“Negaidiet, ka ukraiņi iepriekš paziņos…” Ukraina sākusi speciālu operāciju Krievijas piespiešanai uz mieru 0
Šajās dienās Ukraina īsteno vērienīgu plānu, kura mērķis ir piespiest Krieviju uz mieru. Tā mēģina atdzīvināt to pašu ieceri, kas cieta neveiksmi 2023. gada lielā pretuzbrukuma laikā. Tikai tagad Ukraina rīkojas ar citām metodēm un, šķiet, gūst panākumus, teikts britu izdevuma The Telegraph publikācijā.
Rakstā norādīts, ka vēl pirms pusgada Maskavas pozīcijas izskatījās ievērojami spēcīgākas: Krievijas karaspēks virzījās uz priekšu, savukārt Ukraina izjuta akūtu resursu deficītu. Tomēr pašlaik situācija mainās, jo Ukrainas droni arvien biežāk dod triecienus svarīgiem objektiem Krievijas teritorijā un okupētajos reģionos, bet Krievijas uzbrukuma tempi ir būtiski palēninājušies.
Izdevums vērš uzmanību uz autoceļu P-280, kas savieno Rostovu pie Donas ar okupēto Mariupoli, Berdjansku, Melitopoli un Krimu. Tieši šī maģistrāle kļuvusi par vienu no galvenajiem ukraiņu triecienu mērķiem. Pēdējo nedēļu laikā šajā maršrutā regulāri tiek iznīcinātas kravas automašīnas, degvielas vedēji un cita tehnika, kas nodrošina Krievijas karaspēka apgādi.
Kā raksta The Telegraph, šī kampaņa faktiski atdzīvina vienu no 2023. gada pretuzbrukuma galvenajām idejām – Krimas izolāciju. Tomēr tagad šim nolūkam tiek izmantoti nevis tanki un kājnieki, bet gan bezpilota lidaparāti.
Viens no 2023. gada vasaras pretuzbrukuma plāna izstrādātājiem, ukraiņu ģenerālis Mihailo Zabrodskis, paskaidroja, ka pēc uzbrukuma operācijas neveiksmes pati koncepcija nav pazudusi. Pēc viņa teiktā, pašreizējās Ukrainas bezpilota lidaparātu iespējas ļauj pie tās atgriezties jaunā formātā.
“Pēc tam, kad pretuzbrukums neguva panākumus… ideja par Krimas izolāciju atkal ir atgriezusies. Šodien Ukrainas Bruņoto spēku trieciendronu daudzums un kvalitāte ļauj īstenot šādu plānu,” izdevums citē ukraiņu ģenerāļa teikto.
Tiesa, Zabrodskis brīdina, ka pati par sevi Krimas izolācija nekļūs par izšķirošo faktoru. Krievija agrāk vai vēlāk meklēs alternatīvus apgādes ceļus vai jaunus veidus, kā tam pretoties.
Materiāla autors norāda, ka pašreizējai stratēģijai ir pieticīgāki mērķi nekā pirms trim gadiem notikušajam pretuzbrukumam. Ja toreiz mērķis bija okupēto teritoriju atbrīvošana, tad tagad galvenais uzdevums ir frontes stabilizēšana un Krievijas virzības apturēšana. Tikai pēc tam, pēc Ukrainas militāro analītiķu domām, varēs runāt par ieņemto zemju atgūšanu.
Vienlaikus The Telegraph uzsver, ka galīgais rezultāts būs atkarīgs no tā, vai Ukraina spēs saglabāt pārsvaru bezpilota tehnoloģiju jomā un turpināt palielināt spiedienu uz Krievijas loģistiku.
Eksperti, ar kuriem runājis publikācijas autors, norāda uz vēl kādu būtisku atšķirību no 2023. gada pretuzbrukuma. Toreiz Ukraina plaši izziņoja savus plānus, un krievi skaidri saprata, kam viņiem jāgatavojas. Turpretim tagad viss notiek ar daudz augstāku operatīvās slepenības līmeni. Visi redz tikai to, kas jau notiek, un “negaidiet, ka ukraiņi iepriekš paziņos par savu nākamo soli,” piebilst raksta autors.
Krimā drastiski ierobežo benzīna tirdzniecību
Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka Krievijas okupētajā Krimā tuvāko dienu laikā benzīnu nevarēs iegādāties par naudu, bet tikai par iepriekš iegādātajiem taloniem, turklāt talonu tirdzniecība pārtraukta, pavēstīja okupantu vietvaldis Sergejs Aksjonovs.
“No šodienas uz dažām dienām tiks pilnībā ierobežota benzīna pārdošana par naudu. Talonu brīvā tirdzniecībā nav un tuvākajā laikā nebūs. Par iepriekš iegādātajiem taloniem degviela tiks pārdota 20 litru apmērā vienam pircējam,” sociālajos tīklos klāstīja Aksjonovs.
Visās degvielas uzpildes stacijās dežurēs varas pārstāvji, kas reģistrēs auto, kuru vadītāji iepērkas par taloniem, norādīja okupantu administrācijas vadītājs. Benzīna tirdzniecība ierobežota arī citos Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos, kā arī Krievijas pierobežas apgabalos.
Ierobežojumi, tiesa, mazāki nekā okupētajās teritorijās un pierobežā, noteikti arī Maskavā, Maskavas apgabalā un citos Krievijas reģionos.
Ziņu aģentūra “Reuters” 20. maijā, atsaucoties uz oficiāliem datiem un saviem avotiem, ziņoja, ka gandrīz visas lielākās naftas pārstrādes rūpnīcas Krievijas centrālajā daļā bijušas spiestas apturēt vai samazināt degvielas ražošanu pēc pēdējo nedēļu Ukrainas dronu triecieniem.
Degvielas krīze Krimā jūtama īpaši skaudri arī tāpēc, ka Ukraina pastiprinājusi uzbrukumus autoceļam, kas Krievijas Rostovas apgabalu savieno ar okupēto Ukrainas pussalu.
