Taps jauns valsts tēls. Latvijas atpazīstamībai ārvalstīs ieguldīs miljonus 10
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomikas ministrijai (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) līdz šā gada beigām būs jāizstrādā valsts ekonomiskā tēla mārketinga un ieviešanas plāns, paredz valdības otrdien pieņemtais lēmums.
Jauns valsts tēls esot jāizstrādā, lai veicinātu Latvijā radīto produktu un pakalpojumu apjoma pieaugumu ārvalstu tirgos, piesaistītu investīcijas un izmantotu inovāciju un tehnoloģiju sniegtās iespējas, kā arī iepazīstinātu Latviju kā atpūtai un biznesa darījumiem pievilcīgu mērķi.
Līdz šim dažādas institūcijas savu mērķu sasniegšanai ārvalstīs izmantoja vairākus savstarpēji nesaistītus Latvijas identitāti raksturojošus zīmolus.
Ministrijā secināts, ka 2020. gada sākumā tika izmantoti vairāk nekā 24 virzieni – gan stratēģijas, gan zīmoli un dažādas kampaņas, kuros tiek atspoguļota Latvija. To vidū ir gan Satiksmes ministrijas veidotais zīmols “VIA Latvia”, gan Tūrisma attīstības stratēģija “Latvia – Best enjoyed slowly”, LIAA lietotais zīmols “Magnetic Latvia” un citi.
Tādā veidā EM ieskatā veidojas neviennozīmīgs priekšstats par valsti un tās piedāvājumu un netiek nodrošināts efektīvs resursu izlietojums.
Turklāt līdz šim Latvijas tēla koordinēšana vairāk tika saistīta ar Latvijas Institūta darbību, kas atrodas ārlietu ministra pārraudzībā un kura mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti. “Šis darbs vairāk ir bijis vērsts uz Latvijas atpazīstamības veidošanu caur kultūras, vēstures un tradīciju prizmu, tomēr papildus kultūras aspektam ir jāizceļ Latvijas ekonomiskais potenciāls,” norāda ministrijā.
Diskusijas par vienota valsts tēla nepieciešamību sākās pagājušā gada aprīlī, kad valdības komiteja skatīja jautājumu par Latvijas Institūta statusa maiņu, tomēr nekādu lēmumu nepieņēma, jo ministri vienojās, ka pirms tam ir jādiskutē par to, kā veidot vienotu valsts tēlu.
Tagad pie valsts tēla koncepcijas izveides strādāja piecas ekspertu grupas ar kopumā 116 dalībniekiem – uzņēmējiem, ierēdņiem, kultūras ekspertiem. LIAA koordinējošo darbu pie stratēģijas izstrādes bija uzticējusi “Nord DDB Riga”.
Spriežot pēc Informatīvā ziņojuma, ko vakar apstiprināja valdībā, liels uzsvars valsts tēla veidošanā tiks likts uz radošo jaunradi.
Analizējot un apvienojot visos tematiskajos blokos izvirzītās kopīgās tēmas, izvirzīti trīs vienotā tēla stratēģiskās vīzijas virzieni. Tie veidos Latvijas vienotā tēla vērtības piedāvājumu, izceļot Latvijas stiprās puses.
“Dabisks Rotaļlaukums” jeb “Natural Playgrond” piedāvās iespēju radīt vai pārbaudīt idejas drošos un videi draudzīgos apstākļos, galveno akcentu liekot uz vidi un augstu tehnoloģisko aktivitāti, to vidū 5G. Otrs virziens – “Gatavi jebkādiem izaicinājumiem” jeb “Ready For Any Challenges”, un trešais – “Savieno Šķirtās Pasaules” jeb “Connecting Worlds Apart”.
Šie virzieni nosedz arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna prioritāros virzienus un kalpos par pamatu gan zīmola izstrādei, gan mārketinga plānam ar konkrētām aktivitātēm.
Vienota valsts tēla izveidi atbalsta Latvijas Institūta direktora pienākumu izpildītāja Šarlote Līduma. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” viņa sacīja, ka līdzšinējās kampaņas bijušas fragmentāras un nav iedzīvojušās, tāpēc nepieciešams jauns valsts tēls, kas balstītos uz kopīgu stratēģiju un sadarbības modeli.
No EM ziņojuma izriet, ka vienotā valsts tēla ieviešanai nepieciešamais finansējums 2021. gadā būs 1,4 miljoni eiro, 2022. gadā un 2023. gadā – ik gadu 1,36 miljoni eiro.
No šīs summas nākamgad 100 000 eiro plānots atvēlēt vietēja mēroga kampaņai, bet 450 000 eiro starptautiska mēroga kampaņai. Par finansējuma piešķiršanu būs jālemj valsts budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju pieprasījumiem.
Vienotā tēla ieviesēji cer uz papildus vismaz 480 miljonu eiro piesaisti investīcijās nākamo trīs gadu laikā, kā arī 4500 jaunām darba vietām.
