Meža nozares eksperti netiek uzklausīti, tāpēc dokuments, kuru piedāvā Eiropas Komisija ir balstīts uz apšaubāmas ticamības pamatojumu 7

Autors: Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

Eiropas Komisija ir atrādījusi ilgi gaidīto un Eiropas meža nozarei tik svarīgo dokumentu – jauno ES Meža stratēģijas projektu. Kopš pērnā rudens dažādas dokumenta gatavības versijas tikušas piedāvātas un apspriestas. Neskatoties uz meža nozares organizāciju un zinātnieku atzinumiem un rekomendācijām šo dokumentu izstrādāt tādu, kas palīdz stiprināt daudzpusīgās meža ekosistēmas funkcijas, rezultāts ir licis smagi vilties.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 118
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 15
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 190
1 diena
Lasīt citas ziņas

Gan par to, ka netiek uzklausīti to nozaru eksperti, kas ļoti ilgstošā laika periodā ir nodrošinājuši meža nozares devumu sabiedrībai un zinātnē balstītu nozares attīstību, gan par to, ka EK piedāvā dokumentu, kas balstīts uz apšaubāmas ticamības pamatojumu.

Jaunajā dokumentā Eiropas Komisija gan norāda uz meža nozīmīgo lomu gan cilvēkiem, gan dabai, gan klimatam, taču uzsver, ka, lai šo lomu saglabātu nākotnē, lietas ir jādara citādi, t.i., uzsvars jāliek uz aizsardzību. Šī jau ir pirmā un fundamentālā atšķirība starp tiem, kas skatās no malas, un tiem, kas ir iekšā mežsaimniecībā un zinātnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gan mūsu, gan citu valstu meža zinātnieki ir izpētījuši faktorus, kas padara mežus nenoturīgus pret kaitēkļu invāzijām, vēja postījumiem un citiem klimata ekstrēmiem, un modelē scenārijus, lai nākotnes mežus veidotu, jā, uzsvars ir tieši uz aktīvu rīcību, klimatnoturīgus.

Un tas tad arī ir tas ceļš, kā nodrošināt pārējās meža funkcijas, t.sk. bioloģisko daudzveidību. Ar pareiziem lēmumiem sugu sastāva veidošanā, stādu kvalitātes izvēlē un pareizu mežkopību var veidot mežaudzes, kas nodrošina mežu daudzfunkcionalitāti un sniedz būtisku ieguldījumu klimata izmaiņu ietekmes samazināšanai. Jāatgādina, ka runa ir par mežiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurās uzsvars arī turpmāk jāsaglabā uz dabas aizsardzības mērķiem.

Saskaroties ar šādām fundamentālām atšķirībām izpratnē par to, kā nodrošināt mežu funkcijas nākotnē, lasām rindkopu topošajā Meža stratēģijā par galvenajām problēmām, kas kalpo par pamatojumu turpmākajiem uzstādījumiem. «Neskatoties uz labajām tendencēm, Eiropas meži ir zem pieaugoša spiediena – daļēji dabisko procesu rezultātā, bet arī pieaugošas cilvēku aktivitātes dēļ .. ekosistēmas stāvoklis ir slikts pat tajos 27% no ES mežu teritorijas, kura ir aizsargāta un kurai vajadzētu būt visveselīgākajai.

Klimata izmaiņas turpina negatīvi ietekmēt Eiropas mežus, īpaši monokultūru un vien vecuma audzēs .. Koku pārklājuma zudums ir pieaudzis no 27% periodā no 2001. līdz 2012. gadam līdz 74% periodā no 2009. līdz 2018. gadam un ir dokumentēts mežizstrādes apjomu pieaugums dažādiem ekonomiskajiem mērķiem.»

Tātad trīs faktori, kas ir pamatā kursa maiņai no apsaimniekošanas uz aizsardzību, – slikts biotopu stāvoklis aizsargājamās teritorijās, klimata ekstrēmu ietekme un mežizstrādes apjomu pieaugums. Attiecībā uz klimata ekstrēmu ietekmi ir skaidrs, ka mežsaimniecība ir risinājums, nevis problēma un kopā ar zinātniekiem ir jāievieš dzīvē vēlamā mežsaimniecības prakse.

