Meža nozares eksperti netiek uzklausīti, tāpēc dokuments, kuru piedāvā Eiropas Komisija ir balstīts uz apšaubāmas ticamības pamatojumu 7

Autors: Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

Eiropas Komisija ir atrādījusi ilgi gaidīto un Eiropas meža nozarei tik svarīgo dokumentu – jauno ES Meža stratēģijas projektu. Kopš pērnā rudens dažādas dokumenta gatavības versijas tikušas piedāvātas un apspriestas. Neskatoties uz meža nozares organizāciju un zinātnieku atzinumiem un rekomendācijām šo dokumentu izstrādāt tādu, kas palīdz stiprināt daudzpusīgās meža ekosistēmas funkcijas, rezultāts ir licis smagi vilties.

LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 227
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 238
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 236
1 diena
Lasīt citas ziņas

Gan par to, ka netiek uzklausīti to nozaru eksperti, kas ļoti ilgstošā laika periodā ir nodrošinājuši meža nozares devumu sabiedrībai un zinātnē balstītu nozares attīstību, gan par to, ka EK piedāvā dokumentu, kas balstīts uz apšaubāmas ticamības pamatojumu.

Jaunajā dokumentā Eiropas Komisija gan norāda uz meža nozīmīgo lomu gan cilvēkiem, gan dabai, gan klimatam, taču uzsver, ka, lai šo lomu saglabātu nākotnē, lietas ir jādara citādi, t.i., uzsvars jāliek uz aizsardzību. Šī jau ir pirmā un fundamentālā atšķirība starp tiem, kas skatās no malas, un tiem, kas ir iekšā mežsaimniecībā un zinātnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gan mūsu, gan citu valstu meža zinātnieki ir izpētījuši faktorus, kas padara mežus nenoturīgus pret kaitēkļu invāzijām, vēja postījumiem un citiem klimata ekstrēmiem, un modelē scenārijus, lai nākotnes mežus veidotu, jā, uzsvars ir tieši uz aktīvu rīcību, klimatnoturīgus.

Un tas tad arī ir tas ceļš, kā nodrošināt pārējās meža funkcijas, t.sk. bioloģisko daudzveidību. Ar pareiziem lēmumiem sugu sastāva veidošanā, stādu kvalitātes izvēlē un pareizu mežkopību var veidot mežaudzes, kas nodrošina mežu daudzfunkcionalitāti un sniedz būtisku ieguldījumu klimata izmaiņu ietekmes samazināšanai. Jāatgādina, ka runa ir par mežiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurās uzsvars arī turpmāk jāsaglabā uz dabas aizsardzības mērķiem.

Saskaroties ar šādām fundamentālām atšķirībām izpratnē par to, kā nodrošināt mežu funkcijas nākotnē, lasām rindkopu topošajā Meža stratēģijā par galvenajām problēmām, kas kalpo par pamatojumu turpmākajiem uzstādījumiem. «Neskatoties uz labajām tendencēm, Eiropas meži ir zem pieaugoša spiediena – daļēji dabisko procesu rezultātā, bet arī pieaugošas cilvēku aktivitātes dēļ .. ekosistēmas stāvoklis ir slikts pat tajos 27% no ES mežu teritorijas, kura ir aizsargāta un kurai vajadzētu būt visveselīgākajai.

Klimata izmaiņas turpina negatīvi ietekmēt Eiropas mežus, īpaši monokultūru un vien vecuma audzēs .. Koku pārklājuma zudums ir pieaudzis no 27% periodā no 2001. līdz 2012. gadam līdz 74% periodā no 2009. līdz 2018. gadam un ir dokumentēts mežizstrādes apjomu pieaugums dažādiem ekonomiskajiem mērķiem.»

Tātad trīs faktori, kas ir pamatā kursa maiņai no apsaimniekošanas uz aizsardzību, – slikts biotopu stāvoklis aizsargājamās teritorijās, klimata ekstrēmu ietekme un mežizstrādes apjomu pieaugums. Attiecībā uz klimata ekstrēmu ietekmi ir skaidrs, ka mežsaimniecība ir risinājums, nevis problēma un kopā ar zinātniekiem ir jāievieš dzīvē vēlamā mežsaimniecības prakse.

Savukārt pārējie divi argumenti ir izraisījuši asu viedokļu apmaiņu gan nacionālā līmenī, gan starp zinātniskām institūcijām. Līdz ar to ir skumji, ja šādi neviennozīmīgi argumenti kalpo par pamatojumu, lai fundamentāli mainītu mežsaimniecības lomu Eiropā. Runājot par biotopu stāvokli Latvijā 2013. gadā, EK iesniegtajam ziņojumam datus vāca ieinteresētā puse – Latvijas Dabas fonds, konstatējot biotopu stāvokli aizsargājamās teritorijās un subjektīvi secinot, ka mežu biotopu stāvoklis ir slikts un ļoti slikts.

