas cenas visā pasaulē un arī Latvijā. Zorgenfreija, atsaucoties uz citiem analītiķiem, minēja, ka “brent” naftas cenas negatīvākā scenārijā var pārsniegt pat 100 ASV dolāru par barelu, bet gāzes cenas varētu dubultoties.
“Enerģijas cenas būs atkarīgas no tā, cik ilgs būs konflikts, cik ilga pauze būs kuģošanai pa Hormuza šaurumu un cik lielā mērā tiks traucēta naftas un gāzes ieguve un bojāta infrastruktūra,” sacīja Zorgenfreija, piebilstot, ka Eiropai un Latvijai šāda situācija nozīmē tiešu un ātru energoresursu cenu kāpumu, jo tās ir enerģijas izejvielu importētājas.
“”Taustāmākā” ātrā ietekme uz reālo ekonomiku nāks no degvielas cenām. Tās tipiski ir pirmās, kas reaģē – parasti ar dažu nedēļu nobīdi, bet, ņemot vērā situācijas raksturu, tas varētu notikt arī ātrāk,” teica ekonomiste.
Viņa pauda, ka savukārt gāzes cenu kāpuma ietekme visdrīzāk būs strauji redzama elektrības cenās tām mājsaimniecībām, kas maksā par elektroenerģiju atbilstoši aktuālajai biržas cenai. Turklāt ne tikai Eiropas krātuvju, bet arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildījums šogad ir krietni zemāks nekā tipiski. Lai gan aukstā ziema un aktīvākais gāzes tērēšanas laiks ir beidzies, šovasar gāzes krātuvi nāksies uzpildīt no zemāka līmeņa nekā pērn, visdrīzāk par krietni augstākām cenām, nekā iepriekš cerēts.
“Irānas konflikta eskalācija vēlreiz norāda, ka pie tik svārstīgas pasaules ģeopolitiskās situācijas lielāku uzkrājumu veikšana laikos, kad cenas ir pievilcīgas, ir visai laba ideja,” norādīja ekonomiste.
Zorgenfreija skaidroja, ka ir svarīgi sekot ne tikai enerģijas cenai, bet arī eiro un ASV dolāra kursam. Sākotnējā kustība valūtu tirgos iezīmē eiro kritumu attiecībā pret ASV dolāru, kas pastiprina energoizejvielu cenu svārstību efektu uz gala izmaksām.
“Kopumā energoresursu cenu kāpums palielinās spiedienu gan uz mājsaimniecību izdevumiem, gan uzņēmumu izmaksām. Otrreizējie efekti jau nāks caur citu preču un pakalpojumu cenām, īpaši, ja to ražošana un pakalpojumu sniegšana ir energointensīva,” skaidroja Zorgenfreija, piebilstot, ka tas nozīmēs augstāku inflāciju, nekā līdz šim prognozēts.
Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban izteikt jaunas prognozes par inflāciju vai ekonomikas izaugsmi ir pāragri, jo ir ļoti daudz iespējamo scenāriju, bet skaidrs, ka inflācija būs augstāka nekā iepriekš prognozētie 2,3%.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējo dienu notikumi Tuvajos Austrumos jau radījuši būtisku nestabilitāti globālajos enerģijas tirgos, un tirgus reakcija bijusi ļoti strauja. Naftas cenas pasaulē strauji kāpj, jo konflikts apdraud piegādes caur Hormuza šaurumu, pa kuru pārvadā apmēram piekto daļu globālās naftas. Tas jau cēlis “brent” naftas cenu par vairāk nekā 6%, un šāds spiediens var atspoguļoties arī degvielas cenās Eiropā un Latvijā.
“Patlaban tirgus reakcija vairāk atspoguļo risku prēmiju, nevis faktisku piedāvājuma iztrūkumu, un turpmākā ietekme būs atkarīga no tā, vai militārās darbības izvērtīsies par ilgstošu karu, kas ierobežos reģiona valstu naftas eksportu,” pauda Purgailis, norādot, ka Latvijā ietekme būs netieša, bet reāla.
