Silvija Brice Jūrmalas Centrālās bibliotēkas rīkotajā attālinātās tikšanās reizē ar lasītājiem šā gada aprīlī.
Silvija Brice Jūrmalas Centrālās bibliotēkas rīkotajā attālinātās tikšanās reizē ar lasītājiem šā gada aprīlī.
Foto: Daniels Mekšs

“Valoda ir jāsargā ar zobiem un nagiem!” Saruna ar Silviju Brici 5

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Labi, ka nedzīvoju Rīgā un nav jādzird “ņepoņimaju”*, spriež tulkotāja Silvija Brice. Līdzās lienošajam šovinismam viņai ausīs griežas arī slikta un liekiem angļu aizguvumiem piesārņota runa.

Vai valodas sardzē esam ko palaiduši garām?

AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 96
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Internetā nopludināts video, kurā vairāki Latvijā pazīstami cilvēki redzami šņaucot baltu pulverīti 71
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Lietuvā bez sertifikāta veikalā nelaiž, vai Latvija varētu būt nākamā? Vanags par veikalu iespējamo bankrotu 66
7 stundas
Lasīt citas ziņas

Nupat Ikšķiles estrādē Silvija Brice saņēma otru Dzintara Soduma balvu, šoreiz par pašas radīta darba novatorismu – precīzā, elegantā un bagātā latviešu valodā uzrakstītajām “Baigajām piezīmēm”.

Kāda sagadīšanās – iepriekšējā dienā pirms mūsu sarunas “Latvijas Radio 1” pārrunāja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumus valdībai, kā nostiprināt latviešu valodas pozīcijas.

Ko teiksit par prezidenta sarosīšanos?

CITI ŠOBRĪD LASA

Nokavēts par 30 gadiem, bet labāk ir kaut ko darīt nekā nedarīt. Diez vai deviņdesmito gadu jukās latviešu valodas programmu varēja īstenot, bet pirms gadiņiem divdesmit gan vajadzēja nopietni pievērsties.

Mūsdienās skaidri redzama angļu valodas ienākšana lielos apjomos, kas kļūst pat biedējoša, dzirdot, ka bērni savā starpā sarunājas angliski, tāpēc ka latviski vairs nespēj tik labi izteikties.

Man jābrīnās, kā var pazaudēt valodas izjūtu, vai tad skolā neko vairs nemāca? Otra lieta – lienošais šovinisms, kad atkal atļaujas nerunāt “suņu” valodā, konsekventi atbild krieviski, jo latviski “ņepoņimajet”.

Labi, ka nedzīvoju Rīgā un man ar to nav jāsaskaras.

Vai tulkotājam klausīties sliktu valodu ir tāpat kā mūziķim dzirdēt greizas notis?

Ļoti griež ausīs. Un arī abi mani bērni jau no mazotnes, kad kaut ko nepareizu dzirdēja, duetā laboja kļūdu!

Pieminētajā radio raidījumā Jānis Ikstens stāstīja, ka augstskolās studenti ar latviešu burtiem rakstot angļu tekstus.

Jā, un augstskolās ir bijis priekšlikums angliski rakstīt zinātniskos darbus! It kā pašiem savas valodas nebūtu. Nu tulko pēc tam, ja nepieciešams. Tas liek sašust.

Kā anglicismi strauji ienāk informācijas tehnoloģiju termini, bet mūsu valodnieki ar saviem priekšlikumiem netiek līdzi.

Tiem, kas datortehniku apguvuši angliski, būtu nenormāli grūti pāriet uz latviskojumiem, bet tas jau valodu nesabojās, tā ir viena, kaut arī plaši lietota sfēra. Dievs ar viņiem!

Kas ir galvenais bojātājs?

Tvitera 140 zīmes ar nepareizu valodu, kļūdaini lietotām vai vispār bez pieturzīmēm. Kā tur Imants Ziedonis rakstīja – pret savu tautas dziesmu var tikai savējie.

