Foto: Pexel

Interaktīvais miegs – interesantas lietas, ko mēs katrs spējam paveikt miega laikā 1

Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Kas notiks ar tavu ķermeni, ja neēdīsi zupas – ļoti interesants fakts
“Esmu skolotāja. Un ir divas Ziemassvētku dāvanas, ko mēs tiešām ienīstam!”
Vecāki juta, ka kaut kas nav kārtībā… DNS tests atklāj baisu patiesību par traģisku kļūdu klīnikā
Lasīt citas ziņas

Miegs pārceļ iedomātā pasaulē, kas tomēr vienalga liekas gluži kā realitāte, un ir pieņemts uzskatīt, ka gulošs cilvēks tieši sapņošanas fāzē nedzird nevienu viņam veltītu jautājumu, nerunājot nemaz par to, lai iespētu tiem atbildēt. Taču visjaunākie pētījumi, kuru rezultāti publicēti izdevumā Current Biology, atklāj, ka cilvēki, atrodoties dziļā miega stadijā, tomēr spēj uzklausīt instrukcijas un atbildēt uz pietiekami vienkāršiem jautājumiem ar “jā” vai “nē”, kā arī risināt vienkāršus matemātiskos uzdevumus. Pētnieki šo parādību nodēvējuši par “interaktīvo miegu”.

Fiksējot smadzeņu viļņus, no žāvāšanās sākšanās līdz dziļajam miegam pētnieki izdalījuši divas galvenās fāzes: acu neātro kustību fāzi, kas vēl sadalīta četrās atsevišķās daļās, un acu ātro kustību fāzi jeb tā dēvēto ātro miegu. Šīs fāzes veido miega ciklu, kas ilgst aptuveni 90 minūtes, visā gulēšanas laikā regulāri atkārtojoties. Zināms, ka sapņi parādās ātrā miega fāzē, kas parasti iestājas katra cikla pēdējā trešdaļā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saistībā ar miega mehānismu tomēr vēl ir ļoti daudz mīklu, jo sevišķi acu ātro kustību fāzē, un tāpēc acumirklīgas reakcijas saņemšana no guloša cilvēka palīdz iespējami vairāk saprast par to, kas īsti notiek cilvēka smadzenēs gulēšanas laikā. Amerikāņu pētnieks Kens Pallers paudis, ka attiecīgajos pētījumos atklāts: gulošie cilvēki, atrodoties ātrā miega fāzē, patiešām spēj mijiedarboties un kontaktēties ar eksperimenta veicējiem reālajā laikā. Oficiālajā atskaitē par pētījumu rezultātiem Pallers uzsvēris – rezultāti pauž par to, ka šajā fāzē cilvēki spēj saprast jautājumus, iedarbināt operatīvo atmiņu un dod saprātīgas atbildes.

Bet, lai arī sapņi it kā ir absolūti ierasta lieta, pētnieki atzinuši, ka vispār vēl joprojām par šo procesu zina ļoti maz. Lielā mērā arī tāpēc, ka sapņu vēlākais pārstāstījums parasti ir izkropļots un daudzas būtiskas detaļas vienkārši izgaisušas no atmiņas. Tieši tāpēc Pallers kopā ar kolēģiem mēģināja sazināties ar eksperimenta dalībniekiem dziļā miega stadijā, kad – kā uzskata zinātnieki – cilvēks apzinās to, ka redz sapni.

Foto: SHUTTERSTOCK

Četru zinātniski pētnieciskas ievirzes iestāžu – ASV Ziemeļrietumu universitātes, Francijas Sorbonnas universitātes, Vācijas Osnabrikas universitātes un Nīderlandes Neimegenas universitātes medicīnas centra – līdzstrādnieki notestēja vairākus desmitus brīvprātīgo, kuri atradās dziļā miega stadijā. Dalībnieki bija sadalīti četrās grupās, un katru no tām testēja neatkarīgi no citām, izmantojot dažādas metodes.

Pētnieki sazinājās ar miegā esošajiem dalībniekiem, vienlaikus fiksējot smadzeņu elektriskos signālus, jo saziņa notika ar runas, spilgtas gaismas vai fiziskas pieskaršanās palīdzību. Periodiski dalībniekus aicināja atrisināt vienkāršus aritmētiskos uzdevumus, piemēram, saskaitīt gaismas uzliesmojumus vai fiziskos pieskārienus vai arī atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem, piemēram: “Vai jūs runājat angliski?”

Un visās četrās laboratorijās, arī par spīti atšķirīgajām pētīšanas metodoloģijām, izdevās fiksēt skaidri jaušamu abpusējas mijiedarbības faktu. Piebilsts, ka dalībnieku lokā bija gan tie, kuriem iepriekš jau bija zināms par dziļā miega sapņu nozīmi, gan tie, kuri par to neko nebija zinājuši. Un eksperimentā piedalījās arī viens cilvēks, kurš sirgst ar narkolepsiju, tā ir slimība, kuras iedarbībā cilvēks pazaudē spēju regulēt nomoda un miega ciklus.

Reklāma
Reklāma

Neskatoties uz to, bez izņēmuma visi eksperimenta dalībnieki esot uzrādījuši kādu no mijiedarbības formām ar citiem cilvēkiem miega laikā. Galvenokārt tā bija spēja ievērot instrukcijas, izpildīt vienkāršus skaitļojumus, atbildēt ar “jā” vai “nē”, kā arī noteikt dažādu sensoro stimulu atšķirību. Daži dalībnieki esot reaģējuši ar acu kustībām vai sejas muskuļu saraušanos.

Tādējādi varot uzskatīt, ka gulošo spēja acumirklī reaģēt uz ārēju kairinājumu iegūlusi pamatā jau drīz sagaidāmajiem pētījumiem sapņu un atmiņas jomā, kas katrā ziņā palīdzēs labāk izprast miega lomu atmiņas uzlabošanā un tās dažādo traucējumu ārstēšanā.

SHUTTERSTOCK ilustrācija
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.