NVO aicina lēmumu par depozīta operatora izvēli pieņemt atklāti un sabiedrības interesēs 7
Nevalstiskās organizācijas pauž rūpes par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā – tā teikts atklātajā vēstulē ko parakstījušas nevalstiskās organizācijas Zaļā brīvība, Zemes draugi, Zero Waste Latvija, Vides izglītības fonds, Ekodizaina kompetences centrs, Pasaules Dabas Fonds, un Sabiedrība par atklātību “Delna”.
Plānots, ka depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022.gada 1.februārī. Pirms gada par depozīta sistēmas attīstību lēma Saeima, atbildot uz iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu, tam sekoja regulējuma izstrāde sistēmas darbībai Ministru Kabinetā.
Nākamnedēļ Valsts vides dienests pieņems lēmumu par depozīta sistēmas operatora izvēli, lai varētu uzsākties sistēmas ieviešana dzīvē.
Mēs, Latvijas nevalstiskās organizācijas – Zaļā brīvība, Zemes draugi, Zero Waste Latvija, Vides izglītības fonds, Ekodizaina kompetences centrs, Pasaules Dabas Fonds un sabiedrība par atklātību Delna, paužam bažas, ka lēmuma pieņemšana par ražotāja atbildības sistēmu nav pietiekami caurredzama.
Lēmuma pieņemšanas caurredzamība ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu svarīgāko – depozīta sistēmas efektīvu darbību un tās pārskatāmību, ērtu, godīgu un prognozējamu lietošanu sabiedrībai, kā arī piedāvāto tehnoloģiju pierādītu darbību, izslēdzot krāpniecības iespējamību.
Tāpat, mūsuprāt, nepieciešams nodrošināt procesa auditējamību un sabiedrisko organizāciju iesaisti operatora darbības un depozīta sistēmas attīstībā un uzraudzībā turpmākajos darbības gados.
Lai arī Vides valsts dienests ir uzklausījis nevalstisko organizāciju viedokļus par depozīta sistēmas operatoru izvēli, šobrīd vides organizācijām nav iespējams novērot Dienesta lēmuma pieņemšanu, lai ieviestu Latvijā depozīta sistēmu.
Tāpēc vēlamies vēlreiz atgādināt un uzsvērt, kādi principi ir jāņem vērā, lai izveidotu labi funkcionējošu depozīta sistēmu:
• Ražotāja atbildības sistēmai jābūt tādai, kas veicina aprites ekonomiku – atkārtoti lietojama taras daļa ir liela un palielinās, piemēram, stikla pudeles izmanto atkārtoti arvien lielākā apjomā.
• Depozīta sistēmai maksimāli jāmazina atkritumu apjoms no depozīta sistēmā iekļauto dzēriena iepakojuma tvēruma (iepakojums pārtop atkal par iepakojumu vai jaunu produktu, vai tā sastāvdaļu).
• Depozīta sistēmai jābūt stabilai un noturīgai pret krāpniecību. Tas nozīmē – sistēma nepieņem netīru vai pilnībā deformēt vai sabojātu taru.
• Depozīta sistēmai jābūt finansiāli pašpietiekamai un tā nav jāatbalsta ar publisko finansējumu, tajā pat laikā tai jāatbilst bezpeļņas principam, lai jebkādi ienākumi no tās darbības tiktu investēti atpakaļ Latvijas depozīta sistēmas attīstībā.
• Depozīta iepakojuma pieņemšanai jābūt ērtai un viegli pieejamai depozīta gala lietotājam.
• Depozīta sistēmas darbībai ir jābūt pilnīgi caurredzamai un politiski neietekmējamai, lai tās izmaksas netiktu manipulētas, un tās uzraudzībā ir jāpiedalās vides un pretkorupcijas organizāciju kopīgi virzītiem pārstāvjiem, kā arī tai jābūt starptautiski un neatkarīgi auditētai.
Mēs izsakām cerību, ka VARAM un Valsts vides dienests attaisnos sabiedrības un Saeimas uzticēto uzdevumu, un Latvijas depozīta sistēma sāks darbu Saeimas noteiktajā termiņā un būs vismaz tikpat efektīva kā līdzšinēji izveidotās depozīta sistēmas citās Eiropas valstīs.