Savukārt pārējie divi argumenti ir izraisījuši asu viedokļu apmaiņu gan nacionālā līmenī, gan starp zinātniskām institūcijām. Līdz ar to ir skumji, ja šādi neviennozīmīgi argumenti kalpo par pamatojumu, lai fundamentāli mainītu mežsaimniecības lomu Eiropā. Runājot par biotopu stāvokli Latvijā 2013. gadā, EK iesniegtajam ziņojumam datus vāca ieinteresētā puse – Latvijas Dabas fonds, konstatējot biotopu stāvokli aizsargājamās teritorijās un subjektīvi secinot, ka mežu biotopu stāvoklis ir slikts un ļoti slikts.

Jāuzsver, ka šogad notikušajās EK rīkotajās darba grupās EK pārstāvji uzsvēra, ka līdz 2025. gadam ir jāizslēdz no biotopu stāvokļa ziņošanas procesa prakse, kas pieļauj subjektīvu viedokli kā vērtējumu. Lūk, vērtējumi, kuri iegūti ar metodēm, kas ir nevēlamas, ir viens no argumentiem, lai būtiski mainītu uzsvarus ES Meža stratēģijā. Paskatoties vien uz biotopu stāvokli dažādās valstīs, vajadzēja būt jautājumiem, vai ar metodiku viss ir kārtībā. Jo Latvija ir otra sliktākā, bet Igaunija ir trešā labākā biotopu stāvokļa ziņā. Un Nīderlande arī ir trīs pozīcijas virs Latvijas! Secinājumus izdariet paši.

Par koku pārklājuma dramatiskām izmaiņām ir bijušas publiskas diskusijas pat zinātnisku institūciju starpā. EK paspārnē esošā zinātniskā institūcija Joint Research Centre (JRC) pērn prestižajā žurnālā NATURE publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka Eiropā notiek dramatisks mežizstrādes apjomu pieaugums.

Pētnieki bija izmantojuši Hansena globālās meža pārklājuma kartes, kas balstās satelītattēlu interpretācijās. Tas bija liels pārsteigums daudzām mežu lielvalstīm, kas kopējā sarunā ar JRC pētniekiem norādīja uz būtiskām nesaistēm ar realitāti. Jo, apgalvojot, ka, piemēram, Zviedrijā astoņu gadu laikā izstrādātā platība ir pieaugusi par 41%, tam būtu bijis nepieciešams par tikpat palielināt darbaspēka un tehnikas jaudas, degvielas patēriņu.

Neko tādu zviedri nav konstatējuši savos statistikas datos. Drīz pēc tam Eiropas Mežu institūta pētnieki analizēja JRC publikāciju un konstatēja fundamentālas kļūdas satelītdatu izmantošanā. JRC pētnieki nebija ievērojuši datu izmantošanas norādes, kas pasaka, kādi dati ir savietojami ar citiem datu avotiem un kādiem mērķiem šos datus var izmantot. Lūk, arī šie diskutablie secinājumi ir ietverti Meža stratēģijā kā pamatojums, kāpēc uzsvari tiek mainīti.

Eiropas meža nozares organizācijas ir publicējušas kopīgu pozīciju ar vairākām norādēm uz būtiskiem trūkumiem topošajā dokumentā. Taču pavisam skarbu viedokli pauž zviedru kolēģi. Viņi saka, ka ES Meža stratēģijas projekts ir nepieņemams, jo tas paredz pāreju uz regulētu mežsaimniecības plānošanu, monitoringu, novērtēšanu, apsaimniekošanu un ražošanu. No piedāvājuma ir skaidrs, ka tajā nav izpratnes, kā notiek mežsaimniecība, kā strādā koksnes pārstrādes nozare, un to devums klimatneitralitātei.

