Foto: Shutterstock

Mežacūku populācijas samazināšanas projekts – ieguvumi un zaudējumi 0

Teksts: Indulis Burka

Lai mudinātu medniekus pievērsties mežacūku medībām un tādējādi sekmētu populācijas samazināšanos un Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanu, medniekiem par katru nomedīto sieviešu kārtas mežacūku bija iespēja saņemt 100 eiro kompensāciju. Kā situāciju vērtē amatpersonas un mednieki?

Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants:
“Eiropas Komisijas līdzfinansētais mežacūku populācijas samazināšanas projekts, kura ietvaros mednieks par katru nomedītu sieviešu kārtas mežacūku varēja saņemt 100 eiro, tika sākts, lai, mērķtiecīgi medījot tieši sieviešu kārtas mežacūkas, samazinātu mežacūku populāciju Latvijā, tādējādi ierobežojot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību un samazinot slimības uzliesmojumu skaitu mežacūku populācijā.

Kopumā nomedītas vairāk nekā 11 600 sieviešu kārtas mežacūkas.

Jāatzīst, ka programmas ietvaros nomedītās sieviešu kārtas mežacūkas ir tikai neliela daļa no medību sezonā kopējā nomedīto mežacūku skaita. Vai mednieku aktivitāte medību sezonas laikā ir bijusi pietiekama un medības būs devušas vajadzīgo rezultātu – populācijas samazināšanu un slimības lēnāku izplatīšanos, rādīs vasaras mēneši, tomēr jāatzīst, ka bez būtiska mežacūku skaita samazinājuma cīņa ar ĀCM ir kā cīņa ar vējdzirnavām. Tāpat tikai pēc medību sezonas datu apkopošanas varēs pilnībā novērtēt, vai finansiālais faktors ir veicinājis mednieku vēlmi iesaistīties ĀCM ierobežošanas pasākumos. Taču viennozīmīgi jāsaka – ņemot vērā ĀCM izplatīšanās ātrumu un slimības nonāvēto mežacūku apjomu, mednieki, iesaistoties mērķtiecīgās medībās ir ieguvēji – mežacūkas, kas nebūtu nomedītas šoziem, vasarā nonāvētu mēris. Jāpiebilst, ka šā gada pirmajos mēnešos Āfrikas cūku mēris ir konstatēts jau 366 mežacūkām. Pārtikas un veterinārais dienests ir pateicīgs medniekiem par aktīvo līdzdalību projektā, izpratni un dienestam sniegto atbalstu.”

Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs:
“Kompensācijas, ko par nomedītajām sieviešu kārtas mežacūkām saņēma mednieki, noteikti devušas pozitīvu pienesumu. Protams, vienmēr var diskutēt, vai vēlamais mērķis tika sasniegts pilnībā. Neskatoties uz to, ka Vidzemē un Latgalē mēris pamazām dara savu, pagājušajā medību sezonā Latvijā ir nomedīts vairāk mežacūku nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka mednieki aktivizējušies, ir medījuši intensīvāk. Sava loma tajā ir arī šiem 100 eiro. Domāju, šī nauda bija atbalsts produkcijas pārstrādei, saldētavu iegādei, jo nav noslēpums, ka Kurzemē un Zemgalē, kur mežacūku ir daudz, mednieku klubs aiziet medībās, nomedī desmit mežacūkas un met mieru, jo vairāk nav kur likt. Nākamās medī pēc nedēļas vai divām. Ja ir šāds atbalsts, medīt var biežāk. Vienā sezonā arī tīri objektīvu iemeslu dēļ mednieki nespēj nomedīt tik daudz, lai mežacūku skaitu samazinātu tā, ka slimība neizplatītos tālāk. Šajā sezonā, rudenī vai ziemā, ja programmu turpinās, rezultāts tiks sasniegts. Statistika liecina, ka šī nebūt nav zemē nosviesta nauda, jo mežacūku skaits ir samazinājies.”