Ekonomists skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā un Eiropas tirgos nosaka cenu tendences starptautiskajos tirgos, tāpēc naftas globālās cenas kāpums ar nelielu nobīdi atspoguļosies arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās.
“Īstermiņā tas nozīmē augstāku degvielas cenu svārstīgumu, savukārt ilgtermiņā tas nozīmē potenciāli augstāku spiedienu uz inflācijas dinamiku, ja konflikts ieilgs. Tātad dārgāka enerģija var ātri sadārdzināt gan degvielu, gan uzņēmumu izmaksas, tādējādi veicinot inflācijas pieaugumu,” pauda Purgailis, piebilstot, ka pēdējos mēnešos inflācija Latvijā un Eiropā ir mazinājies, tomēr konflikts Tuvajos Austrumos šo tendenci var izmainīt.
“SEB bankas” galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka Tuvajos Austrumos notiekošais nozīmē paaugstinātas inflācijas un lielākas nenoteiktības ekonomikā risku, kas visdrīzāk nozīmēs lēnāku izaugsmi.
“Taču to šobrīd apgalvot vēl ir pāragri. Tādēļ, meklējot atbildes par ietekmi uz globālajiem finanšu un resursu tirgiem, primāri jāskatās uz esošā konflikta potenciālo attīstības gaitu, ģeogrāfiju un ilgumu. Konflikts šobrīd līdzinās eskalācijas scenārijam, kurā Irāna uztver situāciju kā eksistenciālu apdraudējumu, cenšas destabilizēt globālos enerģijas tirgus un kuģošanas maršrutus Persijas līcī,” norādīja ekonomists, piebilstot, ka patlaban apturēta kuģošana Hormuza šaurumā, daļa tankkuģu un konteinerkuģu apturējuši kustību, kas var izraisīt tālāku naftas un gāzes cenu kāpumu, kā arī ietekmēt mēslojuma un citu izejvielu cenas.
Gašpuitis skaidroja, ka augstāko Irānas līderu nogalināšana pati par sevi nenozīmē režīma maiņu. Irānas politiskā sistēma ir veidota, lai institūcijas, īpaši Revolucionārā gvarde un reliģiskās struktūras, spētu pārdzīvot atsevišķu līderu zaudēšanu. Tādēļ konflikts var pāraugt izsīkuma karā ar jau tālejošām sekām globālajai un Latvijas ekonomikai. Izšķiroši būs, vai ASV un Izraēla spēs pietiekami ātri iznīcināt Irānas raķešu krājumus un palaišanas iekārtas, pirms tiek izsmelti pretgaisa aizsardzības resursi.
“Cik liela ir Irānas noturība, ir būtisks jautājums. Vienlaikus ASV-Izraēlas mērķi nav skaidri definēti. Vai mērķis ir piespiest Irānu diplomātiski piekāpties, būtiski vājināt tās militāro potenciālu vai cerēt uz iekšēju režīma sabrukumu?” norādīja Gašpuitis, skaidrojot, ja netiks definēti sasniedzami politiskie mērķi, pastāv risks, ka konflikts ieilgs un stratēģiskie rezultāti būs ierobežoti, vienlaikus saglabājot augstu spriedzi tirgos un ietekmējot ekonomiku.
Ekonomists pauda, ka galvenā ietekme uz globālajiem finanšu un resursu tirgiem ir saistīta ar nenoteiktību un energoresursu piegāžu riskiem. Vēsturiski šādos brīžos visātrāk reaģē naftas tirgus. Jo ilgāk konflikts apturēs kuģošanu Persijas līcī vai Hormuza šaurumā, jo lielākas iespējas tālākam naftas un gāzes cenas kāpumam, kas ietekmēs degvielas cenu un citas izmaksas. Gašpuitis skaidroja, ka, no otras puses, tiek veikti pasākumi, piemēram, palielinot naftas ieguvi, lai stress pasaulei būtu pēc iespējas mazāks.
“Finanšu tirgos tas nozīmē lielāku svārstīgumu. Investori kļūs piesardzīgāki, pieaugs interese par drošiem aktīviem, bet akciju tirgi var piedzīvot korekciju,” minēja Gašpuitis, skaidrojot, ka Latvijai drīzākā ietekme gaidāma degvielas un gāzes cenās.
