“Nav iespējams sarunāties ar diktatoru…” Intervija ar Francijas ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu 43
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šajās dienās Rīgā notiek NATO ārlietu ministru sanāksme, un, kā, atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem, norāda viens no tās dalībniekiem – Francijas Eiropas un ārlietu ministrs ŽANS ĪVS LEDRIĀNS, tas “būs nozīmīgs skaidrības iegūšanas brīdis”. Jāpiebilst, ka vienlaikus tieši šodien Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš devies uz Parīzi, kur tiksies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.
Esat ieradies uz NATO ārlietu ministru sanāksmi Rīgā. Ko no savas puses uzskatāt par šī pasākuma galveno uzdevumu?
Ž. Ī. Ledriāns: Esmu priecīgs būt Rīgā uz šo svarīgo Alianses sanāksmi. Tai būs vairāki mērķi: tie, kas saistīti ar krīzēm, ar kurām NATO saskaras, tie, kam jāļauj mums gūt mācības no nesenajiem notikumiem, piemēram, tādi kā Afganistāna, un visbeidzot tie, kas attiecas uz mūsu Alianses nākotni.
Rīgas sanāksme visupirms ir iespēja veidot ciešu koordināciju starp sabiedrotajiem saistībā ar situāciju NATO austrumu spārnā.
Mēs diskutēsim par mūsu attiecībām ar Krieviju, par saspīlējuma situācijām, kādās mēs, no vienas puses, kopīgi atrodamies Ukrainā un, no otras puses, attiecībā uz Baltkrieviju. Mūsu prioritāte ir nonākt pie vienotas un stingras pozīcijas šajās divās situācijās.
Es nesen kopā ar Francijas bruņoto spēku ministri satiku mūsu abus Krievijas kolēģus, Lavrova un Šoigu kungus: mēs ļoti skaidri paudām mūsu pozīciju un mūsu gaidas attiecībā uz Krieviju. Es par šīm diskusijām atklāti runāšu ar mūsu NATO partneriem.
Tāpat Rīgas sanāksmei vajadzētu ļaut mums gūt skaidru mācību par vairākiem notikumiem, kas pēdējo mēnešu laikā ir satricinājuši Aliansi. Es, protams, domāju par aiziešanu no Afganistānas. NATO ir veicis intensīvu iekšējo atgriezeniskās saites darbu. Es domāju arī par AUKUS lietas sekām (AUKUS ir šogad izveidota trīspusēja savienība starp Austrāliju, Apvienoto Karalisti, ASV, kas vērsta pret Ķīnas ietekmes pieaugumu Indijas un Klusā okeāna apvidū. – Red.).
Pirmā savienības darbības plānotā izpausme būs Austrālijas Jūras kara flotes stiprināšana ar atomzemūdenēm. AUKUS jau ir izraisījis negatīvu attieksmi Francijā, kurai bija 56 miljardu eiro vērts līgums par zemūdeņu piegādi Austrālijai, par kuru mums ir bijušas padziļinātas konsultācijas ar amerikāņiem.
Es sasaistē ar valsts sekretāru Entoniju Blinkenu runāšu par Romas paziņojuma piedāvājumiem, kurus publicēja prezidenti Baidens un Makrons 29. oktobrī, konkrēti, zīmīgais un jaunais atbalsts Eiropas drošības un aizsardzības centienu atzīšanai.
Šajā kontekstā mēs pieminēsim arī darbus, kuru mērķis ir aktualizēt stratēģisko koncepciju, kas ir Alianses ietvardokuments. Tas priekš NATO būs nozīmīgs skaidrības iegūšanas brīdis stratēģisko pārdomu darbam, kas veikts pēc Francijas un Vācijas iniciatīvas.
Šajā kontekstā mums būs jāpiemin arī rīcības līdzekļi vispapildinošākajā iespējamā veidā starp NATO un Eiropas Savienību, kura, kā jūs zināt, strādā pie stratēģiskā kompasa aizsardzībai un drošībai.