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:
“Šī nauda noteikti sekmēja mežacūku populācijas samazināšanu. Valsts meža dienesta dati liecina, ka nomedīti vairāk nekā 11 tūkstoši sieviešu dzimuma mežacūku. Tas ir būtisks samazinājums. Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, nomedīto sieviešu kārtas dzīvnieku skaits ir trīskāršojies. Šobrīd, pavasarī, dzimst sivēni un populācija sasniedz savu maksimumu.

No mednieku viedokļa šāda rīcība, protams, nešķiet ētiska, taču jāņem vērā, ka runa nav par ētiku un apsaimniekošanu, bet par sērgas ierobežošanu un apturēšanu. Ceru, ka cilvēki ir sapratuši, ka slimība ir jāaptur. Nevar bezgalīgi runāt un sērgu laist uz priekšu.

Šie simts eiro nekompensē mednieku ieguldījumus, tā ir tikai neliela atlīdzība par šo neētisko medību veidu. Tiem, kuri šo sērgu ir piedzīvojuši, attieksme ir pilnīgi cita nekā tiem, kuri par to ir tikai dzirdējuši. Tāpēc ir lietderīgi, ka mednieki satiekas un dalās pieredzē. Kad vieni joprojām peldas mežacūku pārbagātībā, citiem pa visu objektu ir palicis labākajā gadījumā viens kuilēns. Cilvēkiem būtu jāmācās no citu kļūdām, taču nezin kāpēc mācās tomēr tikai no savējām. Paldies tiem medniekiem, kuri problēmas risināšanai pievērsušies nopietni.”

Gunārs Prostakovs, Kokneses novads, mednieku klubs Dižmednis (Vidzeme):
“Ar sivēnmāšu atšaušanu mēs medību saimniecībai radām zaudējumus un tai jāpieiet apdomīgi. Novērojumi liecina – slimības izplatīšanās nenotiek vienmērīgi un tur, kur tā jau konstatēta, dzīvnieku populācija atjaunojas. Mežacūkām, iespējams, izveidojusies imunitāte. To liecina arī analīžu rezultāti – dzīvniekiem konstatē antivielas, bet ne pašu vīrusu. Kad Latviju pārstaigāja klasiskais cūku mēris, situācija bija pavisam cita un sērga pļāva visus pēc kārtas. Tagad tā nenotiek. Kāpēc tā notiek, lai spriež speciālisti, lai gan arī viņi vēl tikai pēta situāciju.
No populācijas samazināšanas viedokļa, protams, sivēnmāšu medīšana ir efektīvākais paņēmiens. Taču arī daba ar šo slimību dara tieši to pašu – samazina populāciju. Uzskatu, ka vērtīgāk ir nevis izšaut sivēnmātes, bet medīt sivēnus, lai neklejo apkārt un nepārnēsā slimību tālāk. Tikai jāmedī intensīvi. Medniekam jāseko tam, kas notiek mežā, un attiecīgi jārīkojas.”

Uldis Roze, Liepāja, mednieku kluba Bārtava vadītājs (Kurzeme):
“Mūsu kluba apmedījamās platībās aizvadītajā sezonā neviena sieviešu kārtas mežacūka netika nomedīta. Kaimiņu kolektīvos gan. Katrs kolektīvs izvērtē situāciju savās medību platībās un lemj, vai sivēnmāšu medīšana tiešām varētu dot vēlamo rezultātu. Vairākums no šāda soļa izvairās. Pavasara pusē sivēnmātes jau ir grūsnas, un šādā situācijā nospiest mēlīti ir vairāk nekā neētiski. Tā ir apzināta slepkavība. Var medīt otrā gada cūciņu un citus mazākus eksemplārus. Protams, populācijai ir jāseko līdzi un tā jāsamazina, jo ir vietas, kur mežacūku bari sasnieguši lielus apmērus un nodara būtisku kaitējumu. Mūsu pusē Āfrikas cūku mēris vēl nav konstatēts, taču nezin kāpēc vairāk sekojam līdzi situācijai Latgalē un Vidzemē. Slimība ir izplatījusies arī Lietuvā, kas patiesībā robežojas ar Kurzemes dienvidu daļu. Mēs apzināmies, ka tas mirklis varētu pienākt arī pie mums, taču ceram, ka tas tik drīz nenotiks. Mūsu pusē mežacūku blīvumu būtiski ietekmējusi mežu izciršana, jo Raiņa parkā, kā mēs tagad dēvējam mežu, cūkas nedzīvo. Pēdējos divus trīs gadus tiek cirsts uz nebēdu un būvēti ceļi. Mežā pat gumijas zābakus vairs nevajag. Vai tas ir mežs?”