Jāuzsver, ka šogad notikušajās EK rīkotajās darba grupās EK pārstāvji uzsvēra, ka līdz 2025. gadam ir jāizslēdz no biotopu stāvokļa ziņošanas procesa prakse, kas pieļauj subjektīvu viedokli kā vērtējumu. Lūk, vērtējumi, kuri iegūti ar metodēm, kas ir nevēlamas, ir viens no argumentiem, lai būtiski mainītu uzsvarus ES Meža stratēģijā. Paskatoties vien uz biotopu stāvokli dažādās valstīs, vajadzēja būt jautājumiem, vai ar metodiku viss ir kārtībā. Jo Latvija ir otra sliktākā, bet Igaunija ir trešā labākā biotopu stāvokļa ziņā. Un Nīderlande arī ir trīs pozīcijas virs Latvijas! Secinājumus izdariet paši.

Par koku pārklājuma dramatiskām izmaiņām ir bijušas publiskas diskusijas pat zinātnisku institūciju starpā. EK paspārnē esošā zinātniskā institūcija Joint Research Centre (JRC) pērn prestižajā žurnālā NATURE publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka Eiropā notiek dramatisks mežizstrādes apjomu pieaugums.

Pētnieki bija izmantojuši Hansena globālās meža pārklājuma kartes, kas balstās satelītattēlu interpretācijās. Tas bija liels pārsteigums daudzām mežu lielvalstīm, kas kopējā sarunā ar JRC pētniekiem norādīja uz būtiskām nesaistēm ar realitāti. Jo, apgalvojot, ka, piemēram, Zviedrijā astoņu gadu laikā izstrādātā platība ir pieaugusi par 41%, tam būtu bijis nepieciešams par tikpat palielināt darbaspēka un tehnikas jaudas, degvielas patēriņu.

Neko tādu zviedri nav konstatējuši savos statistikas datos. Drīz pēc tam Eiropas Mežu institūta pētnieki analizēja JRC publikāciju un konstatēja fundamentālas kļūdas satelītdatu izmantošanā. JRC pētnieki nebija ievērojuši datu izmantošanas norādes, kas pasaka, kādi dati ir savietojami ar citiem datu avotiem un kādiem mērķiem šos datus var izmantot. Lūk, arī šie diskutablie secinājumi ir ietverti Meža stratēģijā kā pamatojums, kāpēc uzsvari tiek mainīti.

Eiropas meža nozares organizācijas ir publicējušas kopīgu pozīciju ar vairākām norādēm uz būtiskiem trūkumiem topošajā dokumentā. Taču pavisam skarbu viedokli pauž zviedru kolēģi. Viņi saka, ka ES Meža stratēģijas projekts ir nepieņemams, jo tas paredz pāreju uz regulētu mežsaimniecības plānošanu, monitoringu, novērtēšanu, apsaimniekošanu un ražošanu. No piedāvājuma ir skaidrs, ka tajā nav izpratnes, kā notiek mežsaimniecība, kā strādā koksnes pārstrādes nozare, un to devums klimatneitralitātei.

Zviedrijas meža nozare uzskata, ka EK piedāvā nevis stratēģiju, bet gan faktiski kopīgu ES meža politiku. «Dokumenta projekts skaidri pārkāpj dalībvalstu kompetences attiecībā uz meža politiku. Pat ja EK ir dalītas kompetences attiecībā uz vides politiku, dokumenta projektu nevar attaisnot tikai ar vides politiku. Izskatās, ka EK ir gatava darīt jebko, lai palielinātu savu ietekmi lēmumu pieņemšanā, un tas nav pieņemami!» skarbi par piedāvāto dokumentu izsakās Zviedrijas Kokrūpniecības asociācijas mežsaimniecības direktore Emma Berglunda.

Eiropas Komisija paredz nākotnē jaunus ES tiesību aktus par meža monitoringu un kopīgu meža apsaimniekošanas plānošanu, ieskaitot stratēģiskos plānus 10, 30 un 50 gadiem. Tajā iekļauta vēlme detalizēti regulēt, kā meži tiks apsaimniekoti un izmantoti un kas rūpniecībai būtu jāražo. Zviedri asi nostājas pret Briseles centieniem ieviest centralizētu plānveida ekonomiku.

Tā vietā par mežiem, mežsaimniecību un produktu pārstrādi ir jālemj dalībvalstīm, meža īpašniekiem un pārstrādes nozarei, kas to dara atbilstoši nacionālajām, reģionālajām un lokālajām vajadzībām.

Zviedri ne vien kritizē šī dokumenta saturu, bet arī Eiropas Savienības institūciju darbu. 2020. gada rudenī Eiropas Padome un Eiropas Parlaments bija definējuši pozīcijas attiecībā uz Meža stratēģijas pārskatīšanu. Zviedri norāda, ka nesaskata piedāvātajā versijā Padomes un Parlamenta pozīcijas atspoguļojumu. Ir apbrīnojami, ka EK tik klaji ignorē pārējo divu institūciju ļoti skaidrās norādes.