Viņš arī norādīja, ja spriedze drīzumā mazinās, cenu kāpums būs īslaicīgs un ierobežots. Savukārt, ja konflikts ieilgst, degvielas cenas var pieaugt noturīgāk. Tas ar nobīdi varētu atspoguļoties arī pārtikas un citu importa preču cenās un celt inflāciju.
Jau ziņots, ka kopš sestdienas, 28. februāra, Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem.
Uzbrukumā likvidēts Irānas teokrātiskā režīma augstākais vadonis ajatolla Ali Hamenei.
Izraēla un ASV uzstāj, ka uzbrukuma mērķis ir novērst draudus, ko rada Irānas raķešu spējas un kodolprogrammas, kā arī dot irāņiem iespēju gāzt savu valdību.
Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai, kā arī ASV militārajiem objektiem Persijas līča valstīs.
ASV iznīcinātājus kļūdas dēļ notriekusi Kuveitas pretgaisa aizsardzība
Trīs ASV armijas iznīcinātājus svētdienas vakarā notrieca Kuveitas pretgaisa aizsardzība, paziņoja ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM), norādot, ka incidents notika aktīvas kaujas laikā saistībā ar Irānas uzbrukumiem.
“Trīs ASV iznīcinātāji “F-15E Strike Eagle”, kas lidoja, atbalstot operāciju “Epic Fury”, nogāzās virs Kuveitas, acīmredzot, savējo apšaudes incidenta dēļ. Aktīvas kaujas laikā, kas ietvēra Irānas lidmašīnu, ballistisko raķešu un dronu uzbrukumus, Kuveitas pretgaisa aizsardzība kļūdaini notrieca ASV gaisa spēku iznīcinātājus,” pirmdien paziņoja CENTCOM, piebilstot, ka visi seši apkalpes locekļi katapultējās un ir drošībā.
“Kuveita ir atzinusi šo incidentu, un mēs esam pateicīgi par Kuveitas aizsardzības spēku centieniem un atbalstu šajā notiekošajā operācijā,” tā piebilda.
Kā vēstīts, Kuveitas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pirmdienas rītā Kuveitā avarējušas vairākas amerikāņu kara lidmašīnas, bet to apkalpes izdzīvojušas.
“Varas iestādes nekavējoties uzsāka meklēšanas un glābšanas operācijas, evakuējot apkalpes locekļus un nogādājot tos slimnīcā medicīniskai izmeklēšanai un ārstēšanai. Viņu stāvoklis ir stabils,” teikts ministrijas paziņojumā.
Irānas armija pirmdien paziņoja, ka veikusi triecienus ASV Ali Al Salema aviobāzei Kuveitā, kā arī kuģiem Indijas okeānā.
“Armijas sauszemes un jūras spēku raķešu vienības, kas darbojas no dažādām vietām, pēdējās stundās veica triecienus ASV Ali Al Salema gaisa spēku bāzei Kuveitā, kā arī ienaidnieka kuģiem Indijas okeāna ziemeļos,” teikts armijas paziņojumā.
Tā piebilda, ka uzbrukumos tika izmantotas 15 spārnotās raķetes.
Leiena aicina mazināt saspīlējumu, lai novērstu konflikta izplešanos Tuvajos Austrumos
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pirmdien aicināja steidzami mazināt saspīlējumu, lai novērstu ASV un Izraēlas konflikta ar Irānu izplešanos Tuvajos Austrumos.
Leiena nosodīja “bezatbildīgos un nekritiski izvērtētos uzbrukumus, kurus Irāna un tās sabiedrotie veic pret suverēnām teritorijām visā reģionā”, kuros cietusi arī Lielbritānijas gaisa spēku bāze Kiprā un naftas pārstrādes rūpnīca Saūda Arābijā.
“Mums ir cītīgi jāstrādā, lai mazinātu spriedzi un apturētu konflikta izplatīšanos,” viņa sacīja žurnālistiem Briselē, brīdinot, ka “reģiona stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga”.
