“Neatlieciet uz vēlāku!” SPKC atgādina vecākiem par vakcīnu, kas var pasargāt bērnus no vairākiem vēža veidiem 0
Vasaras brīvlaikam pamazām tuvojoties noslēgumam, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina vecākus neatlikt bērnu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Šī vakcīna pasargā no infekcijas, kas vēlāk dzīvē var būt saistīta ar vairāku vēža veidu attīstību, taču Latvijā vakcinācijas aptvere joprojām ir tālu no vēlamā līmeņa.
CPV ir lielākoties dzimumceļā pārnēsājama infekcija, kas inficē ādas un gļotādas dziļākos slāņus. Gandrīz visi seksuāli aktīvie cilvēki kādā dzīves brīdī inficējas ar CPV, parasti bez simptomiem. Sastopami vairāk nekā 200 CPV veidi.
SPKC norāda, ka līdz ar skolas sākumu bērnu un ģimeņu ikdiena kļūst noslogotāka, un vakcinācijas vizītes ieplānošana var būt sarežģītāka, tāpēc mudina to neatlikt. Līdz šā gada 12. augustam pirmo vakcīnas devu bija saņēmuši 54,7% no 2012. un 2013. gadā dzimušajiem bērniem, bet otro devu – 42,8%, liecina SPKC dati. Kopumā šo dzimšanas gadu bērniem ievadītas 37 243 vakcīnas devas, savukārt mērķgrupā ir 38 297 bērni.
SPKC norāda, ka vairāk nekā 15 gadu laikā Eiropā uzkrāti pārliecinoši zinātniski pierādījumi par vakcinācijas efektivitāti, pasargājot no dzemdes kakla vēža. Plaša mēroga pētījumos Zviedrijā, Dānijā un Nīderlandē konstatēts būtisks CPV infekciju un priekšvēža izmaiņu biežuma samazinājums, kā arī zemāka dzemdes kakla vēža sastopamība vakcinētu sieviešu vidū.
Zviedrijā veikta ilgtermiņa pētījuma rezultāti liecina, ka meitenēm, kuras vakcinētas līdz 17 gadu vecumam, dzemdes kakla vēža sastopamība bijusi par 88% zemāka nekā nevakcinētām meitenēm. Ilgtermiņa novērojumu dati arī apliecina, ka vakcīnas aizsargājošā iedarbība saglabājas daudzus gadus pēc vakcinācijas.
Ar CPV dzīves laikā inficējas lielākā daļa seksuāli aktīvo cilvēku. Daudzos gadījumos infekcija pāriet pati, tomēr atsevišķi augsta riska CPV tipi var izraisīt dzemdes kakla vēzi, kā arī anālās atveres, maksts, vulvas, dzimumlocekļa, mutes dobuma un rīkles vēzi. Atsevišķi vīrusa tipi izraisa arī dzimumorgānu kondilomas, skaidro SPKC.
Visaugstākā vakcinācijas efektivitāte tiek sasniegta, vakcīnu saņemot pirms saskares ar vīrusu jeb pirms dzimumdzīves sākšanas. Tādēļ vakcinēties ieteicams pusaudžu vecumā atbilstoši valsts vakcinācijas kalendāram.
SPKC atgādina, ka arī vakcinētām sievietēm regulāri jāpiedalās dzemdes kakla vēža skrīningā, jo vakcīnas nepasargā pret retāk sastopamajiem CPV tipiem.
Šogad aprit 20 gadi, kopš Eiropas Savienībā 2006. gadā tika apstiprināta pirmā vakcīna pret CPV infekciju. Latvijā valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV infekciju meitenēm tika ieviesta 2010. gadā, bet zēniem – 2022. gadā. Pašlaik vakcināciju gan meitenēm, gan zēniem rekomendē visas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis.
Latvijas vakcinācijas kalendārs paredz vakcināciju pret CPV infekciju 12 gadu vecumā. Ja tā noteiktajā vecumā nav veikta vai ir kavēta, valsts vakcināciju apmaksā līdz 25 gadu vecumam ieskaitot.
Vakcināciju iespējams ieplānot vienlaikus ar profilaktisko pārbaudi pie ģimenes ārsta pirms jaunā mācību gada sākuma. SPKC norāda, ka līdz ar skolas sākumu bērnu un ģimeņu ikdiena kļūst noslogotāka un vakcinācijas vizīti var būt sarežģītāk ieplānot.
Pasaules Veselības organizācija izvirzījusi mērķi sasniegt 90% CPV vakcinācijas aptveri meitenēm līdz 15 gadu vecumam. Šo mērķi jau sasniegušas Islande, Portugāle un Norvēģija.
Vakcinācijas aptvere atšķiras pa dzimšanas gadiem. No 2012. gadā dzimušajiem pirmo devu saņēmuši 58,8%, bet otro – 48,2%, liecina SPKC dati. Starp 2013. gadā dzimušajiem pirmo devu saņēmuši 50,6%, bet otro – 37,3%, savukārt starp 2014. gadā dzimušajiem – attiecīgi 36,3% un 21,7%. Dati liecina, ka vakcinācijas aptvere šo dzimšanas gadu bērnu vidū pakāpeniski palielinās.
Līdz šā gada 12. augustam lielākā aptvere ar pirmo vakcīnas devu 12 gadus vecu bērnu vidū bijusi Jēkabpils novadā – 59,7%. Tam seko Krāslavas novads ar 52,8%, Valmieras novads ar 51,2% un Saldus novads ar 43,6%. Otrās devas aptvere Jēkabpils novadā sasniegusi 43,2%, Krāslavas novadā – 36,1%, Valmieras novadā – 27,7%, bet Saldus novadā – 26,2%.
Kopumā 43 Latvijas pašvaldībās vidējā pirmās devas aptvere 12 gadus vecu bērnu vidū šogad līdz 12. augustam bija 26,9%, bet otrās devas aptvere – 16,5%.
Savukārt 2025. gadā vidējā aptvere ar pirmo vakcīnas devu 12 gadus vecu bērnu vidū Latvijā bija 43,4%, tostarp 47,2% meiteņu un 39,9% zēnu vidū. Atsevišķās ģimenes ārstu praksēs vakcinācijas aptvere sasniegusi vismaz 90%. Augsti vakcinācijas aptveres rādītāji bijuši Valkas, Alūksnes, Preiļu un Jēkabpils novados.