Tas arī norāda uz EK kurlumu jeb neieklausīšanos, kas var draudēt ar izmaiņām sadarbības partneru attieksmē, kuri ir dalībvalstis, meža īpašnieki, investori un pārstrādes nozaru darbinieki. Sliktākajā gadījumā šī stratēģija uzjundīs protekcionismu, nesadarbošanos ES līmenī un nacionālismu. Citiem vārdiem sakot, Komisija spēlē politisku spēli ar ļoti augstām likmēm, skarba ir Anna Holmberga, Zviedrijas Kokrūpniecības pārstāvniecības Briselē direktore.

Meža stratēģijas projektā ir norādīts, kādus koksnes produktus ir vēlams ražot un kādus nē. Ir acīmredzams izpratnes trūkums par to, kā darbojas meža nozares pievienotās vērtības ķēde, ka katrai koka daļai ir sava tālākās pārstrādes ķēde, kas kopā risina klimata ietekmes samazināšanos.

Ilgmūžīgus un īsmūžīgus koksnes produktus nevar pretnostatīt vienu otram, jo tie tiek saražoti vienlaicīgi, jautājums ir par to – kā tos izmantojam. Lai iegūtu augstas kvalitātes zāģmateriālus, mežs ir jāretina. Tādējādi kopšanas cirtēs tiek iegūti maza diametra baļķi, kas kopā ar koksnes pārstrādes atliekām tiek pārstrādāti celulozē, tad kartonā un papīrā.

Ir jāatzīst, ka visi dažādie koksnes produkti un bioenerģija ir izšķiroši svarīgi veiksmīgai pārejai uz aprites ekonomiku, kas ir brīva no fosilām izejvielām. Stratēģijas projekts uzsver arī interešu grupu iesaisti tās ieviešanas gaitā. Savukārt Anna Holmberga uzskata, ka šis dokuments var būt domāts jebkam citam, tikai ne viņu asociācijas biedriem.

EK vēl ir laiks līdz 20. jūlijam pārdomāt dokumenta redakciju, un uz to, protams, cer Eiropas meža nozare. Meži un koksnes produkti būs nozīmīgs ieguldījums, lai Eiropa sasniegtu izvirzīto mērķi – kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu, bet, lai to sasniegtu, būs jārespektē ES Līgums un tajā noteiktais kompetenču sadalījums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 44
1 diena
LE
LETA
Laukos
Nespējot izpildīt likuma prasības, zemnieku saimniecībai, iespējams, nāksies likvidēt taurgovis 49
3 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Meklējiet vietējos! 9
3 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Jebkurš kubikmetrs, kas nāk no meža, saražo gan algas, gan nodokļus.” Saruna ar Arni Muižnieku 45
4 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 227
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 238
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 236
1 diena
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
16 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu būsi iekāpis savas dzīves gaišajā joslā! Horoskopi 29.novembrim 1
9 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tas ir noziegums, kas bargi jāsoda.” Aicina nesastrādāt cūcības mežā 4
5 dienas
LE
LETA
Laukos
Asociācija: Cūkkopības nozare joprojām strādā zem pašizmaksas 7
5 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Man ir bail par atsevišķiem uzņēmumiem.” Šolks uzsver, ka pienrūpnieki cer uz valsts atbalstu 23
19. novembris, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Šobrīd izstrādātā ES Meža stratēģija vājinās ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas vērtības Eiropā un neveicinās zaļā kursa mērķu sasniegšanu 6
17. novembris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
No 2023. gada Latvijas lauksaimniekiem lielāks atbalsts būs videi draudzīgākai saimniekošanai un mazajām saimniecībām 21
15. novembris, 2021
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Turpmākajos gados zemnieki saņems mazāku ES un valsts atbalstu 53
13. novembris, 2021
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 12
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks 2
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: ES un NATO jādod skaidru signālu Krievijai, ka eskalācijas gadījumā tam būs “ļoti skaidras sekas” 78
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Dienvidāfrikas ārste: Cilvēki ar Covid-19 jauno paveidu nesaslimst nopietni 127
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja nav sertifikāta, nevaru piekļūt bakomātam lielveikalā! Tiesībsargs saņēmis iedzīvotāju sūdzības 144
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 227
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arhitekts: Rīgas silueta galvenā simbola Pētera baznīcas dzīvība lēni dziest 76
14 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Cik lielai būtu jābūt Kariņa un Pavļuta algai? 172
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 236
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 97
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 93
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 155
1 diena
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 78
1 diena
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai? 10
4 dienas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 193
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 16
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā devies titulētais F-1 komandu vadītājs Frenks Viljamss
22:43
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 12
21:26
LE
LETA
Ziņas
Kurās pilsētās ir lielākais saslimstības līmenis ar Covid-19 Latvijā? 9
21:22