“Situācija joprojām ir nestabila,” sacīja Leiena, kura nedēļas nogalē konsultējās ar deviņiem Tuvo Austrumu līderiem un pirmdien vadīja Eiropas Savienības (ES) komisāru kolēģijas krīzes sanāksmi.
Lai gan notikumu attīstība ir “ļoti satraucoša”, Leiena atkārtoti uzsvēra, ka Irānas teokrātiskā režīma augstākā vadoņa ajatolla Ali Hamenei nogalināšana nozīmē “jaunu cerību Irānas apspiestajiem iedzīvotājiem”.
“Mēs stingri atbalstām viņu tiesības pašiem noteikt savu nākotni,” paziņoja EK priekšsēdētāja, aicinot uz “ticamu pāreju”, Irānas kodolprogrammas un ballistisko programmu apturēšanu un “destabilizējošo darbību izbeigšanu”.
Leiena pirms tam pirmdien uzsvēra, ka ES stingri atbalsta savas dalībvalstis pēc tam, kad Irānas bezpilota lidaparāts veica triecienu Lielbritānijas bāzē Kiprā.
“Lai gan Kipra nebija mērķis, es gribu skaidri pateikt: mēs kopīgi, stingri un nepārprotami atbalstām savas dalībvalstis jebkāda apdraudējuma gadījumā,” viņa rakstīja platformā “X”.
The situation in the Middle East remains volatile.
But three things are clear:
First, there is renewed hope for the long-suffering people of Iran.
We strongly support their right to determine their own future.
Second, we must do everything possible to de-escalate and stop the… pic.twitter.com/LIId5FFGcI
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) March 2, 2026
Eksperts: ASV un Izraēlas uzbrukumam negūstot straujus panākumus, karš Irānā var ieilgt
Ja ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai nenoslēgsies ar straujiem panākumiem un Irānas režīma maiņu, pastāv iespējas, ka karš var ieilgt, šādu vērtējumu aģentūrai LETA sniedza domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pēc Pabrika vārdiem, triecienus Irānai var vērtēt no trīs aspektiem – reālpolitikas, morālā un tiesiskā. No reālpolitikas un morāles viedokļa varot saprast iemeslus ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai, jo Irānā valda totalitārs režīms, kas desmitgadēm ilgi bargi vērsies pret savu tautu, turklāt Irāna atbalsta teroristiskās organizācijas, tostarp, “Hamās”. Tāpat Irāna ir viens no Krievijas sāktā kara pret Ukrainu atbalstītājiem. “Gāzt šo režīmu vai izmainīt ir reālpolitiski saprotami, jo tas mazinātu atbalstu teroristiskām organizācijām un Krievijai,” sprieda Pabriks.
No tiesiskā viedokļa ASV un Izraēlas triecieni nav pilnībā saskaņā ar starptautiskiem likumiem, taču daudzas šīs normas ir pieņemtas ļoti sen un, kā liecina prakse, “tad zaudētājs ir tas, kurš pret noziedzniekiem ievēro šīs normas”, izteicās Pabriks.
Viņa skatījumā, patlaban esam ģeopolitiskā pārejas posmā visā pasaulē un pašreizējā politika arvien vairāk balstās uz militāru spēku.
Runājot par kara ietekmi uz Baltijas reģiona drošību, Pabriks norādīja, ka patlaban nevar izslēgt situāciju, ka pēc Irānas līderu nāves tur veidojas līdzīgs stāvoklis kā Venecuēlā, kad režīms, neraugoties uz Nikolasa Maduro sagūstīšanu, turpina pastāvēt. Irāna salīdzinājumā ar Venecuēlu ir daudz lielāka, turklāt vadošajiem līderiem ir nākamie sekotāji.
“Teroristiskās organizācijas arī cenšas palīdzēt savai barotājai Irānai. Vienlaikus pastāv liela varbūtība un tas ir pozitīvi mums, ka Irāna nespēs atbalstīt tādā apjomā Krieviju kā iepriekš. Tāpat ASV un Izraēlas uzbrukums liek aizdomāties visiem autoritārajiem režīmiem. Tomēr Baltijai ir jārēķinās, ka, iespējams, būs terorisma draudu uzplūdi, tāpēc Latvijai savlaicīgi stingri jāierobežo migrācija no islāmticīgo valstīm,” uzsvēra Pabriks un piebilda, ka var rasties arī ekonomiskie riski ar degvielas cenu pieaugumu.