Zviedrijas meža nozare uzskata, ka EK piedāvā nevis stratēģiju, bet gan faktiski kopīgu ES meža politiku. «Dokumenta projekts skaidri pārkāpj dalībvalstu kompetences attiecībā uz meža politiku. Pat ja EK ir dalītas kompetences attiecībā uz vides politiku, dokumenta projektu nevar attaisnot tikai ar vides politiku. Izskatās, ka EK ir gatava darīt jebko, lai palielinātu savu ietekmi lēmumu pieņemšanā, un tas nav pieņemami!» skarbi par piedāvāto dokumentu izsakās Zviedrijas Kokrūpniecības asociācijas mežsaimniecības direktore Emma Berglunda.

Eiropas Komisija paredz nākotnē jaunus ES tiesību aktus par meža monitoringu un kopīgu meža apsaimniekošanas plānošanu, ieskaitot stratēģiskos plānus 10, 30 un 50 gadiem. Tajā iekļauta vēlme detalizēti regulēt, kā meži tiks apsaimniekoti un izmantoti un kas rūpniecībai būtu jāražo. Zviedri asi nostājas pret Briseles centieniem ieviest centralizētu plānveida ekonomiku.

Tā vietā par mežiem, mežsaimniecību un produktu pārstrādi ir jālemj dalībvalstīm, meža īpašniekiem un pārstrādes nozarei, kas to dara atbilstoši nacionālajām, reģionālajām un lokālajām vajadzībām.

Zviedri ne vien kritizē šī dokumenta saturu, bet arī Eiropas Savienības institūciju darbu. 2020. gada rudenī Eiropas Padome un Eiropas Parlaments bija definējuši pozīcijas attiecībā uz Meža stratēģijas pārskatīšanu. Zviedri norāda, ka nesaskata piedāvātajā versijā Padomes un Parlamenta pozīcijas atspoguļojumu. Ir apbrīnojami, ka EK tik klaji ignorē pārējo divu institūciju ļoti skaidrās norādes.

Tas arī norāda uz EK kurlumu jeb neieklausīšanos, kas var draudēt ar izmaiņām sadarbības partneru attieksmē, kuri ir dalībvalstis, meža īpašnieki, investori un pārstrādes nozaru darbinieki. Sliktākajā gadījumā šī stratēģija uzjundīs protekcionismu, nesadarbošanos ES līmenī un nacionālismu. Citiem vārdiem sakot, Komisija spēlē politisku spēli ar ļoti augstām likmēm, skarba ir Anna Holmberga, Zviedrijas Kokrūpniecības pārstāvniecības Briselē direktore.

Meža stratēģijas projektā ir norādīts, kādus koksnes produktus ir vēlams ražot un kādus nē. Ir acīmredzams izpratnes trūkums par to, kā darbojas meža nozares pievienotās vērtības ķēde, ka katrai koka daļai ir sava tālākās pārstrādes ķēde, kas kopā risina klimata ietekmes samazināšanos.

Ilgmūžīgus un īsmūžīgus koksnes produktus nevar pretnostatīt vienu otram, jo tie tiek saražoti vienlaicīgi, jautājums ir par to – kā tos izmantojam. Lai iegūtu augstas kvalitātes zāģmateriālus, mežs ir jāretina. Tādējādi kopšanas cirtēs tiek iegūti maza diametra baļķi, kas kopā ar koksnes pārstrādes atliekām tiek pārstrādāti celulozē, tad kartonā un papīrā.

Ir jāatzīst, ka visi dažādie koksnes produkti un bioenerģija ir izšķiroši svarīgi veiksmīgai pārejai uz aprites ekonomiku, kas ir brīva no fosilām izejvielām. Stratēģijas projekts uzsver arī interešu grupu iesaisti tās ieviešanas gaitā. Savukārt Anna Holmberga uzskata, ka šis dokuments var būt domāts jebkam citam, tikai ne viņu asociācijas biedriem.

