“Neies jau tērēties tam Halovīnam!” Veikalu plaukti atklāj skaidru ainu, kā latvieši svin 38
Reti kuru šovakar neiztraucēja kāds negaidīts zvans pie durvīm. “Saldumus vai izjokosim!”. Halovīns klāt – koši tērpi, ballītes un, protams, saldumi, saldumi, saldumi. Bet kādus našķus tad mazajiem svinētājiem gādāja latvieši? Izrādās, ka lētākās importa konfektes.
“Neies jau tērēties tam Halovīnam. Lētie ukraiņi un leiši uzvar sausajā, “Lācītis Ķepainītis” ar “Vētrasputnu” skumst maliņā,” X raksta rakstnieks Pēteris Pūrītis.
Neies jau tērēties tam halovīnam. Lētie ukraiņi un leiši uzvar sausajā, lācītis ķepainītis ar vētrasputnu skumst maliņā. pic.twitter.com/4MO6PbUAXr
— Pēteris Pūrītis (@peterispuritis) October 31, 2024
Kādas konfektes tu šodien nopirki?
31. oktobrī teju visā pasaulē svin Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Halovīnu. Visbiežāk šie svētki asociējas ar ķirbju grebšanu, rotājumiem un spokainiem stāstiem, taču dažādās valstīs notikumu godina atšķirīgi.
Izrādās, ka Halovīns ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē. Līdz mūsu ēras septītajam gadsimtam, Visu svēto diena bija 13. maijā. Tomēr hronikas vēsta, ka mūsu ēras astotajā gadsimtā Pāvests Bonifācijs aicinājis mainīt svinību datumu, lai tas sakristu ar laiku, kad ķelti rīko maģiskos rituālus.
Mūsdienās godina gan Visu svēto dienas priekšvakaru 31. oktobrī, gan arī Visu svēto dienu 1. novembrī. Svētku izcelsme un vēsture ir bagāta, jo Halovīns veidojies no dažādām kultūrām un paražām.
