“Modra olu” suņiem noteikta veterinārmedicīniskā ekspertīze. Atklāts, kādu informāciju no ekspertīzes iespējams iegūt
0
Nesen mūsu sabiedrību satricināja notikums, kur Pašvaldības policijas klātbūtnē tika nošauti trīs suņi. Notikums izraisīja milzīgu rezonansi. Nu jau pagājis kāds laiks, bet konkrētu atbilžu par notikušajiem lietas apstākļiem nav.
Ir zināms, ka Modra Konovalova suņiem noteikta veterināmedicīniskā ekspertīze. Konkrētus komentārus par “Modra olu” suņu ekspertīzi redakcijai pagaidām nav izdevies iegūt, taču jautājums par veterinārmedicīnisko ekspertīzi kā tāds ir gana interesants, lai to izzinātu atsevišķi.
Uz jautājumiem šajā jomā sazinājos ar asociēto profesori, Salīdzinošās patoloģijas laboratorijas vadītāju Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātē, Dr. med. vet. Daci Gorbačevsku.
Kādas iestādes Latvijā veic veterinārmedicīnas ekspertīzi?
Tas ir atkarīgs no ekspertīzes veida, piemēram, dzīva vai miruša dzīvieka vai to daļu ekspertīze u.c. Latvijā attiecīgā iestādē veterinārmedicīnas ekspertīzi drīkst veikt tikai tad, ja tajā strādājošai personai ir atbilstoša izglītība, speciālās zināšanas un pieredze noteiktā veterinārmedicīnas jomā.
Kā iestādes tiek izvēlētas? Un kas tās izvēlas?
Ekspertīzes vietu izvēlas atkarībā no ekspertīzes veida un apstākļiem. Ekspertīzes noteicējs (persona, kas lemj par ekspertīzes nepieciešamību) izvēlas veterinārmedicīnas ekspertu un uzdod tam noteiktus uzdevumus un atbildāmos jautājumus.
Kas nosaka medicīnisko ekspertīzi?
Veterinārmedicīnisko ekspertīzi nosaka procesa virzītājs vai tiesa.
Cik ilgā laikā to vidēji veic?
Tas ir atkarīgs no ekspertīzes veida, veicamajiem uzdevumiem un noteiktiem apstākļiem, kā arī laika perioda, kas nepieciešams, lai veiktu zināmus papildu izmeklējumus, piemēram, toksikoloģisko izmeklēšanu, DNS analīzi.
Ilgākos gadījumos tas var ilgt līdz pat vairākiem mēnešiem.
Ko medicīniskajā ekspertīzē var un nevar noteikt? Cik precīzi var noteikt miršanas laiku un iemeslu?
Katram veterinārmedicīnas ekspertīzes veidam tiek izmantota zināma metodika noteiktu jautājumu atbildēšanai.
Noteikt var gan to, no kā
dzīvnieks ir gājis bojā un vai tas bijis dzīvs vai miris, kad radās ievainojumi, gan traumas rašanās apstākļus, kā arī aptuveno nāves iestāšanās laiku un citus apstākļus.
Dzīvnieka emocionālo stāvokli miršanas brīdī mirušam dzīvniekam būtu grūti noteikt, bet jebkurā gadījumā eksperts analizē konstatētos faktus.
Vairākos nepieciešamības gadījumos, lai atbildētu uz noteiktiem jautājumiem, tiek izmantotas papildu izmeklēšanas metodes un kompleksa izmeklēšana, t.i. ekspertīze ar vairāku speciālistu iesaisti. Var būt arī apstākļi, piemēram, līķis smagā pēcnāves sadalīšanās stadijā, kad atsevišķus jautājumus vairs nav iespējams pilnīgi atbildēt.
Cik nozīmīgs ekspertīzē ir laiks? Cik ilgā laika sprīdī jāveic ekspertīze? Vai pēc iespējas ātrāka ekspertīzes sākšana paredz vairāk informācijas, ko no ekspertīzes iegūt?
Neatkarīgi no ekspertīzes veida, to ir iesakāms veikt pēc iespējas ātrāk. Ja objektīvu iemeslu dēļ ekspertīzi var veikt tikai pēc kāda konkrēta laika, veterinārmedicīnas eksperts jebkurā gadījumā veic ekspertīzi pēc noteiktām metodēm. Tas, vai var iegūt vairāk informācijas no ātrākas eskpertīzes, ir atkarīgs no konkrētiem apstākļiem.
Ir gadījumi, kad, piemēram, līķa pārmaiņām attīstoties var izmainīties dažādi atklājumi, taču ir arī gadījumi, kad zināmā laika peridodā tie nemainās vai netiek bojāti.
Cik precīza ir ekspertīze? Iegūtie rezultāti parasti ir viennozīmīgi vai drīzāk kā vispārīgi pieņēmumi?
Ekspertīzes precizitāte balstās zinātnē, nevis pieņēmumos. Tās tiek veiktas, izmantojot noteiktas un apstiprinātas metodes.
Lielākajā daļā gadījumu secinājumi ir viennozīmīgi un atkārtojami. Tikai retos gadījumos, kad materiāli ir bojāti vai nepilnīgi, eksperts var norādīt vairāk nekā vienu iespējamu interpretāciju, un arī tad tās tiek skaidri pamatotas ar datiem un pierādījumiem.
Vai katrā ekspertīzē veic atsevišķus izmeklējumus vai arī tiek izmeklēts viss iespējamais?
Ekspertīzes apjomu nosaka tās mērķis un jautājumi, uz kuriem jāsniedz atbildes. Parasti netiek izmeklēts “viss iespējamais”, bet gan tie
aspekti, kas ir būtiski konkrētajā lietā. Viss atkarīgs no situācijas. Bet konkrētas pozīcijas var būt ļoti daudz un dažādas, un tās visas nav
iespējams uzskaitīt.
Piemēram, noteikt infekcijas slimības ierosinātāju, noteikt slimības ilgumu (cik sen tā radusies), veikt toksikoloģisko
analīzi, ja ir aizdomas par saindēšanos un daudzi citi uzdevumi.
