Izraidītie diplomāti no Krievijas vēstniecības Čehijā un viņu ģimenes locekļi Prāgas lidostā 31. maijā iekāpj speciālajā Krievijas valdības lidmašīnā, lai dotos uz Maskavu.
Izraidītie diplomāti no Krievijas vēstniecības Čehijā un viņu ģimenes locekļi Prāgas lidostā 31. maijā iekāpj speciālajā Krievijas valdības lidmašīnā, lai dotos uz Maskavu.
Foto: Martin Divisek/EPA/SCANPIX/LETA

“Maskava nepārtrauks spiegot jūsu valstī!” Latvija vienīgā Baltijā publiski min aplēses par spiegu skaitu valstī 45

Ģederts Ģelzis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Maija pēdējās dienas Prāgas Vāclava Havela lidostā bija nemierpilnas 123 cilvēkiem. Starptautiskās preses uzmanīti, viņi gaidīja rindā uz iekāpšanu divos Krievijas valdības organizētos speciālos reisos uz Maskavu.

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Temperatūra mainīsies! Briča pirmās prognozes par laiku augustā 14
10 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Japānas varasiestādes neielaida valstī iepriekšējās sodāmības dēļ? Sporta žurnālistam no Latvijas olimpiskās spēles beidzas pāragri 71
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 13
11 stundas
Lasīt citas ziņas

Lidmašīnās sēdās 30 diplomāti no Krievijas vēstniecības Prāgā un viņu ģimenes locekļi. Viņiem, kā arī vēl papildu 18 vēstniecības darbiniekiem, nācās līdz maija beigām pamest Čehiju. Valsts galvenās amatpersonas aprīlī paziņoja, ka Krievijas specdienesta darbinieki no bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GRU) 2014. gada oktobrī un decembrī uzspridzinājuši divas munīcijas noliktavas Čehijas Vrbetices ciematā. Pirmajā eksplozijā gāja bojā divi vietējie iedzīvotāji.

Krievijas diplomātu “aktivitātes nebija savietojamas ar tām, kuras nosaka Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem”, sacīja čehu ārlietu ministrs Jakubs Kulhāneks. Viņš nolēma izraidīt ne tikai Prāgas vēstniecībā identificētos GRU un Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) aģentus, bet līdz maija beigām kardināli samazināt Krievijas vēstniecības darbinieku skaitu, kas līdz šim bija 135 darbinieki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc diplomātiskā konflikta un abpusējām izraidīšanām sausais atlikums ir šāds – pēc jaunas vienošanās gan Prāgā, gan Maskavā katras valsts vēstniecībā turpmāk strādās septiņi diplomāti un 25 cilvēku liels administratīvais un tehniskais personāls.

 

Diplomāti, bet tikai pa pusei

Lielais Krievijas vēstniecības personāls Prāgā radīja pastāvīgas galvassāpes Drošības informācijas dienestam jeb BIS, kas ir čehu galvenā drošības iestāde. Savā 2019. gada pārskatā BIS atklāja, ka tai ir bijis ārkārtīgi sarežģīti cīnīties ar krievu specdienestu aģentiem, jo “Krievijas diplomātiskā misija ir ilgstoši bijusi neproporcionāli liela, ja to salīdzina ar Čehijas (diplomātisko) misiju Krievijā”. Turklāt aizvadīto gadu laikā GRU, SVR un citu aģentu skaits vēstniecībā ir bijis nemainīgs.

“Viņi (čehi) neitralizēja praktiski visu to izlūkošanas kapacitāti, kas bija laika gaitā attīstīta,” intervijā “Latvijas Avīzei” sacīja Marks Galeoti, viens no ietekmīgākajiem pētniekiem Krievijas drošības jautājumos no Anglijā bāzētās domnīcas “Karaliskais apvienoto pakalpojumu institūts” jeb RUSI.

“Maskava ir zaudējusi lielu izlūkošanas resursu, un ne tikai Prāgā. Tas varbūt pat 50 aģentu lielais spiegošanas aparāts kalpoja arī par reģionālo rezervi, jo šie darbinieki piedalījās operācijās arī Vācijā, Polijā, Ungārijā un citās kaimiņvalstīs.” Tas deva piekļuvi noslēpumiem Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs.

Galeoti piebilst, ka būs jāpaiet daudziem mēnešiem un pat gadiem, lai Maskava spētu Čehijā kaut kādā mērā atjaunot līdzšinējās izlūkošanas spējas, kas tagad ir ievērojami sarukušas. “Šajā laikā viņi zaudēs daudz resursu un aģentu, kuri bez kultivēšanas vienkārši pamazām aizies prom.”