Jautāts, kādus secinājumus par ASV un Izraēlas rīcību Irānā varētu izdarīt Krievijas diktators Vladimirs Putins un kā šī jaunā situācija varētu ietekmēt karu Ukrainā, Pabriks atbildēja, ka Putins tagad būs zaudējis daļu no Irānas atbalsta un jebkura sabiedrotā krišana Maskavai rada “zināmas bažas”, ka no kara Ukrainā arvien grūtāk tikt ārā kā uzvarētājam. Tas attiecīgi varētu palielināt iespējas, ka krīt Putina režīms. “Vai tas varētu notikt, ir grūti pateikt, tomēr vienlaikus ir naivi domāt, ka ar Putina nomaiņu Krievijā pie varas nāktu demokrātiski spēki,” uzsvēra Pabriks.
Jau ziņots, ka kopš sestdienas Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem.
Uzbrukumā sestdien tika likvidēts Irānas teokrātiskā režīma augstākais vadonis ajatolla Ali Hamenei.
Izraēla un ASV uzstāj, ka uzbrukuma mērķis ir novērst draudus, ko rada Irānas raķešu spējas un kodolprogrammas, kā arī dot irāņiem iespēju gāzt savu valdību.
Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai, kā arī ASV militārajiem objektiem Persijas līča valstīs.
IAEA vadītājs brīdina par kodolnegadījumu riskiem saistībā ar militāro konfrontāciju Tuvajos Austrumos
Saistībā ar pieaugošo militāro konfrontāciju Tuvajos austrumos palielinās kodolnegadījumu risks, pirmdien brīdināja Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi.
“Mēs visi ar bažām sekojam līdzi militārajiem uzbrukumiem Irānā un Tuvajos Austrumos,” viņš teica.
“Mēs nevaram izslēgt iespējamu radioloģisko noplūdi ar nopietnām sekām, arī nepieciešamību veikt evakuāciju no teritorijām, kas ir tikpat lielas vai lielākas par lielpilsētām,” piebilda IAEA vadītājs.
Līdz šim nekas neliecina, ka Irānas kodolobjekti būtu bojāti vai cietuši līdzšinējos Izraēlas un ASV uzbrukumos, viņš teica.
Grosi brīdināja arī par paaugstinātu kodoldrošības risku visā reģionā, norādot, ka vairākas citas Persijas līča valstis, kurās atrodas kodolobjekti, arī ir cietušas Irānas atriebības uzbrukumos.
“Tāpēc mēs aicinām ievērot vislielāko atturību visās militārās operācijās,” viņš sacīja.
Grosi norādīja uz kodolreaktoriem Apvienotajos Arābu Emirātos, Jordānijā un Sīrijā, piebilstot, ka daudzas citas Tuvo Austrumu valstis arī pārvalda kodoltehnoloģijas.
Izraēla un ASV pagājušā gada jūnijā veica triecienus Irānas kodoliekārtām un tās smagi sabojāja, savukārt kopš sestdienas Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem.
Irāna apgalvo, ka ASV un Izraēla devušas triecienus Natanzas kodolobjektam Irānā
Izraēla un ASV triecienus ir vērsušas pret Natanzas kodolobjektu Irānā, pirmdien paziņoja Irānas pārstāvis Starptautiskajā Atomenerģētikas aģentūrā (IAEA) Reza Nadžafi.
Viņš žurnālistiem teica, ka trieciens noticis svētdien.
Izraēla un ASV pagājušā gada jūnijā veica triecienus Irānas kodoliekārtām, arī Natanzā, kur atrodas urāna bagātināšanas iekārtas, un tās smagi sabojāja. Urāna bagātināšanu var izmantot kodolreaktoru degvielas vai kodolieroču ražošanai, lai gan Teherāna noliedz, ka tā censtos iegūt kodolbumbu.
Kopš sestdienas Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem.
IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grosi pirmdien Vīnē bāzētās aģentūras valdes sanāksmē teica, ka līdz šim nekas neliecina, ka Irānas kodolobjekti būtu bojāti vai cietuši līdzšinējos Izraēlas un ASV uzbrukumos.
Vācija neiesaistīsies ASV un Izaēlas triecienos Irānā
Vācija nepiedalīsies ASV un Izraēlas triecienos Irānā, kad turpina paplašināties militārais konflikts Tuvajos Austrumos, pirmdien paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls.
Vācijas valdība “negrasās piedalīties”, Vādefūls teica radiostacijai “Deutschlandfunk” divas dienas pēc tam, kad sestdien ASV un Izraēla sāka plašu ofensīvu pret Irānu.
Atšķirībā no Lielbritānijas, kas ir atļāvusi ASV izmantot savas bāzes reģionā, lai iznīcinātu Irānas raķetes un raķešu palaišanas laukumus, Vācijai reģionā līdzīgu bāzu nav.
“Mums arī nav nepieciešamo militāro resursu,” atzina Vācijas ārlietu ministrs.
Tomēr Vādefūls norādīja, ka Vācijas karavīri “aizstāvētu sevi, ja tiem uzbruktu”. Vācijas bruņoto spēku vienības pašlaik atrodas Jordānijā un Irākā.
“No Vācijas perspektīvas nekādi papildu pasākumi netiks veikti,” viņš piebilda.
Atbildot uz jautājumu, vai uzbrukums Irānai ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, Vādefūls sacīja, ka, “protams, neapšaubāmi, par to ir šaubas”.
Viņš uzstāja, ka “Irāna ir ievērojams drauds ne tikai Izraēlai un šim reģionam, bet arī Vācijai un Eiropai.”
Norādot uz Teherānas “nozīmīgo ballistisko raķešu programmu”, Vādefūls teica, ka “šīs ir raķetes, kuru darbības rādiuss apdraud arī Eiropu”.
Irānas režīms “vienmēr ir bijis apņēmības pilns” vērsties pret Eiropu un Eiropas interesēm un rada Vācijai terorisma draudus, ministrs argumentēja.
Vādefūls arī uzsvēra draudus, ko rada Irānas kiberuzbrukumi Vācijai, un atgādināja, ka Teherāna atbalsta Krievijas karu Ukrainā.
Saūda Arābija daļēji aptur Rastanūras naftas pārstrādes rūpnīcas darbību
Saūda Arābijas Enerģētikas ministrija paziņojusi, ka pirmdien daļēji apturēta Rastanūras naftas pārstrādes rūpnīcas darbība Persijas līča piekrastē pēc uzbrukuma, kura dēļ šajā kompleksā izcēlies ugunsgrēks.
Šī ir viena no lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Tuvajos Austrumos, kas spēj pārstrādāt 550 000 barelu naftas dienā.
Saūda Arābijas Enerģētikas ministrija norāda, ka piesardzības nolūkos apturētas atsevišķas rūpnīcas darbības, taču tas neietekmē naftas produktu piegādes vietējos tirgos.
Iepriekš kāds informācijas avots ziņu aģentūrai AFP vēstīja, ka uzbrukuma dēļ Rastanūras rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks, taču tas ir nodzēsts.
Šis komplekss vienlaikus ir arī viena no pasaulē lielākajām naftas ostām.
Analītiķi norāda, ka uzbrukums Rastanūras naftas pārstrādes rūpnīcai iezīmē nozīmīgu konflikta eskalāciju, jo tagad Irāna ir vērsusi uzmanību uz Persijas līča enerģētikas infrastruktūras objektiem. Šis uzbrukums, visticamāk, arī mudinās Saūda Arābiju un citas Persijas līča kaimiņvalstis pievienoties ASV un Izraēlas militārajām operācijām pret Irānu, pieļauj analītiķi.
Iran launched a Shahed-136 drone strike on one of the world's largest oil refineries, ARAMCO, in Ras Tanura, Saudi Arabia, according to Iranian media.
A huge plume of smoke is rising from the refinery. pic.twitter.com/247mh7PfIT
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 2, 2026
