Darījums. Krievija “iemidzina”? 6

Vai Latvijas ārpolitikā šobrīd vērojamas kādas pārmaiņas? Tāds jautājums varētu rasties pēc aizvadītajā nedēļā Rīgā notikušās Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde – teju pēc četru gadu pārtraukuma. Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Krievijas satiksmes ministrs Maksims Sokolovs vienojušies par dzelzceļa tranzīta kravu nepārtrauktību, izskanējis arī mīklains paziņojums par vēsturnieku komisijas darba atsākšanu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Vācu ģenerālleitnants prognozē, vai un kad Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67
Lasīt citas ziņas

“Krievija ar starpvaldību komisiju izspēlē gudru spēli – ka tā nav draudīga. Tā īsteno “iemidzināšanu”. Kamēr rietumvalstis bļauj par militāro mācību “Zapad-2017″ radītajiem draudiem, Krievija ielūdz Latvijas ekspertus un vienlaikus atsāk praktisku sadarbību saimnieciskajā jomā. Tas ir vēstījums pasaulei,” tikšanos vērtē Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns. To var uzskatīt par operacionālās vides sagatavošanu, izmantojot mierinošus vēstījumus, līdz brīdim, kad Latviju varētu pamest NATO daudznacionālais bataljons un tad jau Krievija skatīsies, ko darīt tālāk.

Pērn pēkšņi atklājās, ka valdībā ietilpstošās ZZS ministri, tostarp U. Augulis, tikušies ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču. Tā ka šo varētu vērtēt kā ZZS valdības piekoptās ārpolitikas turpinājumu – šoreiz jau oficiālā līmenī. Bet vai arī šoreiz nav bijušas kādas slepenas sarunas? Ārpolitikas eksperts Kārlis Daukšts norāda, ka diplomātijā lielu daļu aizņem tā saucamā klusās diplomātijas daļa. Viņš uzsver, ka Krievija ļoti uzmanīgi seko līdzi Latvijas iekšpolitikai un meklē politiķus, kas labvēlīgāk noskaņoti pret Krieviju un ir vērsti uz sadarbību. ZZS politiķi acīmredzot atbilst šai lomai. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis gan atgādina, ka vizītes laikā esot pietiekami daudz acu, piemēram, Valsts protokola dienestā, kas “pieskata” notiekošo. Protams, kaimiņiem ir jātiekas un jārunā par pragmatiskām sadarbības iespējām, tomēr jāatceras, ka Krievija mēģinās tam piešķirt ideoloģisku pieskaņu un nokārtot sev interesējošos darījumus slepenībā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Cita starpā Krievijas propagandas ziņu aģentūras “RIA Novosti” viedokļrakstā tiek aprakstīti laiki, kuros savulaik uz Latvijas ostām plūdušas Krievijas kravu “straumes”, bet tagad plūsmu var raksturot kā “strautiņu”. Tas viss pateicoties “nedraudzīgajai attieksmei” no Baltijas valstīm – uzsver ziņu aģentūra. “2000. gados Kremlis pilnībā apjēdza, ka “brālīgas attiecības”, kas patiesībā izpaudās kā Krievijas labumu un priekšrocību apmaiņa par labu lojalitātei, vairs nedarbojas,” raksta “RIA Novosti”. Mājiens skaidrs?
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.