EK vēl ir laiks līdz 20. jūlijam pārdomāt dokumenta redakciju, un uz to, protams, cer Eiropas meža nozare. Meži un koksnes produkti būs nozīmīgs ieguldījums, lai Eiropa sasniegtu izvirzīto mērķi – kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu, bet, lai to sasniegtu, būs jārespektē ES Līgums un tajā noteiktais kompetenču sadalījums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Tuvākajos mēnešos varētu pieaugt maizes un miltu izstrādājumu cenas. Kā to skaidro eksperti? 10
3 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 34
3 dienas
IR
Ilmārs Randers
Laukos
“Līdzšinējā “lopu tehnoloģija” ir ļoti neefektīva zemes izmantošanas ziņā.” Saruna ar Edgaru Ružu 26
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Posts un neraža! Madonas novadā lācis pamatīgi izpostījis biškopības saimniecību 35
6 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 118
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 15
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 190
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Finansiste Jurkāne par Latvijas nodokļu sistēmu: “Prasti runājot, vienkārši čakarē cilvēkus!” 28
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Smaga Covid-19 slimības gaita desmitgadniekam: pieņemts lēmums bērnu pārvest no Liepājas uz BKUS 92
4 stundas
Lasīt citas ziņas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Daudzi saimnieki saka, ka kartupeļu ražas šogad ir katastrofa. Tupeņu cenas ir dubultā un nekas neliecina, ka tās varētu samazināties 25
6 dienas
LE
LETA
Laukos
“Zemnieku saeima”: Provizoriskais dārzeņu ražas zudums šogad varētu būt apmēram 30% 15
Nedēļa
Ieva Ēvalde
Laukos
Aitu sūkalu želejkonfektes, ēdamas kafijas glāzītes, circeņu milti – “Riga Food” šogad piedāvā sevišķi plašu jaunradītu produktu klāstu 10
11. septembris, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nav ļaunuma bez labuma!” MKPC apmāca meža īpašniekus un aizstāv viņu intereses 2
8. septembris, 2021
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad sēnes pašas lec groziņos – spēj tik lasīt. Kā to pareizi darīt, lai nenodarītu tām pāri? 5
7. septembris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Tā ir totāla šmaukšanās!” Atsevišķi tirgotāji krāpjas ar zemāku PVN 30
6. septembris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Smaga Covid-19 slimības gaita desmitgadniekam: pieņemts lēmums bērnu pārvest no Liepājas uz BKUS 92
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Zināms, ko daudzu iemīļotā ziņu moderatore Arta Skuja dara pēc darba pazaudēšanas TV3
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Cerības uz nedēļas nogali! Bricis atklāj, kā tuvākajās dienās mainīsies laiks
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija apsūdz Kremli masveidīgā vēlēšanu rezultātu viltošanā 19
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vašingtonā plīvo simtiem tūkstošu baltu karogu Covid-19 upuru piemiņai 10
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd situācija var būt pretrunīga.” Teikmanis par to, ka augstskolu reformas ieviešanas mehānisms ir neskaidrs 2
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Viesnīcu un restorānu asociācija aicina ierobežot pret Covid-19 nevakcinēto personu socializēšanos 54
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Cilvēki evakuējas, lecot ārā no logiem!” Apšaudē Krievijas augstskolā vairāki cietušie 4
6 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pavļuts dubultspriedzē. Kurš vilks slēpjas ūdeļādā? Nedēļas notikumu apskats 14
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nelikumīgi Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojušo imigrantu mobilajos tālruņos konstatēta bērnu pornogrāfija 22
21 stundas
RR
Rebeka Rogale
Praktiski
Baltijas mājokļa dizains Londonā. Kā tiks prezentēta mūsu gaume?
22 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā aug otrs miljardu vērtais uzņēmums 12
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 190
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 118
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Guntra, Marianna un Ginters
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 15
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Izdevies iemūžināt vienus no greznākajiem mazputniņiem Latvijā, kurus nevar sastapt pilsētas vidē 24
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Aicinās no amata atbrīvot Salaspils novada mēru Čudaru 3
16:26
LE
LETA
Ziņas
Jelgavas pašvaldībā plāno izveidot izpilddirektora vietnieka amatu. Zināms, cik liela būs alga 2
16:20
LE
LETA
Ziņas
“Pfizer” un “BioNTech” paziņo, cik veciem bērniem droša viņu Covid-19 vakcīna 10
16:17