 

Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs vēstniecībā

Antenas uz Krievijas vēstniecības ēkas jumta Rīgā, ko Kremlis izmanto arī tehnoloģiskajai spiegošanai Latvijā.
Foto: Timurs Subhankulovs

Par to, kā Kremlis izmanto vēstniecības spiegošanai ārvalstīs, savās grāmatās pirms gadu desmitiem jau ir aprakstījis kādreizējais GRU aģents Viktoros Suvorovs, kurš 1978. gadā pārbēga uz Rietumeiropu. Un par vēstniecību lomu tā dēvētajā hibrīdajā apdraudējumā līdzās atvērtajai izlūkošanai, signālu izlūkošanai, kiberizlūkošanai un citiem izlūkošanas veidiem zinātāji raksta arī šodien.

“Te ir runa par cilvēku izlūkošanu jeb HUMINT, kas nozīmē sarunāšanos ar citiem cilvēkiem un, labākajā gadījumā, cilvēku savervēšanu,” intervijā “Latvijas Avīzei” sacīja Starptautiskā aizsardzības un drošības centra Tallinā pētnieks Ivo Jurve. Pēc viņa teiktā, izlūkošanas aģenti vēstniecībā jeb tā dēvētā rezidentūrā, kas ietver ne tikai diplomātus, bet arī šoferus un visus citus darbiniekus, var iegūt informāciju, ko nav iespējams iegūt citādi. Viņi apmeklē konferences, iesaistās darbā dažādās nevalstiskajās organizācijās, interesējas par amatpersonu darbu un politiķu gaitām un citām jomām. Diplomātiskās imunitātes dēļ viņus nevar sodīt, bet gan tikai izraidīt no valsts. Turklāt vēstniecības izmanto drošas saziņas kanālus, bez kuriem citkārt ir grūti rīkoties. Kaut gan ar līdzīgām aktivitātēm nodarbojas jebkura valsts, Krievija iet tālāk.

“Neierasti ir kaut ko uzspridzināt miera laikos. Kaut ko tādu parasti dara karā,” sacīja Jurve un atgādināja, ka krievi redz sevi politiskā karā ar rietumvalstīm jau kopš iebrukuma Ukrainā un Krimas aneksijas. “Mēs zinām, ka tā augstā agresijas līmeņa dēļ un tas, ar kādu aktivitāti tiek izvietoti Krievijas specdienesti (ārvalstīs), tādi gadījumi (kā Vrbeticē) būs vēl,” piebilda Marks Galeoti.

 

Krievijas “rezidentūra” Latvijā

Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas publiski min aplēses par spiegu skaitu Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecībās. Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) aizvadītā gada pārskatā sniegtās informācijas, specdienestu aģentu skaits pēdējo gadu laikā Latvijā ir bijis 20–40% apmērā no kopējā Krievijas diplomātu skaita.

Ne Igaunijas iekšējais drošības dienests jeb KAPO, ne arī Lietuvas Valsts drošības departaments savus skaitļus neatklāj, tomēr lietuvieši apstiprināja “Latvijas Avīzei”, ka viņu aplēses kopumā atbilst SAB novērtējumam.

“Es atbalstu to, ka SAB publicē procentuālo skaitu ar identificētajiem, konkrētā gadījumā GRU vai FSB (Federālā drošības dienesta) aģentiem,” intervijā “Latvijas Avīzei” saka bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. “Kāpēc? Tas dod priekšstatu par to, kas notiek, un neviens netiek nosaukts vārdā.” Vienlaikus eksprezidents arī piemetināja, ka slepeno dokumentu apritē drošības iestādes min konkrētus vārdus un uzvārdus. “Prezidentam stājoties amatā, pirmais, ko SAB ziņo, ir identificētie GRU un FSB darbinieki.”

 

Krievijas militāro atašeju Ruslanu Ušakovu Latvija izraidīja no valsts aprīļa beigās, lai solidarizētos ar Čehiju. Viņš Latvijā paguva kļūt “slavens” arī ar to, ka, par spīti Covid-19 drošības pasākumiem, pavasarī sarīkoja saviesīgu ballīti privātmājas pagalmā Ķengaragā un šādi – kā redzams “Delfi” aculiecinieka fotogrāfijā – reaģēja uz pārbaudi…
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija un “Delfi” aculiecinieks

Pēc “Latvijas Avīzes” rīcībā esošās informācijas, 2020. gadā ceturtā daļa no vidēji 25 cilvēku diplomātiskā personāla Krievijas vēstniecībā Rīgā bija specdienestu darbinieki. Viņi pie mums aktīvi meklē izlūkus un, atšķirībā no kolēģiem Prāgā, strādā tikai uz Latvijas teritoriju. Starp “diplomātiem” bijis arī GRU aģents Ruslans Ušakovs, kuru Latvija izraidīja no valsts aprīļa beigās, lai solidarizētos ar Čehiju.

