Foto: Mikhail Metzel/TASS/Scanpix/LETA

“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 114

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Krievijas oficiālā ziņu aģentūra un reizē viens no lielākajiem propagandas ražotājiem “RIA Novosti” jau labu laiku pārsteidz ar dīvainiem ziņu virsrak­stiem. “Bulgāri” jūsmo par Krievijas automašīnām un nosauc Ukrainu par čūlu.

“Briti” sapņo, lai viņu valsti vadītu Vladimirs Putins, bet “ķīnieši” aicina Krieviju un Baltkrieviju sadalīt Lietuvu, un tā tālāk plašā lokā no politikas līdz ekonomikai. Ielūkojoties šādos vēstījumos, atklājas, ka “ziņa” balstīta anonīmos, attiecīgi atlasītos interneta lietotāju komentāros, kas atrasti visbiežāk margināla vai vidēja līmeņa ārvalstu medija publikācijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viedokļu paudēji slēpjas zem segvārdiem, burtu vai ciparu kombinācijām, taču viņu sludinātais sakrīt ar Krievijas propagandas līniju. Tikpat labi šie prātnieki un tie, kas sacer “ziņu”, varētu būt vienas un tās pašas personas, jo rakstīt komentārus var arī no citas valsts.

Šķiet, propagandisti ir atraduši zelta āderi. “Tā ir visprastākā un acīmredzot arī vislētākā propagandas metode,” skaidro komunikācijas zinātņu doktors un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Šādas “klikšķu” ziņas vispirms jau domātas tiem, kuri lasa un uztver tikai virsrakstus.

“Pasaules varenais”

“Britu” uzskatu atklāšanā “RIA Novosti” izvēle nereti kritusi uz vidējā līmeņa tabloīdu “Daily Express”. Piemēram, 19. oktobrī aģentūra sacerējusi vēsti “Jaunais Eiropas saimnieks – britiem iegribējies, lai Putins kļūtu par viņu premjerministru”.

Tai izmantoti interneta komentāri pie raksta par to, ka “Gazprom” bremzē dabasgāzes piegādes Eiropai. “Putins – ļoti gudrs cilvēks, es vienmēr esmu prognozējis, ka viņam Eiropā būs liela ietekme. Eiropas Savienībai viņš iedveš šausmas,” paudis lietotājs ar segvārdu “SuperTrump”.

“Jaunais Eiropas saimnieks” – kāds anonīms interneta komentārs kļuvis par ziņas vērtu materiālu aģentūrai “RIA Novosti”. Tāpat publicitāti guvuši aicinājumi sadalīt to vai citu Kremlim netīkamu valsti.
Ekrānuzņēmums no vietnes ria.ru

Savukārt vēlmi, lai Putins kļūtu par Lielbritānijas premjeru Borisa Džonsona vietā, izteicis kāds “Fathead_Roger”. Tēma, ka Putins ir britu vai kādas citas nācijas apbrīnots “sapņu premjers”, šādi konstruētajos Krievijas propagandas stāstos atkārtojas regulāri. Acīmredzot jārada iespaids, ka pat “rusofobiskajos Rietumos” iedzīvotāji patiesībā ir sajūsmā par Kremļa saimnieku un visu, ko dara Krievija. Lasītājiem gan netiek izpausts, cik ir pretēji noskaņotu komentētāju.

Kad oktobra beigās tiesa Nīderlandē nolēma, ka vēl pirms Krimas aneksijas uz izstādēm ārzemēs aizvestās skitu senlietas tagad atdodamas Ukrainas valstij, nevis Krievijas okupētās Krimas muzejiem, “RIA Novosti” parādījās vēsts “Franči nokritizējuši lēmumu skitu zeltu atdot Ukrainai” (27. oktobrī). Propagandisti bija izķemmējuši Francijas laikraksta “Le Figaro” komentārus un atlasījuši dažus tādā garā, kā raksta kāda “anna”: “Vārds “Ukraina” nozīmē “perifērija”. Krievijas impērijas nomale. Krimas dārgumi ir nākuši no [Krievijas impērijas] dzīlēm.”

Reklāma
Reklāma

Un, kad sākās Baltkrievijas Aleksandra Lukašenko režīma organizētie migrantu uzbrukumi Polijas robežai un Polijas premjers Mateušs Moraveckis izteicās, ka tie nevarēja notikt bez Krievijas ziņas, “RIA Novosti” lasītāji varēja uzzināt, ka poļi uz valdības galvu esot ļoti dusmīgi: “Ardievu, gāze: poļi nokritizējuši sava premjera pārmetumus Krievijai” (12. novembrī).

Šajā gadījumā viedokļu atlasei bija izmantots Polijā populārais ziņu portāls “Wirtualna Polska”. Turklāt sniegums bija tāds, ka poļi ne tikai kritizē savu valdību, ko vēl varētu saprast, bet ir arī saniknoti, kā “nejēga” un “kaitnieks” Moraveckis vispār uzdrīkstējies ko pārmest varenajai kaimiņzemei! “Mazliet vairāk diplomātijas, Moravecka kungs! Jūs nederat par politiķi, ja nemākat runāt ar šīs pasaules varenajiem. Jūs kaitējat mums un Polijai! Mēs negribam karu!” norādījis kāds “Jaga”.

