LNSO sezonu atklās ar diviem koncertiem Štrausa noskaņās 0
Šovakar plkst.19 Lielajā ģildē gaidāms pirmais no diviem Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) sezonas atklāšanas koncertiem, kas izskanēs komponista Riharda Štrausa 150.jubilejas noskaņās.
Kā LNSO sezonas atklāšanai veltītajā preses konferencē pastāstīja orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga, lai izspēlētu Štrausa simfonisko poēmu “Alpu simfonija”, koncertos uz skatuves atradīsies 107 cilvēki – orķestris pilnā sastāvā, kā arī papildu mūziķi.
“Štrausa grandiozās “Alpu simfonijas” ieceres dēļ orķestra pamatsastāvam tiks piesaistīti cilvēki ērģeļmūzikas grupā, kas orķestrī vispār nav pārstāvēta, kā arī paredzēts papildinājums stīgu instrumentu grupā. Koncertā būs pilns pūšaminstrumentu spektrs, Vāgnera tuba, kā arī pērkonmašīna un vēja mašīna,” stāstīja Poga, kurš 19. septembrī Lielajā ģildē un 20. septembrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” gaidāmajos atklāšanas koncertos stāvēs pie diriģenta pults.
Viņš uzsvēra, ka “Alpu simfonija” ir kinematogrāfiska, tāpēc to var skatīties kā filmu. “Vienmēr ir interesanti gatavot Štrausu. Šī ir reti spēlēta partitūra arī viņa daiļrades kontekstā. Štrauss skaņdarbos bieži izdara alūzijas uz savu iepriekš rakstīto, citē savus darbus. “Alpu simfonijā” nav tiešu citātu no iepriekšējām partitūrām, bet ir manāms līdzīgs izklāsta veids un noskaņa,” pauda LNSO galvenais diriģents.
Kā pastāstīja Poga, “Alpu simfonija” tapusi komponista Gustava Mālera nāves iespaidā. Skaņdarbam ir 22 daļas. Sākotnējā iecere bijusi to veidot kā poēmu divās daļās, otro no tām Frīdriha Nīčes darba ietekmē nodēvējot par “Antikristu”, bet laika gaitā poēma transformējās, atstājot tikai “Antikrista” daļu, kas pārtapa “Alpu simfonijā”.
LNSO sezonas atklāšanas koncertos, izpildot dziesmu ciklu “Četras pēdējās dziesmas”, orķestrim pievienosies arī soprāns Inga Kalna. “Štrausa cikls ir ārkārtīgi dzīvs skicējums, un tajā ietvertā metafizika paliek ķermeniska, un to pat nevar uztvert kā metafiziku. Tas gan Štrausam ir raksturīgi,” pastāstīja Kalna.
Atklāšanas koncertos izskanēs arī Jāņa Ivanova 1939.gadā sarakstītais skaņdarbs “Varavīksne”. “Tas ir mūsu kā orķestra pienākums – izrādīt godu simfoniskās mūzikas klasiķim,” sacīja Poga, piebilstot, ka tiek plānots viņa mūziku ierakstīt.
“”Varavīksne” ir “ivanoviski” impresionisks skaņdarbs, kas sarakstīts 1939.gadā. Ja salīdzina ar vēlāk tapušo “Atlantīdu”, šis ir tāds kā jaunības Ivanovs,” stāstīja Poga.
Viņš piebilda, ka atklāšanas koncertos sākotnēji bija iecerēts atskaņot arī Mālera “6.simfoniju”, taču, tā kā šogad tiek svinēta Štrausa 150.dzimšanas diena, “Mālera simfonija pārtapa par Štrausa simfoniju”. “Taču Mālers nav aizmirsts,” piebilda Poga.
Savukārt stundu pirms koncerta Lielās ģildes Baltajā zālē gaidāma saruna par mūziku, kurā par Nīčes “Antikristu” runās filozofe Ieva Kolmane, bet muzikoloģe Baiba Kurpniece stāstīs par Štrausa dzīvi.
Otrs LNSO atklāšanas koncerts rīt, 20. septembrī, plkst.19 izskanēs Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.