Valodā mani daudz kas uztrauc: zūd nominatīvs pēc vajadzības izteiksmes – jācep maize, jānes ūdens, jāaudzina bērns, ko tagad ļoti bieži lieto ar akuzatīvu; tiek ignorēta vārdu kārtība, tāpēc nav saprotams, kas ir pateikts virsrakstos.

Kā šķira izzudis loģiskais akcents – ja gribi kādu vārdu teikumā uzsvērt, liec to sākumā vai beigās. Juceklīgie frazeoloģismi – “vienā gaišā dienā”, nevis “vienā jaukā dienā”; “lieku jums aiz auss”, bet otram var likt pie sirds; “viņa bija ražena meiča – miesa un asinis”, skaidrs, ka pareizi ir piens un asinis.

Vispār nedrīkstu lasīt sliktus piemērus, jo pēc tam nevaru no tiem tikt vaļā. Tulkotājs ir kā papagailis – ja priekšā ir slikti uzrakstīts teksts, nevar darbu labi iztulkot, lai gan pēc brīža tas pāriet.

Tā notiek arī tik pieredzējušam un atzītam “papagailim” kā jums?

Papagailība ir kvalitātes rādītājs, tieši tāpēc varu tik viegli ielīst stilā, iztulkojot atbilstoši autora tekstam.

Iedzīvojaties literārajā darbā līdz matu galiem?

Citādi tā lieta neiet. Viss jāredz acu priekšā kā ķinītī, lai nepieļautu muļķīgas kļūdas, jādzird personāžu balsis, lai saprastu, kā katrs runā un kādas valodas īpatnības autors viņam ir iedevis.

Vai kādreiz pietrūkst latvisku vārdu?

Var gadīties, ka kāds vārds nav pieejams vai zināms, te es domāju senāku tekstu stilizāciju, piemēram, par 18. gadsimta mūziku būs grūti visu latviskot, tāpēc nāksies lietot svešvārdus.

Iespējams, ka vajadzīgais vārds atrodams vecajā Konversācijas vārdnīcā, bet tu to neesi zinājis.

Kā detektīvs dzenat vārdiem pēdas?

Nav tādu vārdnīcu, kur viss atrodams, tāpēc jādzen pēdas, arī jāsēž bibliotēkā, lai nesarak­stītu muļķības. Pamatīgs arsenāls ir tulkotāja galvā, kas vajadzīgo liek intuitīvi izvilkt un izmantot.

Var taču arī jaunu izdomāt!

Var un vajag. 80. gadu beigās Ģirta Bļodnieka tulkojumā iznāca Tomasa Manna “Jāzeps un viņa brāļi”, kur darbība notiek Mezopotāmijā, Ēģiptē, senajos Austrumos, un pēc grāmatas iznākšanas notika interesantas debates.

Ar vārdu skrielis viņš bija nosaucis speciālu amatu cilvēkam galmā, kas pavēsta ziņas. Kurjers neiederējās, vēstnesim ir gausuma pieskaņa, skrielis bija prīmā, taču dažiem lasītājiem tāds “izdomājums” likās pārdrošs.

Māra Poļakova Terija Pračeta darbu tulkojumos izdomājusi elfu valodu.

Un jūs pati?

Ātrumā atceros cūkanu, kas Mārgaretas Atvudas romānā “Oriksa un Kreiks” apzīmēja mākslīgi audzētās cūkas kā orgānu donorus un vēlāk “cūkans” tika iekļauts “Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā”, ko izdeva “Nordik”.

Valodas bagātināšanai nav nekā labāka par labu oriģinālliteratūru. Jums patīkot pārlasīt Jāni Jaunsudrabiņu.

Un ne tikai Jaunsudrabiņu, kurš vēl nebūtu pieskaitāms arhaiskiem rakstniekiem un no kura var ļoti daudz ko mācīties. Nesen pārlasīju Belševicas stāstus, tā ir dārgumu krātuve!

