Dzērienu ražotāji saskata būtisku risku depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā 5
Latvijā lielākie dzērienu ražotāji vērsušies pie Ministru prezidenta un vairākiem ministriem ar bažām par būtiskiem riskiem depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā 2022.gada 1.februārī, aģentūru LETA informēja SIA “Alus un dzērienu iepakojuma savienība” valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa norādīja, ka ražotāji saskata lielu iespējamību, ka depozīta sistēmas ieviešana par vairākiem gadiem var tikt iekavēta, tādējādi Latvijai nonākot situācijā, kad Eiropas Savienības (ES) iepakojuma savākšanas un pārstrādes mērķi netiktu sasniegti.
Valsts amatpersonām nosūtītās vēstules autori norāda, ka līdz šim ir novēroti būtiski Valsts vides dienesta (VVD) atbalsta trūkumi depozīta sistēmas izveidei.
Vēstulē pausts uzskats, ka līdzšinējā darbība depozīta sistēmas operatoru kandidātu izvēlē liecina par atbalstu atsevišķiem atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvjiem, kuri nav ieinteresēti depozīta sistēmas izveidē, jo tā samazinās šo uzņēmēju ieņēmumus.
Vēstules autori norāda, ka VVD jāpieņem ļoti atbildīgs lēmums, jo kļūdas gadījumā paredzamas ilgstošas tiesvedības, kas aizkavēs depozīta sistēmas ieviešanu un Latvija tiks ierauta vēl vienā skandālā.
Tostarp vēstulē teikts, ka līdz 2020.gada 30.decembrim VVD ir jāpieņem lēmums par personu, ar kuru slēgt līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu nākamo septiņu gadu laikā.
VVD lēmumam būs būtiska ietekme uz sekmīgu depozīta sistēmas ieviešanu un darbību Latvijā, savukārt kļūdas gadījumā paredzams, ka sistēmas ieviešana var iekavēties par vairākiem gadiem, faktiski padarot sistēmas darbības sākšanu 2022.gada 1.februārī par neiespējamu. Tādējādi Latvija nonāks situācijā, kad ES iepakojuma savākšanas un pārstrādes mērķi netiktu sasniegti līdz 2025. un 2029.gadam.
“Esam novērojuši VVD atbalsta trūkumu ES direktīvās un Iepakojuma likumā paredzētās iepakojuma depozīta sistēmas izveidei. Līdzšinējā darbība depozīta sistēmas operatora kandidātu izvēlē liecina par atbalstu atsevišķiem atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvjiem, kuri nav ieinteresēti depozīta sistēmas izveidē, jo tā samazinās šo uzņēmēju ieņēmumus. Depozīta sistēmas operatora kandidātu izvērtējuma procesā esam novērojuši virkni pretdarbību, kas, iespējams, saistāmas ar slēptu atbalstu otram depozīta sistēmas operatora kandidātam,” teikts dzērienu ražotāju vēstulē.
Vēstulē norādīts, ka konkursā uz tiesībām kļūt par depozīta sistēmas operatoru pieteikušies divi kandidāti – dzērienu ražotāju kontrolētais “Depozīta iepakojuma operators” un atkritumu apsaimniekotāju kontrolētais “Nulles depozīts”.
“Izvērtējuma procesa laikā tika ignorēta “Nulles depozīta” klaja datu falsifikācija par tirgū laistā iepakojuma apjomiem un to apliecinājumiem no depozīta iepakotāju puses. Papildus, jau sākotnēji veidojot izvērtēšanas kritērijus, mūsu skatījumā otrs kandidāts šīs darbības veica, lai pretēji likumam samazinātu dzērienu ražotāju lomu depozīta sistēmas operatora izveidē un, falsificējot tirgū laistā iepakojuma apjomus, būtiski uzlabotu savu piedāvājumu,” pauž dzērienu ražotāji.
Vēstulē uzsvērts, ka SIA “Depozīta iepakojuma operators” pārstāv absolūti lielāko Latvijas dzērienu ražotāju īpatsvaru, apvienojot vairāk nekā 80% nozares, un atbilstoši ES normatīviem un Iepakojuma likumam tieši dzērienu ražotājiem caur to pārvaldītu depozīta sistēmas operatoru ir uzlikts par pienākumu ieviest depozīta sistēmu.
