“Ar 50 droniem var nobloķēt Baltijas jūru!” Garisons iezīmē, kā Latvija var apturēt pretinieku vēl pirms uzbrukuma 0
Ūdens dronu ražotāja “NEWT21” valdes priekšsēdētājs un bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons TV24 raidījumā “Uz līnijas” norāda, ka mūsu jūras drošības ziņā šobrīd atrodas salīdzinoši izdevīgā situācijā, taču tas nenozīmē, ka draudi nepastāv.
Viņš uzsver, ka Baltijas jūrā galvenais potenciālais pretinieks ir Krievija, tomēr reģionālā sadarbība būtiski stiprina Latvijas pozīcijas. No ziemeļiem drošību pastiprina Somija un Zviedrija, savukārt no dienvidiem – Polija un Lietuva, kas kopumā veido zināmu aizsardzības “loku”.
Tomēr, pēc Garisona domām, Latvijai pašai jādomā par savu stratēģiju, īpaši attiecībā uz rietumu piekrasti. Tieši no šī virziena varētu nākt gan jūras desanti, gan gaisa uzbrukumi – raķetes un droni.
Eksperts uzsver, ka viens no efektīvākajiem risinājumiem būtu agrīna draudu uztveršana un neitralizēšana jūrā. Tas nozīmē sensoru un platformu izvietošanu teritoriālajos ūdeņos, kā arī pārtvērēj-dronu izmantošanu. Šāda pieeja ļautu iznīcināt ienākošos draudus vēl pirms tie sasniedz sauszemes teritoriju, samazinot risku civiliedzīvotājiem.
Garisons īpaši izceļ Ukrainas pieredzi, kas parāda – ar salīdzinoši lētiem risinājumiem iespējams būtiski ierobežot pretinieka spējas. “Mērķim jābūt vienkāršam – panākt, lai pretinieks vispār nespēj operēt jūrā,” viņš norāda.
Viņaprāt, efektīvāka pieeja būtu nevis gaidīt iespējamu desantu piekrastē, bet gan aktīvi traucēt pretinieka darbību jau tā ostās. “Ja jūs palaižat 50 dronus pret ostu, neviens tur vairs normāli neoperēs,” skaidro eksperts.
Tādējādi, pēc Garisona teiktā, Latvijas jūras aizsardzības nākotne lielā mērā saistīta ar tehnoloģijām, mobilām platformām un proaktīvu rīcību, kas ļauj ne tikai aizsargāties, bet arī ierobežot pretinieku vēl pirms tas uzsāk uzbrukumu.