Poliju un Baltijas valstis pašlaik ļoti satrauc Lukašenko režīma organizētais hibrīdkarš, kura dēļ pie robežas ir sapulcināts liels skaits migrantu, kas nelegāli ar varu mēģina to šķērsot. Vai, jūsuprāt, arī pārējā Eiropas Savienībā, tajā skaitā Francijā, ir pietiekama izpratne par to, ka te nav runa par “bēgļu krīzi” un to, kā šādā situācijā vajadzētu rīkoties?
Situācija ir nopietna, un Baltkrievijas režīma izrīcības ir nepieņemamas. Francija līdzās saviem Eiropas partneriem kopš krīzes sākuma ir nosodījusi Baltkrievijas režīma veikto cilvēku instrumentalizāciju destabilizācijas mērķiem. Mēs esam pilnībā solidāri ar Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Mēs esam snieguši materiālo palīdzību Lietuvai kopš krīzes sākuma šovasar, un mēs esam gatavi turpināt palīdzēt tiem, kas to lūgs.
Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir mobilizējušās, lai koordinēti atbildētu uz šīm darbībām, stingrā un solidārā veidā.
Dialogs ar attiecīgajām trešajām valstīm, lai tām prasītu rīkoties saistībā ar kriminālajiem tīkliem, kas organizē migrantu ceļu uz Baltkrieviju, dod rezultātus. Sankcijas ir jāpastiprina, kā mēs to esam izlēmuši Briselē ārlietu ministru lokā 15. novembrī. Ar Baltkrievijas režīmu stingrība un spēku samērs atmaksājas. Mēs nedrīkstam izrādīt nekādu vājumu šāda veida rīcībai.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepriekš izteikusies, ka Eiropas Savienības pieeja ir “nefinansēt dzeloņstieples un žogus uz robežas”. Vai atbalstāt šo pieeju?
Kā jau teicu, mūsu solidaritāte ar Eiropas Savienības partneriem, pret kuriem vērsta cilvēku plūsmu instrumentalizācija, ir pilnīga. Polijai, tāpat kā citām dalībvalstīm, pienākas Eiropas Savienības labā nodrošināt Eiropas ārējās robežas drošību, jo tai ir jābūt ievērotai, saglabātai un strukturētai.
Tādēļ ir vēlams, lai šī misija tiktu veikta tādos ietvaros, kas šodien ir ES rīcībā, un, jo īpaši “Frontex” jeb Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras ietvaros, kuru ES izveidoja, lai pati nodrošinātu tās robežu aizsardzību. Mēs vēlamies, lai tas varētu tikt darīts saskaņā ar tiesību aktiem.
Savā pēdējā sarunā ar Krievijas ārlietu ministru jūs vērsāties pie viņa ar aicinājumu palīdzēt izbeigt krīzi? Vai, jūsuprāt, Krievija varētu būt iesaistīta tās organizēšanā, un ko tieši jūs sagaidāt?
12. novembrī Parīzē es kopā ar bruņoto spēku ministri Florenci Parlī tikos ar Sergeju Lavrovu un Krievijas aizsardzības ministru Šoigu kungu. Mēs skaidri nosodījām bezatbildīgo un nepieņemamo Baltkrievijas iestāžu rīcību saistībā ar migrācijas plūsmu instrumentalizāciju, kas vērsta pret vairākām Eiropas Savienības valstīm. Mēs arī iedrošinājām Krieviju mobilizēt tās ciešās saites ar Baltkrieviju, lai pieliktu tam punktu.
Šis vēstījums tika atkārtoti pausts arī 15. novembrī prezidenta Emanuela Makrona telefonsarunas laikā ar Vladimiru Putinu.
Viņš prasīja savam Krievijas kolēģim izmantot savu ietekmi Baltkrievijā un pielietot visu savu spēku, lai izbeigtu šo nopietno humanitāro krīzi.
Mēs sagaidām no Krievijas, ka tā izdarītu spiedienu uz Lukašenko, lai ļautu ANO Augstajam komisariātam bēgļu jautājumos (HCR) un Starptautiskajai migrācijas organizācijai (IOM) strādāt Baltkrievijā. Tas vēl nav sasniegts.
