“Notriekts cilvēks uz ceļa,” NMPD darbinieks dalās stāstā par piedzīvoto izsaukumu, kas liek aizdomāties par katra cilvēka pilsonisko atbildību 0
Reizēm viens zvans uz ārkārtas numuru 112 var būt izšķirošs un glābt dzīvību. Tomēr patiesībā zvans pats par sevi nekad nav pietiekams – būtiski ir saprast situācijas patieso nopietnību. Vai cilvēks patiešām atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, vai tas ir maldīgs trauksmes signāls? Kā rāda ikdienas pieredze, precīza informācija, konkrētu orientieru nosaukšana un rūpīga situācijas pārbaude nereti ļauj glābt dzīvības, savukārt nepārdomāts vai nepilnīgs ziņojums var aizkavēt palīdzību tur, kur tā patiešām vajadzīga.
Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs (feldšeris) Stunžāns Vjačeslavs savā sociālā tīkla “Facebook” profilā dalījies ar kādu pieredzes stāstu, atgādinot par to, kas patiesībā ir pilsoniskā atbildība, un cik svarīgi, pirms mediķu izsaukšanas, ir pārbaudīt vai tas, par ko ziņojat, ir patiesība. Lūk, Vjačeslava stāsts:
“STĀSTS PAR PILSONISKO ATBILDĪBU.
Dažreiz šķiet, ka pilsoniskā atbildība nozīmē tikai vienu – piezvanīt operatīvajiem dienestiem un ar sajūtu “misija izpildīta” aizbraukt prom. Labākajā gadījumā. Bet realitāte ir citāda.
Šis bija mans dežūras laiks. Vasara. Jūrmalas šoseja, posms pie SKY veikala. Izsaukums – notriekts cilvēks uz ceļa. Visaugstākā prioritāte Brigāde dodas . Tādos brīžos laiks tiek mērīts citādi.
Ierodamies notikuma vietā – pacienta nav!? Dispečeram ziņojam. Taču zvani no garāmbraucējiem turpina pienākt: “Cilvēks guļ uz ceļa.”
Mēs zinām, ka šajā šosejas posmā mēdz būt nesankcionēta pārvietošanās no dārziņiem pārskrienot pāri. Žogs tur ir, bet adaptēts šķērsošanai. Tāpēc versija par cietušo nav absurda.
Taču:
⚠️Nav bojāta auto.
⚠️Nav bremzēšanas pēdu.
⚠️Nav asiņu.
⚠️Nav lauztu detaļu.
⚠️Nav neviena, kurš būtu apstājies un varētu precīzi parādīt vietu.
Zvanu izsaucējai, lai precizētu. Atbild dāma ar patiesu izbrīnu: “Kāpēc man zvana neatliekamā? Es taču visu jau pateicu 112.”
Pārjautāju: kura ceļa puse?
Atbilde: “Precīzi nezinu. Braucu atpūsties. Kreisajā pusē kaut kas gulēja.”
Meklējam tālāk. Piebrauc pašvaldības policija. Divi dienesti. Ceļa posms pārbaudīts vairākas reizes. Un zvani joprojām turpinās.
Beigās izrādās – melns polietilēna maiss ceļa kreisajā puse pie žoga. Kad garām brauc mašīnas, tas uzpūšas. No distances tas tiešām izskatās pēc cilvēka silueta. Un te ir būtiska daļa. Kamēr divi dienesti meklēja “cietušo”, brigāde nebija pieejama citam potenciāli reālam, dzīvībai bīstamam gadījumam.
Reaģēšanas laiks NMPD nav viens universāls skaitlis – tas ir atkarīgs no izsaukuma prioritātes un atrašanās vietas.
📍 Rīgas robežās
🔴 1. prioritāte (dzīvībai bīstams stāvoklis) – mērķis ~10–15 minūtes.
Praksē bieži 8–12 minūtes.
Taču šis laiks ir iespējams tikai tad, ja brigāde nav iesaistīta neprecīzā vai nepārbaudītā izsaukumā.
Ko es gribu pateikt❓️
Zvanīt – ir pareizi.
Ignorēt – nav pareizi.
Bet pilsoniskā atbildība nebeidzas ar zvanu.
Ja redzi cilvēku guļam uz ceļa:
✅️Apstājies drošā vietā.
✅️Pārliecinies, vai tas tiešām ir cilvēks.
✅️Nosauc precīzu kilometru, orientieri vai tuvāko objektu.
✅️✅️Sagaidi dienestus.
Jo dažkārt starp “man likās” un “es pārliecinājos” ir 10–15 minūtes.
Un kādam citam tās var būt izšķirošas.”