No jaunākiem autoriem leksikas dēļ ļoti patika Ingas Ābeles “Balta kleita” – lasi un mācies. Sajūsmināja negaidīti kuplā un skaistā valoda Andra Akmentiņa “Meklējot Ezeriņu”.

Ja valodu neslīpē un nelasi kvalitatīvu literatūru, tāpat kā daudz kas dzīvē tā no­plok, sačokurojas un mirst. Protams, svarīgi, ka arī ģimenē tiek pareizi un bagātīgi runāts, bet visus slāņus jau neapgūsi tikai no sarunām vien..

Par Džeroma K. Džeroma “Trīs vīri laivā” Vizmas Belševicas tulkojumu dažs labs angļu valodas pratējs teicis, ka pārspējot oriģinālu – esot daudz asprātīgāk un smieklīgāk. Kas jums kā tulkotājai par šo sakāms?

Esmu to dzirdējusi arī par Milna Vinnija Pūka tulkojumu. Ko varu teikt – autoru nedrīkst ne maitāt, ne uzlabot, un te nu mēs redzam, cik milzīga nozīme ir tulkotāja vārda izvēlei vai jau piesauktajam loģiskajam akcentam, kad ar vārdu kārtību piešķir papildu nozīmi.

Tulkojumā tik svarīgas ir sīkas nianses, detaļas, neviens vārds nav pazaudēts vai izmests, vai lieki pievienots, ir atrasti pareizi sinonīmi – nevajag ņemt pirmo vārda nozīmi vārdnīcā! “Trīs vīros laivā” redzama Vizmas Belševicas valodas bagātība, un varam ar to lepoties.

Tad jau ar latviešu valodu viss kārtībā, ja pat tik smalku humoru un ironiju var iztulkot?

Tikai tā jāsargā un jākopj, un – jāsāk ar sevi. Ja pēc visiem okupācijas gadiem mūsu valoda ir saglabāta un uzplaukusi, tad tagad jāsargā ar zobiem un nagiem, lai neatgriežamies pie ķēķa valodas.

Kurš ir bijis grūtākais tulkojums?

Jaunākajā Galbraita tulkojumā (Roberts Galbraits ir Dž. K. Roulingas literārais pseidonīms, kuru viņa izmanto, rakstot kriminālromānus. – I. P.) katras nodaļas sākumā bija fragments no lugas “Feju karaliene” dzejā 17. gadsimta angļu valodā, un man bija jāizlasa visa tā sasodītā luga, lai saprastu, kas par tēliem, kāda dzimuma un tā tālāk.

Kad atkodu, tiešām biju lepna. Iesākt Salmana Rušdi pirmo grāmatu bija grūti, jo tā bija sveša pasaule, kuru es ne sevišķi spēju iztēloties.

Vēl bija diezgan jānopūlas ar Virdžīnijas Vulfas “Uz bāku”, kur visi cilvēki tiek dēvēti tikai vietniekvārdos.

No “Baigajām piezīmēm” noprotams, ka emociju tulkošanas laikā jums netrūkst, vai nācies arī paraudāt?

Gandrīz brēcu balsī un nevarēju saņemties pabeigt tekstu, kur nu vēl pārlasīt Alfrēda Dēblīna “Berlīne, Aleksandra laukums” divas nodaļas par lopkautuvi.

Neteiktu, ka apraudu katru daiļliteratūras darbu, ko tulkoju, bet daži ir bijuši sāpīgāki par citiem. Jo smagāka grāmata, jo arī man iet smagāk.

Vai ir gribējies satikties, parunāties ar kādu no autoriem?

Nē, man nav interesanti, jo viss ir uzrakstīts, turklāt cilvēki mani nogurdina.

Tomēr ar Nobela prēmijas laureātu Ginteru Grasu esat satikusies vairākkārt.