Vai Eiropai būtu jāveic sarunas ar pašu Lukašenko (kā to jau bija mēģinājusi darīt Vācijas valdības vadītāja), atceroties, ka viņš pašlaik starptautiski netiek uzskatīts par likumīgi ievēlētu Baltkrievijas prezidentu, bet par personu, kas vardarbīgi uzurpējusi varu.
Nav iespējams sarunāties ar diktatoru, kurš cenšas jūs iebiedēt, kā viņš to dara šajā krīzē.
Francijas pozīcija ir ļoti skaidra attiecībā uz jautājumu par Baltkrievijas 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanu rezultātu atzīšanu. Mēs neesam atzinuši A. Lukašenko atkārtotu ievēlēšanu, mēs to neatzīstam šodien, un mēs to neatzīsim rīt.
Tas ir iemesls, kādēļ mūsu vēstnieks pirms mēneša pameta Minsku. Ja diskusijas tehniskā līmenī starp Eiropas institūcijām un Baltkrievijas režīmu ļauj paātrināt to personu, kas devušās uz Baltkrieviju, repatriāciju uz viņu izcelsmes valstīm, mums nav iemesla tam iebilst. Tas nemaina neko mūsu pozīcijā par Baltkrievijas režīma politisko leģitimitāti.
Francijas prezidents Emanuels Makrons bijis tas rietumvalstu līderis, kas pēdējos gados visaktīvāk centies turpināt aktīvus kontaktus ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, neraugoties uz Kremļa agresīvo uzvedību, darbībām Ukrainā, iejaukšanos citu valstu politiskajos procesos, Krievijas specdienestu izaicinošo darbību (Skripaļa indēšana u. c.), politiskās opozīcijas vajāšanu (Navaļnijs). Vai jūsu pezidenta pieeja ir attaisnojusies, jo nevienā no punktiem īsti nekas nav mainījies?
Es konstatēju, un esmu to teicis iepriekš, ka Krievijā ir autoritāra novirze. Tai ir sekas Krievijā ar brīvību ierobežošanu – mēs to redzam šodien organizācijas “Memoriāls” lietā. Tai ir sekas uz Krievijas reģionālo vidi.
Mums ir skaidrs redzējums par šo faktu, mēs esam tieši savā komunikācijā ar pašu Krieviju par šo situāciju, un mēs esam atklāti attiecībā uz mūsu partneriem par mūsu sarunām ar Krievijas amatpersonām. Un šī novirze netraucē konkrētas konstruktīvākas sadarbības, piemēram, par Irānas vai Afganistānas jautājumiem.
Mums ir jāuztur regulārs, prasīgs dialogs ar šo valsti. Es konstatēju, ka arī citas valstis izdara šo izvēli, konkrēti ASV.
Dialogs nenozīmē piekāpšanos, ja tas ļauj nodot skaidrus vēstījumus un ja tas var dot ieguldījumu, lai izveidotu stabilākas un paredzamākas attiecības.
No mūsu puses dialogs turpināsies, neskatoties uz visām grūtībām, ar kurām sastopamies.
Līdz ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles atkāpšanos no amata, daudz tiek diskutēts par līdera lomu Eiropā. Kā vērtējat, ka to lielākā mērā nekā līdz šim varētu uzņemties Francija, vai Francijas partneri Eiropā tam būtu gatavi?
Mēs priecājamies strādāt ar nākamo Vācijas valdību suverēnas, stipras un vienotas Eiropas labā. Vācija vienmēr ir bijusi nozīmīgs Francijas partneris un centrālais spēlētājs Eiropas veidošanai. Vācija turpinās tāda būt arī nākotnē ar nākamo kancleru, tāpat kā pēdējos 16 gadus ar Merkeles kundzi.
Francija, no savas puses, arī turpmāk būs apņēmīga būt par virzītājspēku, lai stiprinātu Eiropas vienotību un suverenitāti, tā būs viena no mūsu prioritātēm prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2022. gada pirmajā semestrī. Mēs turpināsim mūsu darbību šajā virzienā ar Vāciju un visām ES dalībvalstīm.
