Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Foto: Edijs Pālens/LETA

“Mums nav attīstītas pārstrādes, bet – kāpēc?” “Latraps” vadītājs par graudkopības kooperatīvu iesaistīšanos pārstrādē 0

Optimālā gadījumā Latvijā būtu jābūt vienam graudkopības kooperatīvam, intervijā aģentūrai LETA atzina graudkopības kooperatīva “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Optimāls skaits būtu viens kooperatīvs. Viens kooperatīvs tad aizstāvētu visas lauksaimnieku intereses, un pretī būtu komerckompānijas, kas strādā saviem īpašniekiem un visu laiku liek kooperatīvam būt tonusā,” sacīja Ruža, piebilstot, ka šobrīd tirgū ir seši vērā ņemami kooperatīvi.

Vienlaikus Ruža gan arī atzina, ka graudkopībā varētu būt arī daudzi kooperatīvi, taču viņiem visiem būtu jāapvienojas vienā jumta organizācijā, lai starptautiskā tirgū visi Latvijas graudi būtu ar vienu tirdzniecības zīmi, nevis katrs tirgū iet ar “savu mazumiņu”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī pērkot izejvielas un minerālmēslus, būtu daudz vieglāk, ja darbotos viens kooperatīvs, jo tad būtu daudz lielāks kaulēšanās spēks par cenu.

Savukārt, runājot par graudkopības kooperatīvu iesaistīšanos produkcijas pārstrādē, Ruža norādīja, ka Latvijā pagaidām nav tik daudz resursu, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu izveidi, kā arī būtu sarežģīti ieiet globālajā tirgū.

“Ir skaidrs, ka paši kooperatīvi šobrīd gandrīz neko nepārstrādā. Mums “Latraps” gan ir pašiem neliela iesalnīca, kurā ražojam iesalu, ir arī rapšu eļļas spiestuve. Es piekrītu, ka mums nav attīstītas pārstrādes, bet – kāpēc? Es vienmēr esmu uzsvēris, ka mēs nevaram ar to lepoties, ka pārdodam izejvielu citiem, lai tie pārstrādātu. Mēs eksportējam izejvielu, bet tajā pašā laikā, ja mēs izvērtējam biznesa plānu tam, lai varētu paši pārstrādāt, tad mēs nonākam tur, kur tagad esam. Visdrīzāk tur nebūtu nekādas pievienotās vērtības,” teica Ruža.

Viņš minēja, ka pasaulē lielo pārstrādātāju jaudas, kas strādā uz eksportu, ir ļoti milzīgas, taču Latvijā nav tik daudz resursu, lai tādas jaudas uzbūvētu, un ja arī būtu, tad pasaulē mūs nepazīst.

“Diemžēl iekarot pasaules tirgu un ar sevi iepazīstināt izmaksātu daudz dārgāk, nekā vienkārši uzbūvēt rūpnīcu. Tie ir faktori, kādēļ Latvijas graudkopju kooperatīviem nav savas pārstrādes,” teica Ruža, vienlaikus paužot lepnumu par “Dobeles dzirnavnieku”, kuram ir izdevies iekarot pasaules tirgu.

Reklāma
Reklāma

Vienlaikus Ruža norādīja, ka “Dobeles dzirnavnieka” panākumi ir veidojušies vēsturiski.

“Ja mēs kooperatīvi tagad izveidotu ko līdzīgu, visticamāk, vietējā tirgū mēs konkurētu ar to pašu “Dobeles dzirnavnieku”, padarītu to vājāku, taču pasaules tirgu mēs neiekarotu un ieguvējs nebūtu neviens. Tā ir runga ar diviem galiem un tāds apburtais loks. Mēs zinām, ka mums vajadzētu pārstrādāt, taču mums nepietiek tam naudas, un ja arī pietiktu, tad mēs nevarētu saražot tik daudz, lai pasaules tirgū miltus pārdotu labāk, nekā mēs šobrīd pārdodam graudus,” sacīja “Latraps” valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī pauda viedokli, ka no idejas par iesaistīšanos produkcijas pārstrādē nebūtu pilnībā jāatsakās – ir jāseko līdzi situācijai pasaulē, par to ir jādomā un pie tā ir jāstrādā. “Es teiktu, ka uz to ir jāvirzās, jautājums, kad būs pienācis tas īstais mirklis, kad tas būs jādara,” uzsvēra Ruža.