Viņš pats rīkoja tikšanās reizes, izraudzījās tulkotājus un aicināja uz savu lauku māju mazajā Bēlendorfas ciematiņā netālu no Lībekas, kur sajutāmies kā viena liela ģimene.

Tā bija brīnišķīga kopbūtne, kļuvām par tu draugiem, Grass mums pat gatavoja ēst. Tādas attiecības nevarētu izveidoties, ja viņam tas nepatiktu.

Grass, jādomā, netēloja, teikdams, ka tulkotāji ir viņa labākie lasītāji un tuvākie radinieki, un dikti mūs godā turēja, jo saprata laba tulkojuma nozīmi. Pa teikumam apspriedām viņa romānus, un izrādījās, ka ir ļoti daudz jautājumu.

Kurus pati uzskatāt par saviem labākajiem darbiem?

Visvairāk lepojos ar jau pieminēto Dēblīnu, Grasa “Skārda bungām” un viņa pēdējo grāmatu “Par beidzamību”, par kuru saņēmu pirmo Soduma balvu. Ar šo Grasa tulkojumu varēju nesteigties, jo Kultūrkapitāla fonds iedeva naudu.

Tas bija ideāli – slīpē un slīpē tekstu un kādā brīdī notici, ka, jā, tas ir Grass.

Tulkotāja laimes brīdis?

Kad nav jāsteidzas un var strādāt ar garšu. Un otrs – atver tulkojumu, un nav nevienas drukas kļūdas. Ja kāda gadās, tieši to uzšķiru vispirms. Tad ir žēl.

No “Baigajām piezīmēm” noprotams, ka dvēseles līdzsvaru atgūstat, braucot ar riteni pa Jūrmalas pludmali.

Rīti pludmalē ir lieliski. Skatos saullēktu un domāju – ko tādu nedrīkst nogulēt! Pēc saullēktiem un maniem mazbērniem arī labi uzrakstīts detektīvs ir glābiņš no nojūgšanās, kad gadās smagāki tulkojumi.

Kādā radio sarunā atzināties, ka “Piezīmēs” šis tas bijis par skarbu un ticis izsvītrots. Kas tad mūsdienās literatūrā var būt par skarbu?

Tās bija parodijas par diezgan personīgām lietām, kas kādu varēja aizskart, un man negribējās nevienu apbēdināt.

SAISTĪTIE RAKSTI

Nu ja, grāmatas nobeigumā pati rakstāt: “Mēs visi esam trausli uz šīs zemes. Mēģināsim nedarīt pāri cits citam un sev.”

• Nesaprotu – tulkojumā no krievu valodas.