Jānis Pastars, Līvānu novads, Rožupes pagasts, mednieku klubs Sabulis (Latgale):
“Mūsu medību kluba teritorijā ir samērā neliels mežacūku blīvums. Pats viesmedībās esmu redzējis milzu barus Lubānas pusē un ap Mērtienu, dažviet Kurzemē. Iespējams, tāpēc mūsu pusē bija arī noteikta attieksme pret sieviešu kārtas mežacūku izšaušanu. Vīri rīkojās saprātīgi, domājot par nākotni, tāpēc sieviešu kārtas mežacūkas medījām ar mēru. Protams 100 eiro, ko saņēmām par nomedītajām mežacūkām, atgriezās mežā, piemēram, biotehnisko pasākumu veidā. Teikt, ka tas bija stimuls sieviešu kārtas mežacūku izšaušanai, nevar.

Būtisks mežacūku blīvuma samazinājums bija nepieciešams tajās platībās, kur mednieki bija piekopuši šo dzīvnieku barošanas, nevis piebarošanas politiku, ļaujot populācijai augt nekontrolēti.

Vērojot situāciju, šķiet, ka mežacūkām pret šo slimību veidojas imunitāte un situācija būtiski atšķiras no deviņdesmito gadu vidus, kad Latviju pārstaigāja klasiskais cūku mēris. Tad tiešām izmira gandrīz visa populācija.
Reālo situāciju šopavasar parādīs lauki ar rakumiem vai bez tiem, lai gan jau pašlaik var droši apgalvot, ka mežacūku ir krietni mazāk.”

Aivars Miezītis, Neretas novads, Ērberģe, mednieku klubs Ērberģe (Zemgale):
“Mūsu medību platībās šo dzīvnieku blīvums nebija pārāk liels, tāpēc sivēnmāšu medīšanu neatbalstījām, taču iespēju robežās medījām jaunākas sieviešu kārtas mežacūkas. Varbūt neesam spilgtākais piemērs, kā šī populācijas samazināšanas programma darbojās.

Tur, kur šo dzīvnieku blīvums ir ļoti liels, sivēnmāšu medīšana viennozīmīgi ir piemērots paņēmiens straujai īpatņu skaita samazināšanai. Mežacūku blīvums ir viens no faktoriem, kas nosaka ĀCM izplatīšanās ātrumu.
Par neplānoti iegūto finansējumu klubi noteikti varēja atļauties paveikt vairāk medību bāzu sakārtošanā, taču nedomāju, ka tieši šā iemesla dēļ medīts tikai vairāk. Mednieki ir saprātīgi ļaudis un izprot norises dabā, arī slimību uzliesmojumu gadījumā.

Jāņem vērā, ka visā Latvijā situācija nav vienāda un visur nevar piemērot vienu un to pašu taktiku.”