Protams, komentētāji ar savādiem pseidonīmiem ir pilnīgā pārliecība, ka ne Minska, ne Maskava pie migrantu ālēšanās Eiropas Savienības austrumu pierobežā savu roku nav pielikušas, jo galvenā vaininiece ir Merkele.

“nAYlKCtT” viedoklis

Kad amerikāņu un citu NATO valstu karakuģi novembra sākumā iebrauca Melnajā jūrā un sāka militārās mācības, lai cita starpā atbalstītu Ukrainu, sensacionālo ziņu taisītāji pievērsās ne pirmā numura Turcijas TV kanāla “Haber7” vietnei un pasludināja: “Turki piedāvā ASV aizvākties no Melnās jūras” (13. novembrī). Atklājās, ka turku sabiedriskā doma ir svētās dusmās un neieredz ASV un NATO.

“Krievijai ir taisnība. Ko ASV dara Melnajā jūrā? Lai vācas prom!” piktojies kāds “BEFA”. Tikmēr “Jenk” sludina, ka “amerikāņu kolonizatori” esot šajā jūrā jānoslīcina. Atsevišķu komentētāju sniegums vispārināts, ignorējot “sīkumu”, ka Turcija pati ir NATO dalībvalsts un visas alianses dalībnieces, tajā skaitā ASV, ir tās sabiedrotās.

Ekrānuzņēmums no vietnes ria.ru

Atsevišķs virziens ir “RIA Novosti” tribīne nezināmas izcelsmes komentētāju aicinājumiem sadalīt to vai citu Kremlim netīkamu valsti. “Bulgāri pieprasa pievienot Ukrainu Krievijai” (18. oktobrī) vai “Ķīnieši ierosina sadalīt Lietuvu starp Krieviju un Baltkrieviju” (23. novembrī). Pirmais ir Bulgārijas “sabiedrības balss” par Ukrainas iespējām iestāties NATO un kā uz to reaģētu Krievija.

“Jau sen vajadzēja darīt galu šai izdomātajai čūlai ar nosaukumu Ukraina!” interneta vietnes “Fakti” (“Факти”) komentāros sodās kāds “Gajs Turijs” (“Гай Турий”). “Ka tikai Ukrainas iestāšanās NATO nebeidzas ar Krievijas vienlaidu robežu ar Poliju, Ungāriju un Rumāniju,” piebalso līdzīgs personāžs. Protams, vietnes “Fakti” nosaukumu starp vadošajiem Bulgārijas medijiem velti meklēt.

Otrās ziņas konteksts ir Ķīnas dusmas par Lietuvas atļaušanos atvērt Viļņā Taivānas pārstāvniecību. Viedokļi it kā nākuši no izdevuma “Huanqiu Shibao”, pēc Ķīnas mērogiem provinciāla medija. “RIA Novosti” citēšanai te izvēlējusies lietotāja “Ki3ZNs3l” domugraudu: “Lietuva ir bijusī Padomju Savienības republika, un mēs varam to vienkārši atzīt par Krievijas Federācijas, kas ir Padomju Savienības mantiniece, subjektu.” “Par ko vispār ir runa. Lietuva – tā ir neatņemama Krievijas daļa!” pārliecināts ­”nAYlKCtT”. Tikmēr kāds “Heguans Tunčens” prātojis, ka Ķīnai vajadzētu atbalstīt Lietuvas sadalīšanu starp Baltkrieviju un Krieviju, jo tas dotu pieeju pie jūras un “pilnībā atrisinātu Eiropas problēmas”.

Sazvejotie viedokļi – izmisuma kliedziens

Varētu jau ignorēt “ziņas”, kas radītas, par avotu ņemot, teju burtiskā nozīmē, uzrakstus uz sētas. Tomēr tās producē viena no ietekmīgākajām Krievijas propagandas vietnēm, kas nosaka toni arī citām. “Šajos virsrakstos jau viss ir pateikts.

Paņemot no pirksta izzīstu viedokli un pieliekot, ka tas ir kādas “tautas” viedoklis, viņi mēģina šādi leģitimizēt jebkuru traku vai dīvainu uzskatu, mēģina parādīt, ka tas ir kādas nācijas vai kolektīva vairākuma viedoklis, ka visi attiecīgo jautājumu atbalsta,” komentē komunikācijas zinātņu speciālists Mārtiņš Kaprāns.

Viņš atgādina, ka arī agrāk ievērota Krievijas propagandas metode paņemt kādu “frīku” (dīvaiņu), tomēr reāli eksistējošu personību viedokli no sociālajiem tīkliem, lai pasludinātu, ka, piemēram, latvieši domā tā un tā. Taču anonīmu komentētāju izmantošana jau signalizē par līmeņa pazemināšanos: “Tas izskatās pēc izmisuma kliedziena, jo, no otras puses skatoties, tas izgaismo viņu pašu pamatproblēmu – acīmredzot tie vairs nespēj internetā pietiekamā daudzumā sazvejot reālu viedokļu paudēju domu graudiņus, kuri varētu atbilst viņu vajadzībām.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.