Noteikts jauns regulējums zvejnieku nodarbināšanai uz Latvijas zvejas kuģiem 0
Valdība otrdien apstiprināja Zvejnieku nodarbināšanas noteikumus, kuros iekļautais regulējums izriet no Eiropas Savienības direktīvas un Starptautiskās darba organizācijas konvencijas par darbu zvejniecībā.
Kā norāda Zemkopības ministrija (ZM), daļa normu, kas līdz šim garantēja darba un sociālo aizsardzību zvejniekiem un bija iekļautas Jūras kodeksā, turpmāk būs atrodamas jaunajos zvejnieku nodarbināšanas noteikumos, kas izstrādāti sadarbībā ar Satiksmes, Labklājības un Veselības ministrijām. Vairākas normas ir pielāgotas konkrētajai Latvijas situācijai, piemēram, par Latvijas Jūras administrācijas iesaistīšanos.
Zvejas kuģa īpašniekam jāslēdz rakstveida darba līgums ar visiem zvejniekiem, kas tiks nodarbināti uz zvejas kuģa. Līgumā ietver minimālo informāciju un paredz pienācīgus darba un sadzīves apstākļus uz kuģa saskaņā ar šiem noteikumiem. Darba līgumu sagatavo trijos eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs glabājas pie zvejnieka, otrs – pie zvejas kuģa īpašnieka, bet trešais – uz kuģa.
Kuģa īpašniekam ir pienākums arī nodrošināt sociālās garantijas, ja zvejnieks saslimis vai cietis nelaimes gadījumā uz kuģa, kā arī ja iestājusies zvejnieka nāve, tādā apmērā, kādā to garantētu valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību.
Zvejas kuģa īpašniekam, izmantojot kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, obligāto apdrošināšanu vai citu koplīgumā paredzētu nodrošinājumu, pēc noteikumu stāšanās spēkā būs pienākums apdrošināt savu finansiālo atbildību attiecībā uz zvejnieku medicīnisko aprūpi, ja zvejnieks saslimis vai cietis nelaimes gadījumā uz kuģa, kā arī ja iestājusies zvejnieka nāve.
Tāpat noteikumi paredz, ka minimālais vecums darbam uz zvejas kuģa ir 16 gadu, ja ir iegūta obligātā pamatizglītība saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Personas līdz 18 gadu vecumam aizliegts nodarbināt nakts laikā – laikposmā no pulksten 22 līdz 7.
Zvejas kuģa īpašnieks ir atbildīgs par pārtikas un dzeramā ūdens krājumu nodrošināšanu uz kuģa. Īpašniekam noteikts arī nodrošināt zvejniekiem atpūtas iespējas un sanitāro telpu pieejamību. Noteikumos par jūras zvejas kuģu drošību noteiktās īpašās prasības sadzīves apstākļiem un dzīvojamām telpām piemēro jaunam zvejas kuģim, izņemot gadījumu, ja tas parasti jūrā paliek mazāk par 24 stundām un laikā, kamēr zvejas kuģis ir ostā, zvejnieki uz tā nedzīvo.
Zvejas kuģa īpašniekam tiek noteikts nodrošināt vienu no šādiem darba režīmiem: darba stundu skaits nepārsniedz 14 stundas 24 stundu laikposmā un 72 stundas – septiņās dienās vai minimālais atpūtas laiks ir desmit stundas 24 stundu laikposmā un 77 stundas – septiņās dienās.
Katram zvejniekam, kurš iesaistīts starptautiskajā kuģošanā, ir medicīnas sertifikāts, kas apliecina personas piemērotību attiecīgo pienākumu veikšanai. Medicīnas sertifikāts nav obligāts zvejniekiem, kuri ir nodarbināti uz piekrastes zvejas kuģiem, kas jūrā parasti nepaliek ilgāk par 24 stundām. Savukārt zvejniekam, kurš nav iesaistīts starptautiskajā kuģošanā un uz kuru nav attiecināmas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz kuģa, pirmreizējo un kārtējo veselības pārbaudi var veikt sertificēts arodveselības un arodslimību ārsts, kas izsniedz dokumentāru apliecinājumu par zvejnieka veselības atbilstību darbam uz kuģa. Veselības pārbaudi veic ik pēc 24 mēnešiem.
Par konstatētajiem pārkāpumiem zvejnieks ir tiesīgs vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), Latvijas Jūras administrācijā un Valsts darba inspekcijā.
Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