“No abiem kandidātiem tikai “Depozīta iepakojuma operators” izpilda šo prasību, jo tikai “Depozīta iepakojuma operatora” kontrole pār būtiskiem sistēmas attīstības jautājumiem ir dzērienu ražotāju rokās. Atdot depozīta sistēmu atkritumu apsaimniekotāju kontrolēta operatora rokās ir ne tikai rīkoties pretēji Iepakojuma likumā teiktajam, bet arī atdot sistēmu nozarei, kas bijusi nesekmīga ar iepakojuma savākšanu agrākās likumdošanas ietvaros, lai gan ražotāji atkritumu apsaimniekotājiem par šo pienākumu maksāja,” uzsvērts dzērienu ražotāju vēstulē.
Ražotāji skaidro, ka ES dalībvalstīm par iepakojuma atpakaļsavākšanas mērķu nesasniegšanu noteikusi bargus finansiālus sodus, ko nacionālās valstis regresa kārtība var noteikt dzērienu ražotājiem.
Tā ir ražotāju paplašinātās atbildības būtība – tiem, uz ko attiecas varbūtība tikt sodītiem, arī jābūt iespējai pašiem organizēt iepakojuma savākšanu uz bezpeļņas principu pamata. “Tā to paredz ES un Latvijas likumdošanas gars un burts. Pelnīt kāru starpnieku klātbūtne iepakojuma depozīta sistēmā ir lieka un mākslīga,” uzsver dzērienu ražotāji.
Vēstules autori norāda, ka VVD jāpieņem ļoti atbildīgs lēmums – kļūdas gadījumā paredzamas ilgstošas tiesvedības, kas aizkavēs depozīta sistēmas ieviešanu un Latvija tiks ierauta vēl vienā skandālā.
“Šādas tiesvedības un sistēmas darbības sākuma aizkavēšana ir izdevīga tiem pašiem atkritumu apsaimniekotājiem, kas ir dibinājuši SIA “Nulles depozīts”, jo aizkavēšanās nozīmē, ka darbību turpina vecā, neefektīvā iepakojuma savākšanas sistēma, kur dominē “Nulles depozīta” dibinātājs, ar oligarhiem saistītā “Zaļā josta”. Ražotāju kontrolēta depozīta sistēmas operatora izveide būtu būtisks biznesa samazinājums “Zaļajai jostai”,” norāda dzērienu ražotāji.
Ņemot vērā depozīta sistēmas ieviešanas nozīmi Latvijas vides politikas prioritāšu īstenošanai, ko apstiprina depozīta sistēmas minēšana Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijā, dzērienu ražotāji aicina Ministru prezidentu un atbildīgo resoru ministrus vērst uzmanību uz depozīta sistēmas operatora kandidātu izvērtējuma norisi, kliedējot jebkādas bažas par iespējamo procesa necaurspīdību un neobjektīvu vērtēšanu par spīti publiski izskanējušai informācijai, kas norāda uz politisko ieinteresētību otra kandidāta atbalstam.
Vēstuli valsts amatpersonām parakstījušas “Alus un dzērienu iepakojuma savienība”, Latvijas Alus darītāju savienība, AS “Aldaris”, AS “Cēsu alus”, SIA “Cido Grupa”, SIA “Coca-Cola HBC Latvia” un AS “Tērvetes AL”.
Jau vēstīts, ka Latvijā depozīta sistēmu plānots ieviest 2022.gada 1.februārī. VVD noteiktajā termiņā saņēmis divus depozīta sistēmas operatora pretendentu pieteikumus – “Depozīta iepakojuma operatora” un “Nulles depozīta”. Saņemto pieteikumu izvērtēšana norisinās divās kārtās.
VVD izveidotā komisija iepakojuma depozīta sistēmas operatora pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšanai abus depozīta sistēmas operatora pretendentu pieteikumus atzinusi par atbilstošiem normatīvu un minimālajām prasībām.
Kompānijas “Depozīta iepakojuma operators” pamatkapitāls ir 112 500 eiro, un tā tika izveidota šogad jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir “Alus un dzērienu iepakojuma savienība” (20%), “Coca-Cola HBC Latvia” (20%), “Cēsu alus” (13,33%), “Cido grupa” (13,33%) un “PET Baltija” (13,33%), “Aldaris” (13,33%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,67%), liecina informācija “Firmas.lv”.
Savukārt “Nulles depozīts” komercreģistrā iegrāmatota 2020.gada 17.septembrī. Kompānijas pamatkapitāls ir 9600 eiro, bet tās īpašnieki ir “Zaļā josta” (36,46%), Latvijas Tirgotāju asociācija (36,46%), AS “BAO” (20,83%), SIA “Zlaukts” (1,04%), SIA “Markol” (1,04%), SIA “Wingo Deposit” (1,04%), SIA “MobillyTX” (1,04%), AS “Latvijas balzams” (1,04%) un SIA “Amrita Water Europe” (1,04%).