 

Vēsturisks veidojums

Krievijai vismaz pēdējos divdesmit gadus Rīgā ir bijis lielāks diplomātu skaits, nekā Latvijai tas ir bijis Maskavā, ja aplūko tikai pārstāvniecības galvaspilsētās. Laikā no 2014. gada līdz šodienai krievu diplomātu vēstniecībā Rīgā ir bijis apmēram par trešdaļu vairāk, nekā tas ir bijis Latvijas vēstniecībai Maskavā (skat. tabulu). Tomēr darbinieku proporcija ir mainījusies gadu no gada. Piemēram, 2016. gadā Rīgā bija 30 krievu diplomātu, kamēr Maskavā tikai 12 Latvijas pilnvaroto pārstāvju, bet patlaban sadalījums ir 24 pret 17.

“Tā starpība nav mega liela. Nav tā, ka būtu starpība reizes trīs vienā vai otrā virzienā, vai reizes divas,” tā “Latvijas Avīzei” to komentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. “Tas ir veidojies samērā vēsturiski.”

Pēc viņa teiktā, nepastāv īpaša vienošanās par konkrētu diplomātu skaitu vēstniecībās. Abas puses vadās pēc reciprocitātes un reālām vajadzībām, un ir Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem. “Nav jau tikai diplomāti. Ir jau arī dažādu citu iestāžu pārstāvji un atašeji. [..] Uz laiku viņiem ir diplomātiskās pases statuss, un viņi nodrošina sadarbību starp dažādām iestādēm. Mums, piemēram, Maskavā bija Satiksmes ministrijas atašejs. Mums ir bijis arī aizsardzības atašejs, kas tika kā atbildes solis izraidīts.”

Rinkēvičs arī sacīja, ka Krievijas vēstniecībai jāpalīdz risināt sociālos un konsulāros jautājumus 52 tūkstošu lielajai Krievijas pilsoņu kopienai Latvijā, kamēr mūsu valsts piederīgo skaits Krievijā sarūk. “Tā ka šeit ir jāskatās arī ne tikai tīri diplomātu paritāte vai proporcionalitāte, [..] bet vai ir arī kāda interese. Nu, teiksim, mums vienmēr varētu būt interese akreditēt vienu atašeju no kādas nozares, bet pretī varbūt ir kādai citai ministrijai tai pašā Krievijā akreditēt.”

 

“Black Swan!” jeb melnais gulbis

SAB vērš uzmanību, ka ārvalstu vēstniecībās izvietotās specdienestu rezidentūras Kremlim ir ļoti svarīgs izlūkošanas instruments. Par to liecina arī tas, ka Latvijas drošības iestādes kopš 2016. gada ir noteikušas astoņus vīzu atteikumus, tā liecina “Latvijas Avīzes” rīcībā esošā informācija.

“Krievija vienmēr piedāvās daudz lielāku diplomātu skaitu, nekā tas būtu nepieciešams vienai tādai mazai Latvijai. Tātad tas skaits ir vismaz trīskāršots,” vērtē Zatlers. Jo vairāk GRU, FSB un citu specdienestu darbinieku strādā diplomātu statusā, jo viņiem ir lielākas iespējas ārvalstīs izveidot ietekmes aģentu tīklu.

Tajā pašā laikā, jo mazāka būs specdienestu rezidentūra vēstniecībā, jo vairāk Krievija izmantos personas, kuras strādā nelegāli jeb tā saucamos nelegāļus. Tie ir cilvēki, kuri drošības dienestiem var būt nezināmi un kuri iepriekš nav nonākuši tiesībsargājošo ie­stāžu uzmanības lokā. “Tas ir viens no iemesliem, kādēļ drošības dienesti labāk izvēlas, ka cilvēkus neizraida, jo tie dod priekšroku jau identificētam ienaidniekam, nevis nezināmam,” pastāstīja Marks Galeoti. “Maskava nepārtrauks spiegot jūsu valstī.”

Slepenajiem dienestiem ir svarīgi redzēt, kādas ir krievu aģentu intereses, kādu informāciju viņi ievāc un kādi ir viņu paradumi. Un tas dod iespēju kontrolēt. Čehijas lēmums nopietni apgrūtinās darbu ne tikai Krievijas tīrajiem diplomātiem un specdienestu aģentiem, bet arī saviem diplomātiem Maskavā. Tomēr Prāgai pēc incidenta Vrbeticē bija pamats rīkoties.

