Migrācijas koridors caur Franciju – joprojām vaļā. Visi migranti, kuri Apvienotajā Karalistē ieradīsies nelegāli, uzreiz zaudēs tiesības “legalizēties” 14
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par spīti Apvienotās Karalistes (AK) premjerministra Rišī Sunaka solījumiem cīnīties ar nelegālo imigrāciju, šā gada pirmajos trīs mēnešos no Francijas krastiem jau paspējuši atpeldēt 3670 migranti. Nepārtraukto migrantu straumi nav samazinājuši ne draudi deportēt uz Ruandu, ne kārtējās vienošanās ar Franciju, pat ne aukstā ziema.
Nu darbakārtībā ir jauns likums, kas noteiks, ka tie migranti, kuri iekļūs AK nelegāli, uz visiem laikiem zaudēs tiesības ierasties valstī atkal.
Britu iekšlietu ministre Suella Breivmena apgalvo, ka valdības plāni atturēt imigrantu nelegālo ierašanos AK nepārkāps ne pašmāju, ne starptautiskos likumus. Paredzēts, ka visi migranti, kuri ieradīsies nelegāli, uzreiz zaudēs tiesības “legalizēties”, kas ļaus tos nosūtīt vai nu atpakaļ uz izcelsmes valsti, vai arī citu drošu valsti, piemēram, daudz apspriesto Ruandu.
Migrācijas atbalstītāji lēmumu nosodījuši, apgalvojot, ka šādas darbības pārkāpj starptautiskās vienošanās un pakļauj patvēruma meklētājus riskam. Te gan jāatgādina, ka ļoti liela daļa nelegālo migrantu nāk no Albānijas, no valsts, kur kara nav jau labu laiku un kuriem lielāks risks ir doties jūrā pārpildītā un nedrošā gumijas laivā.
Jaunais likums paredz aizturēt visus nelegālos migrantus, nedodot tiesības aizturēšanu apstrīdēt, izņemot ļoti īpašus gadījumus. Līdz šim katrs aizturētais migrants, ja vispār tika aizturēts, lēmumu gaidot, varēja netraucēti dzīvot AK, izmantojot britu nodokļu maksātāju apmaksātas viesnīcas, ēdināšanu, medicīnisko palīdzību, saņemot pat dienasnaudu. Ja tika pieņemts lēmums par deportāciju, tad talkā nāca juristi, par ko arī maksāja tie paši nodokļu maksātāji.
Turpmāk tie nelegālie imigranti, kuri neieradīsies “tieši no teritorijas, kur viņu dzīvībai vai brīvībai draud briesmas”, bez ierunām tiks deportēti, nelīdzēs plaši izplatītā aizbildināšanās ar cilvēktirdzniecību. Populārs iegansts patvēruma meklēšanai ir arī modernā verdzība, kam pat nav vajadzīgi pierādījumi, tādēļ tas tiek plaši un veiksmīgi izmantots. Turpmāk nostāja būs nelokāma – ja jau pats kāpi laivā un maksāji noziedzniekiem, tad tā nav nekāda modernā verdzība.
Britu valdība gatavojas pieprasīt Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) ierobežot rīkojumu skaitu, kuri var bloķēt AK likumus. Tieši šāds rīkojums pagājušā gada jūnijā apstādināja lidmašīnu uz Ruandu, kurā pusstundu pirms pacelšanās bija palikuši tikai trīs migranti no sākotnēji plānotajiem 130. Lielākā daļa no ceļojuma uz Ruandu tika izpestīta ar britu nodokļu maksātāju apmaksātiem juristiem.
Laivu apturēšanas likums
Nelegālās imigrācijas likums, dēvēts arī par Laivu apturēšanas likumu, otrajā lasījumā britu parlamentā jau ir apstiprināts, 312 balsojot par, bet 250 pret. Pirmie migranti uz Ruandu varētu tikt nosūtīti jau vēlā pavasarī.
“Esam droši, ka viss atbilst likumiem, gan pašmāju, gan starptautiskajiem,” apgalvo iekšlietu ministre Suella Breivmena, “bet mēs arī testējam inovatīvus un neierastus juridiskos argumentus.”
Pavisam nesen pati S. Breivmena devās uz Ruandu, lai tiktos ar Ruandas prezidentu Paulu Kagamu, apmeklētu migrantiem paredzētās mītnes, kā arī simboliski iebūvētu pirmo ķieģeli jaunā migrantiem paredzētā mājā.
“Ko leiboristu partija ir izdarījusi? Nu labi, ēnu valdības ārlietu ministre ir pabijusi tviterī. Viņai tas labi sanāk,” britu parlamenta diskusijā ironizē Breivmena, piebilstot, ka opozīcijai ir pēdējais laiks beigt kritizēt plānu un doties apskatīt Ruandu pašu acīm, jo deportācija uz Ruandu nav sods, bet gan iespēja sākt jaunu dzīvi drošībā.