Raksts sagatavots ar Medību saimniecības fonda atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Latvijā atkārtots ar Covid-19 inficēto skaita antirekords 5
3 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
“Sauca par trakiem suņiem, sita pa ugunsgrēka trauksmes pogu un pretojās,” “Depo” stāsta par agresīvo pircēju 6
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 konstatēts autobusa šoferim. Nosauc, kādos maršrutos viņš braucis
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Laikapstākļi pasliktināsies. Prognoze ceturtdienai
1 stunda
SV
Sandra Vensko
Ziņas
Sandra Vesko: Radošie cilvēki jau jūtas kā palikuši bez darba
47 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Tiek laupīta emocionālā inteliģence! Dekāns Bērziņš par attālināto mācību trūkumiem 8
6 stundas
LE
LETA
Laukos
“Pēc ilgas un smagas cīņas esam sasnieguši pagrieziena punktu!” ES dalībvalstis vienojas par reformām
5 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Ziņās pirms 100 gadiem: Krievijas gūsteknis, palkavnieka dēls Sergejs Glagoļevs izbēdzis
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Bezmaksas piedāvā apdullinošas maskas un apzog. Policija skaidro, vai tā ir taisnība
1 stunda
AO
Andris Ozoliņš
Ziņas
Valmieriešus tagad silda meža izstrādes pārpalikumi. Kā tas ietekmēs siltumenerģijas tarifu? 1
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Mēs taču nedzīvojam kapos!” Keris par Covid-19 pārspīlējumu un mūsu veselības patiesajiem datiem 37
20 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Izravēts” tikai pirmās reģistrācijas nodoklis, bet kā ar pārējām aplamībām? 6
10 stundas
IE
Ināra Egle
Laukos
Pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā: Zaļo un zemnieku savienība ir šķelšanās priekšvakarā 10
10 stundas
SK
Skaties.lv
Kokteilis
VIDEO. Andrejs atjauno senatnīgus uzrakstus uz Rīgas ēku sienām. Kas šajos namos kādreiz atradies?
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Pirms 110 gadiem Rīgā atklāja divas unikālas būves
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Dita Lūriņa par stabilajām attiecībām ar vīru: “Iespējams, tas ir slinkums kaut ko mainīt…” 1
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pārsteigums! Dziedātājs Markus Riva satuvinājies ar Samantu Tīnu 2
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Prinča Viljama un Keitas apģērbā pēdējos mēnešos dominējusi viena krāsa: lūk, kāpēc! 2
5 stundas
AK
Aiva Kalve
Veselam
Ēd našķi un notievē? Tumšās šokolādes veselīgie noslēpumi
8 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Laba ģenētika, nav augstprātīga, patīk eksperimentēt! Kā Samanta trešo reizi visiem izgriež pogas
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Cepuri “Es mīlu Trampu” nēsāju visu laiku! Latvieši par priekšvēlēšanu dzīvi ASV 22
21 stundas
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Zinātniski apstiprināts D3 vitamīna līderis Latvijā
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Urzula un Severīns
4 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kautiņš “Rīgas satiksmes” autobusā! Pasažieris ar suni uzbrūk šoferim
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nekontrolējamais Covid-19: varētu ierobežot alkohola tirdzniecību un likt nēsāt maskas arī darba vietās 11
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magones vīrs Žanis nonāk konfliktā ar ierēdņiem: ” Jums ir nauda? Iedosiet man naudu?” 11
1 diena
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Sātīgs ēdiens nesteidzīgām ēdienreizēm: putra ar burkānu krēmu
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Rajecka: “Bērns ir vislielākā laime, kas sievietei vien var būt!” 7
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Begonijas ledusskapī? Jā, līdz pavasarim!
4 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Vai pareizi nolemt nerīkot 11. un 18. novembra parādes?
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Iepauzē, atpūties, padzer siltu tēju un paskaties kādu filmu! Horoskopi 21.oktobrim
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Asaras nelīdzēs. Skolotāja brutālā slepkavība šokējusi visu Franciju
17:00
LE
LETA
Ziņas
Latvijas Radio korī konstatēta saslimšana ar Covid-19
16:29
SV
Sandra Vensko
Ziņas
Sandra Vesko: Radošie cilvēki jau jūtas kā palikuši bez darba
16:18