Viktorīna

Viktorīnas “Ko tu zini par iebraucējiem?” atbildes

22. aprīļa izdevumā līdz ar rakstu “Dzīvo Latvijā – runā latviski” par iebraucējiem, kas Latvijā ieradušies uz ilgāku laiku dažādu iemeslu dēļ un mācās latviešu valodu, “Mājas Viesis” publicē Latviešu valodas aģentūras sagatavoto viktorīnu. Lūk, pareizās atbildes: 1. B; 2. C; 3. B; 4. A; 5. C; 6. A; 7. A; 8. C; 9. A; 10. B.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 96
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Internetā nopludināts video, kurā vairāki Latvijā pazīstami cilvēki redzami šņaucot baltu pulverīti 71
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Lietuvā bez sertifikāta veikalā nelaiž, vai Latvija varētu būt nākamā? Vanags par veikalu iespējamo bankrotu 66
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man tā arī pateica – par ministru parasti izvēlas “savējo”!” Šuplinska atklāti par atstādināšanu no amata 66
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Jūrkalnē jūras krastā atrasts auto ar mirušu cilvēku 37
20 stundas
Lasīt citas ziņas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 96
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Melburnā trešo dienu protestē pret obligāto vakcināciju 1
38 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja valdība nepieņem šādu lēmumu, to izdarīs uzņēmumi.” Latkovskis par to, cik reāla ir nevakcinēto cilvēku atlaišana no darba 28
1 stunda
ML
Māra Libeka
Ziņas
Vai tūļājamies ar revakcināciju? Francijā trešā deva senoriem, Lietuvā – ārstiem, Austrijā “Astra/Zeneca” vakcinētajiem 88
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Otrdien Latvijā reģistrēti 674 jauni Covid-19 gadījumi, septiņi sasirgušie miruši
13:56
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Melburnā trešo dienu protestē pret obligāto vakcināciju 1
13:41
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ābolu pīrāgs “Šarlote”: klasiska recepte, kas izdodas katram!
13:34
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Būšu kļūdījies. Tā bija kļūda, protams…” – vides aktīvists, deputāts Māris Olte komentē internetā izplatīto video, kurā šņauc balto pulverīti 6
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Lietuvā bez sertifikāta veikalā nelaiž, vai Latvija varētu būt nākamā? Vanags par veikalu iespējamo bankrotu 66
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pāragri mūžībā devies kulta seriāla “Sekss un lielpilsēta” aktieris 1
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Es draudēju Urbanoviča kungam!” atklāj Švecova 18
7 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ābolu pīrāgs “Šarlote”: klasiska recepte, kas izdodas katram!
45 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijas Bankas ekonomists: Inflācija ir kā eļļa dzinējā, kas palīdz ekonomikai kustēties uz priekšu 9
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mani ļoti var aizvainot, ja redzu, ka mani bērni pārdzīvo otra vecāka dēļ”: Madara Kiviča pirmo reizi publiski komentē skandālu ar šķirto vīru Andri Kiviču
2 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Stāsti
“Vienu laiku biju Latvijas partiju zelta sponsors.” Saruna ar Urmasu Sorumā 7
Intervija 8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ņujorkas metro staciju satricina sprādziens pēc vilciena sadursmes ar uz sliedēm pamestu velosipēdu 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tarifu kāpums “Getliņos” varētu ietekmēt arī maksu par nešķiroto atkritumu izvešanu 9
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Esplanādē par 800 000 eiro mainīs celiņu segumu 11
3 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Attīstīt nākamajā līmenī, piesaistot mākslīgo intelektu!” VID Muitas pārvalde par cīņu pret kontrabandu 8
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Padarīsim galu šim murgam!”: princis Harijs un Megana paziņo, ka aktīvi pievērsīsies darbam ar Covid-19 vakcīnām
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Kariņš drošs, ka valdībai izdosies atsevišķu profesiju pārstāvjiem uzlikt pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19 63
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Politiķis Gobzems pārliecināts, ka varētu strādāt citā sfērā: “Mīksti varētu pelnīt naudu kā influenceris …” 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Esam pazaudējuši vasaru.” Bordāns par Saeimas “rupjo kļūdu” vakcinācijas veicināšanā 96
22 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Jūrkalnē jūras krastā atrasts auto ar mirušu cilvēku 37
20 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai ir iespējams samainīt sociālo dzīvokli uz citu?
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Man tā arī pateica – par ministru parasti izvēlas “savējo”!” Šuplinska atklāti par atstādināšanu no amata 66
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Rīgā plāno iecelt nakts mēru. Kā šādu iniciatīvu skaidro tās ierosinātāji? 20
19 stundas
KK
Kamita Kalniņa
Ziņas
VIDEO. Neparasts skats! Lava piepilda peldbaseinu, turpinoties vulkāna izvirdumam Kanāriju salās 2
17 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Nepieradinātais skaistums no dabas: idejas un ieteikumi – kā izgatavot interjera priekšmetus no jūras izskalota koka?
23 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kotletītes bez gaļas: ar mocarella sieru
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Māris, Maigurs un Mārica
2 stundas