Noslēpumainais punduris: astronomi atklājuši unikālu “divsejaino zvaigzni” 6
Kalifornijas zinātnieku grupa pirmo reizi vēsturē atklājuši zvaigzni, kuras virsma nav viendabīga, bet gan it kā sadalīta divās daļās: viena puse galvenokārt sastāv no ūdeņraža, otra – no hēlija.
Zinātnieki zvaigzni nosaukuši par Jānusu (par godu laika un katra iesākuma dievam Romiešu mitoloģijā, kuru parasti attēloja ar divām sejām), vēsta Reuters.
Šis ir pirmais astronomiem zināmais gadījums, kad zvaigznes sānos var skaidri saskatīt divus “gāzes polus”: vienā pusē zvaigzni klāj hēlijs, otrā – ūdeņradis.
“Šīs zvaigznes pretējās pusēs virsmas fizikālās īpašības ir pilnīgi atšķirīgas,” skaidro astrofiziķe Ilarija Kajaco. “Kad es kādam parādu mūsu mērījumu rezultātus, cilvēki vienkārši nespēj noticēt savām acīm,” viņa atzīst.
Pirmie dīvaino zvaigzni atklāja Kalifornijas tehnoloģiju institūta astronomi. To izdevies atklāt ar Zwicky Transient Facility (ZTF) — instrumenta palīdzību, kas katru nakti skenē zvaigžņotās debesis, meklējot jaunus objektus.
“Jānuss” atrodas Gulbja zvaigznājā, vairāk nekā 1000 gaismas gadu attālumā.
Zinātniekiem ir vismaz ducis iespējamo izskaidrojumu par atklāto parādību, taču lielākā daļa no tiem ir vienisprātis, ka galvenais iemesls tik acīmredzamai gāzes noslāņošanai ir baltā pundura spēcīgais magnētiskais lauks.
Pagaidām “Jānuss” savā ziņā ir vienīgais šāds objekts, taču astronomi cer, ka atradīs arī citas tam līdzīgas zvaigznes, kas palīdzēs izskaidrot dīvaino sadalījumu.
Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu. Tas rodas zvaigznei izdziestot, kad tā sadalās un atliek tikai tās kodols.
Zinātnieki uzskata, ka pēc daudziem miljardiem par balto punduri pārvērtīsies arī Saule.