Problēma – ECT?
Pagājušajā gadā AK gumijas laivās ieradās rekordliels migrantu skaitlis – 45 755. AK premjerministrs Rišī Sunaks izvirzījis cīņu ar nelegālo imigrāciju kā vienu no valdības prioritātēm, jo strauji tuvojas vēlēšanas un jāceļ smagi cietušie konservatīvās partijas reitingi.
Daudzi eksperti uzskata, ka cīņa ar nelegālo imigrāciju būs sekmīga tikai tad, ja AK izstāsies no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) jurisdikcijas. Nupat kļuvis zināms, ka AK un ECT starpā notiek sarunas, taču pagaidām neviena puse runāto nekomentē.
Savukārt 10. martā britu premjerministrs Sunaks tikās ar Francijas prezidentu Makronu, lai apspriestu iespējas cīnīties ar nelegālo migrāciju, kas naudas izteksmē nākamo trīs gadu laikā, kā tiek prognozēts, prasīs pāri par 541 miljonam eiro. Briti papildus nosūtīs un finansēs 500 amatpersonu darbu. Lai notvertu pagaidām brīvi dreifējošās gumijas laivas Lamanša šaurumā, briti plāno arī investēt jaunā infrastruktūrā un novērošanas ekipējumā, piemēram, iegādājoties dronus, helikopterus un lidmašīnas. AK grasās arī finansēt jaunu aizturēšanas centru Francijā.
“Gluži kā 30. gadu Vācijā”
Viens no nesenajiem BBC skandāliem ir tieši saistīts ar jauno likumu. BBC vislabāk apmaksātā zvaigzne – kādreizējais sportists, kas karjeru turpinājis medijos kā sporta komentētājs Garijs Linekers, – salīdzinājis iekšlietu ministres plānu ar nacistisko Vāciju: “Šī ir neizmērojami nežēlīga politika, kas vērsta pret visneaizsargātākajiem cilvēkiem, izmantojot leksiku, kas neatšķiras no 30. gados lietotās Vācijā, es to nespēju saprast.” Pēc tam gan Linekers uz brīdi tika no ētera atstādināts, jo BBC darbiniekiem jāsaglabā neitralitāte gan darbā, gan sociālajos medijos.
Pagājušajā nedēļas nogalē Londonā, Glāzgovā un Kārdifā notika demonstrācijas, protestējot pret jauno likumu. Organizatori – “Stand Up To Racism” (“Pretojies rasismam” – latv. val.) un “Scottish Trades Union Congress” (saīsinājumā STUC, Skotu tirdzniecības apvienības kongress – latv. val.) – nav apmierināti, ka to migrantu, kuri ieradīsies AK nelegāli, piemēram, pāri Lamanša šaurumam gumijas laivā, patvēruma meklēšanas pieteikumi netiks pieņemti. “Cilvēciska būtne nevar būt nelegāla”, “Bēgļi ir laipni aicināti”, “Vainojiet miljardierus, ne cilvēkus mazajās laiviņās” – tā rakstīts uz daudziem demonstrantu plakātiem.
Taču apgalvot, ka briti migrāciju atbalsta, būtu nepareizi, jo lielākā daļa iedzīvotāju ir pret. Nav diskusiju par vajadzību sniegt patvērumu kā tādu, jautājums ir par to, kā atsijāt ekonomiskos migrantus un cik lielam cilvēku skaitam vispār iespējams palīdzēt, jo valstij vairs nepietiek resursu.
Problēmas gan nav tikai britiem. Katru dienu līdz pat 200 migrantiem ierodas Rijekā, Horvātijā, kas atrodas blakus Slovēnijas un Itālijas robežai. Itālijas ārlietu ministrs pagājušajā piektdienā nāca klajā ar paziņojumu, ka tuvākajās nedēļās Romā ieplānota tikšanās ar Slovēnijas un Horvātijas pārstāvjiem, lai meklētu iespējas sadarboties “Balkānu maršrutā”. Itālija jau mēnešiem aicina meklēt risinājumu, tiek apsvērtas kopīgas policijas spēku patruļas, taču itāliešiem, tāpat kā britiem, pagaidām darbi atpaliek no vārdiem.
Itālijā ar laivām šogad ieradušies jau 20 046 migranti, un izskatās, ka tiks pārspēts 2016. gada rekords, kad gada laikā ieradās 181 436. Pagājušajā mēnesī 86 migranti riskantā ceļojuma laikā noslīka, tādēļ risinājumu nepieciešams rast maksimāli ātri.