Gan Galeoti, gan Zatlers ir vienisprātis, ka pašreiz oficiālām, sistemātiskām diplomātiskām sarunām ar Maskavu nav lielas nozīmes, jo Kremlis pēc būtības tajās nepiedalās. Līdz ar to arī Latvija var nonākt līdz brīdim, kad var apsvērt, vai samazināt Krievijas vēstniecības diplomātisko personālu.

“Ja Krievija turpinās tāpat izolēties un pieņemt likumus, kas iekšēji principā likvidē jebkādu sadarbības formu ar ārvalstīm [..], tad man grūti iedomāties, ka kādu brīdi nepienāks tā diena, kad Latvija spers šādu soli.” Zatlers gan uzsvēra, ka šāda rīcība varētu sekot, ja Latvija saskartos ar nepieņemamu Krievijas rīcību, kas ietekmētu ne tikai divpusējās attiecības, bet arī Eiropas Savienību. “Šodien to (iemeslu) nevar pateikt! To nevar pateikt un šādu soli nevari sagatavot. Tas vienkārši vienu dienu notiek. “Black Swan!”*”

 

Nedraudzīgo valstu saraksts

Krievijas vēstniecības personāla izraidīšana no Prāgas bija politisks lēmums, un par to paziņoja čehu ārlietu ministrs. Krievijas reakcija bija asa – tā izraidīja 20 Čehijas diplomātus un darbu nācās zaudēt 79 cilvēkiem, kuri strādāja Čehijas namā Maskavā.

“Tas, ka Krievija atriebsies, tas ir vienkārši fakts! Tā atriebsies ne tikai diplomātiskā līmenī. [..] Mēs varēsim redzēt, ka palielinās diversijas aktivitātes, dezinformācija un tamlīdzīgas lietas,” sacīja Galeoti. Tādēļ politiķiem, izlūkošanas un drošības dienestiem rūpīgi jāizsver atbildes soļi un tiem jābūt atklātiem vienam pret otru. Bet, ja izlemj izraidīt, tad svarīgi ir panākt starptautisku solidaritāti. Galeoti atgādina par tā dēvēto Skripaļa lietu, kad 2018. gadā pēc krievu dubultaģenta indēšanas Anglijas pilsētā Solsberijā rietumvalstis izraidīja vairāk nekā 150 Krievijas diplomātu.

“Mums ir tiešām ļoti laba sadarbība, Ārlietu ministrijai – ar mūsu valsts drošības iestādēm, visām trijām,” saka ministrs Rinkēvičs un piebilst, ka visas puses arī pietiekami labi kontrolējot situāciju. “Es šobrīd neredzu tādu jautājumu dienaskārtībā (lai samazinātu Krievijas vēstniecības diplomātisko personālu). Bet es varu pateikt, ka mums ir pietiekami plašs instrumentārijs šādos gadījumos.” Starp tiem ir gan “klusās un skaļās izraidīšanas”, liegums iebraukt valstī, gan arī identificēto aģentu novērošana.

Tikmēr atbildes soļus uz publiskajiem draudiem Latviju iekļaut Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, kurā jau atrodas Čehija, ASV un Bulgārija un kas ierobežos šo valstu vēstniecībām un konsulātiem noalgot vietējo krievu personālu, Rinkēvičs komentēja izvairīgi.

“Es domāju, ka jebkāda šāda veida rīcība, protams, radīs adekvātu pretreakciju. Tas ir skaidrs!” Viņš piebilda, ka no Latvijas puses tas noteikti būs politisks žests. “Bet nu tad ir lielais jautājums – kas cietīs vairāk? Un ne vienmēr ir tā, ka mazas valstis vienmēr cieš vairāk par lielām.”

 

