Maskavai neraksturīgs lēmums: Sarkanajā laukumā pēkšņi atceļ vērienīgu militāro festivālu 8
Maskavā pēkšņi atcelts vērienīgais starptautiskais militārās mūzikas festivāls “Spasskaya Tower”, kam Sarkanajā laukumā bija jānotiek no 21. līdz 30. augustam. Organizatori kā iemeslu minējuši vien “no organizatoriem neatkarīgus apstākļus”, taču lēmums pieņemts tikai dažas dienas pirms pasākuma sākuma, turklāt pēc plaša Ukrainas dronu uzbrukuma Maskavai un tās apkārtnei.
Šis ir tikai otrais gadījums festivāla vēsturē, kad tas pilnībā atcelts. Iepriekš tas nenotika 2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ. Šogad festivāla norise pārcelta uz 2027. gadu.
“Spasskaya Tower” ir viens no Krievijas vērienīgākajiem starptautiskajiem militārās mūzikas pasākumiem. Tajā tradicionāli piedalās militārie orķestri, godasardzes vienības un folkloras kolektīvi no dažādām valstīm, bet pasākuma kulminācija notiek Maskavas Sarkanajā laukumā.
Festivālam ir arī izteikta politiska nozīme – Krievijas varas iestādes to gadiem izmantojušas, lai demonstrētu valsts starptautiskos kontaktus un militārās ceremonijas tradīcijas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo pasākumu iepriekš raksturojis kā vienu no veiksmīgākajiem un iespaidīgākajiem projektiem starptautiskās humānās sadarbības jomā.
Lēmums pieņemts pēc masveida dronu uzbrukuma
Festivāla atcelšana notikusi pēc viena no plašākajiem Ukrainas dronu uzbrukumiem Maskavai un tās apkārtnei kopš pilna mēroga kara sākuma.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka naktī uz 16. augustu visā Krievijā notriekti 822 Ukrainas droni, tostarp vairāk nekā 600 bijuši vērsti uz Maskavas reģionu. Krievijas amatpersonu sniegto informāciju neatkarīgi pārbaudīt nav iespējams. Uzbrukumā Maskavas apgabalā tika nogalināts cilvēks, bet tika nodarīti arī postījumi infrastruktūrai.
Tieši šis konteksts radījis pieņēmumus, ka festivāla atcelšana varētu būt saistīta ar drošības apsvērumiem. Tomēr oficiāli organizatori Ukrainas dronu uzbrukumus kā pasākuma atcelšanas iemeslu nav minējuši, tādēļ to nevar uzskatīt par apstiprinātu iemeslu.
Lēmums ir īpaši neparasts tādēļ, ka festivāls tika atcelts tikai četras dienas pirms plānotās atklāšanas.
Maskavā šogad jau iepriekš atcelti vai ierobežoti arī citi lieli publiskie pasākumi. Jūnijā pirmo reizi 23 gadu laikā nenotika Krievijas dienai paredzētais svētku koncerts Sarkanajā laukumā.
Tādējādi “Spasskaya Tower” atcelšana kļuvusi par vēl vienu redzamu piemēru tam, kā Ukrainas tālās darbības dronu uzbrukumi ietekmē arī pasākumus Krievijas galvaspilsētā.
Festivāla organizatori norādījuši, ka nākamā “Spasskaya Tower” norise paredzēta 2027. gadā, taču konkrēti datumi vēl nav paziņoti.
Ziemeļkoreja gatavojas uz Krieviju nosūtīt lielu karaspēka kontingentu
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītāja vietnieks Vadims Skibickis intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņojis, ka Ziemeļkoreja gatavojas nosūtīt uz Krieviju ievērojamu skaitu karavīru.
Jau iepriekš ziņots, ka Maskava no Ziemeļkorejas saņēmusi ballistiskās raķetes, lai veiktu uzbrukumus Ukrainai.
Saskaņā ar Ukrainas militārās izlūkošanas datiem augusta sākumā Krievijas teritorijā atradās aptuveni 8500 Ziemeļkorejas karavīru. No tiem izveidotas četras brigādes, kas darbojas Krievijas karaspēka grupas “Ziemeļi” sastāvā.
Šie karavīri aktīvi nepiedalās kaujās Ukrainā, un to uzdevums ir aizsargāt Krievijas robežu.
Ziemeļkorejas kontingents Krievijas teritorijā uzturas rotācijas kārtībā, un kopējais karavīru skaits, kas iesaistīti šajā operācijā, ir 23 000 līdz 25 000 cilvēku.
Iepriekš Ziemeļkorejas karavīri piedalījās kaujās Krievijas Kurskas apgabalā, kur Ukrainas bruņotie spēki sāka operācijas 2024. gada augustā.
Tagad Ziemeļkoreja Krievijai ne tikai nodevusi ballistiskās raķetes, bet arī gatavojas nosūtīt uz Krieviju jaunu lielu karavīru kontingentu.
“Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju šodien Krievijas Federācijas teritorijā varētu būt izvietoti no 30 000 līdz 50 000 Ziemeļkorejas karavīru,” intervijā BBC norādīja Skibickis.
Šo karavīru galvenais uzdevums ir Krievijas teritorijas aizsardzība, kas prasa noteiktu loģistikas atbalstu, inženiertehniskos darbus un militāro objektu sagatavošanu Krievijas teritorijā.