SAISTĪTIE RAKSTI

* Tulkojumā no angļu val. – melnais gulbis. Ar to domāts ārkārtīgi rets un negaidīts notikums, bet ar ļoti būtiskām sekām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Temperatūra mainīsies! Briča pirmās prognozes par laiku augustā 14
10 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Japānas varasiestādes neielaida valstī iepriekšējās sodāmības dēļ? Sporta žurnālistam no Latvijas olimpiskās spēles beidzas pāragri 71
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 13
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Svelme neatkāpsies. Cik ilgi Latviju atkal pārņems karstums? 18
1 diena
ME
Medības
Medības
VIDEO. Lūsis bija jau 15 metru attālumā un šņākdams nāca virsū…Arvien biežāk ziņo par “drosmīgajiem” lāčiem, vilkiem un lūšiem 30
11 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Iedzīvotājs Latvijā prasījis kompensēt Covid-19 vakcīnas radītās blaknes 4
55 minūtes
LE
LETA
Ziņas
“Krāpnieki ir ieguvuši pieeju jūsu internetbankai!” Publicēta īsta saruna ar noziedznieku 32
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Harijs Vītoliņš kļūst par Latvijas vīriešu hokeja izlases galveno treneri 9
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Jāsaprot, vai šī tiešām ir visadekvātākā metode!” Dzintars par obligātās vakcinācijas noteikšanu pedagogiem 8
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā iedzīvotāji protestē pret nelegālo migrantu izmitināšanu Rūdninku poligonā
21:21
LE
LETA
Ziņas
“Runa ir par cilvēku paturēšanu drošībā!” Kādas prasības būs spēkā pašvaldību darbiniekiem Ņujorkā?
20:54
LE
LETA
Veselam
Iedzīvotājs Latvijā prasījis kompensēt Covid-19 vakcīnas radītās blaknes 4
20:44
LE
LETA
Ziņas
Latvijas komanda 3×3 basketbola turnīrā cīnīsies par labāku vietu “play-off” turnīrā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 13
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Temperatūra mainīsies! Briča pirmās prognozes par laiku augustā 14
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība: paziņo, kur atklāts lielāks sasirgušo skaits 4
3 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Japānas varasiestādes neielaida valstī iepriekšējās sodāmības dēļ? Sporta žurnālistam no Latvijas olimpiskās spēles beidzas pāragri 71
13 stundas
AK
Andis Kudors
Ziņas
Kremļa ietekmes operācija ASV: izgaismoti Krievijas dienestu darbību ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā 2016.gadā 8
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
SPKC: Latvijā lēnām turpina pieaugt Covid-19 izplatība 24
4 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Desmitiem tūkstošu nācies pašizolēties. Anglijā “zvanu epidēmija” izjauc preču piegādi veikaliem 10
4 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
LE
LETA
Ziņas
Latvijas komanda 3×3 basketbola turnīrā cīnīsies par labāku vietu “play-off” turnīrā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Latvijas izlase Tokijas olimpiskajās spēlēs 3×3 basketbolā zaudē arī OKR vienībai 5
4 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Igaunijai Tokijā iegūtas jau pirmās medaļas 3
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Likumsargi Liepājā pieķer 22 iereibušus nepilngadīgus jauniešus 8
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Didzis Šmits: “Būs jāsagaida slimnīcu piepildīšanās, lai cilvēki ietu vakcinēties… Diemžēl, tur mēs esam “nodzīvojušies”…” 270
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas izlase Tokijas olimpiskajās spēlēs 3×3 basketbolā zaudē arī OKR vienībai 5
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jau otrais džudists atsauc dalību olimpiskajās spēlēs, lai nebūtu jācīnās ar izraēlieti Butbulu 11
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Bezzubova slepkavība: policija atklāj, kā iedzīvotāji palīdzējuši lietas izmeklēšanā 11
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Siguldas novada Lēdurgas pagastā deg Pemmes purvs 4
7 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: 1932. gadā Dāliņš pirmoreiz uzstādīja pasaules rekordu un ar tādu statusu ieradās Kalifornijā. Olimpiskos sasniegumus atceroties.. 7
9 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Kā no cauruļu atgriezumiem uzmeistarot upeņu lasāmo ietaisi? 4
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids ir viltīga slimība” – ārste atklāj, kā izslimots vīruss turpina apdraudēt cilvēka veselību 158
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Deputāts Aldis Gobzems par prezidentu Egilu Levitu: “Viņš ir apkaunojums valstij…” 342
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Svelme neatkāpsies. Cik ilgi Latviju atkal pārņems karstums? 18
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Nākamnedēļ Rīgā notiks Baltijas praids; gājiena vietā pa pilsētu brauks autobuss 160
1 diena
RV
Rihards Vītols
Stāsti
Covid-19 vakcīnu izmēģinājumi uz cilvēkiem. Pieredzes stāsts: “Kādēļ gan es nevarētu palīdzēt glābt citus cilvēkus?” 39
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Izdevēja, žurnāliste Inga Gorbunova: “Lukašenko ir cilvēks ar diagnozi. Viņš neapstāsies!” 150
1 diena
ER
Elvita Ruka
Stāsti
“Esam te dzimuši, auguši, gājuši skolā – gribējās pateikt par to vietai paldies”: Ālaves muižas neticamais stāsts – no drazās iestiguša grausta par… 10
1 diena
LP
LĪGA POMMERE
Kokteilis
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa: no 26. jūlija līdz 1. augustam
11 stundas