Laukos
Politika

NVO: ES daudzgadu budžeta piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem nav pieņemams0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem joprojām nav pieņemams, norāda Latvijas lauksaimniekus pārstāvošajās nevalstiskajās organizācijās pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV).

Biedrības “Zemnieku saeima”, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji ceturtdien attālināti tikās ar Ministru prezidentu, lai vēlreiz pārrunātu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021-2027 un Kopējo lauksaimniecības politiku.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš teica, ka jaunais budžeta piedāvājums, ar ko 27.maijā nāca klajā Eiropas Komisija (EK), Latvijas lauksaimniekiem nav pieņemams. Lai gan vairs neplānojas 15% samazinājums Lauku attīstības fondam, tomēr sarūgtina fakts, ka tiešo maksājumu sadaļā nav vērojams progress.

Viņš vērsa uzmanību, ka Covid-19 krīzes sākumā primārais Latvijas lauksaimnieku solījums bija nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem pārtiku vajadzīgajā apmērā, ko zemnieki godprātīgi izdarījuši. Taču, vērojot tendences Eiropas politikā, šādu pašu efektivitāti nev iespējams garantēt nākotnē.

“Ar premjeru bijām vienisprātis, ka jaunās ES stratēģijas saistībā ar lauksaimniecību vairs nenāk no ekonomiski pamatota un izsvērta stāvokļa, bet, diemžēl, tās sakņojas utopiskās, ideoloģiskās vīzijās. Augstu vērtējam Kariņa kunga pragmatismu un atbalstu tam, ka jebkādu konkrētu saimniekošana metožu virzība būtu jābalsta nevis politiskos pieņēmumos, bet tirgus pieprasījumā,” pauda Lazdiņš.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs apliecināja, ka tikšanās laikā gūts iespaids, ka premjers ir lietas kursā par ES 2021.-2027.gada daudzgadu budžeta projekta nepilnībām, nav apmierināts ar Latvijas lauksaimniekiem atvēlētajiem atbalsta maksājumiem un ir gatavs ar argumentiem un skaitļiem pierādīt Latvijas taisnību Eiropas Padomē.

“Tiešmaksājumi zemniekiem joprojām nesasniedz 90% no ES valstu vidējo atbalsta līmeņa un, tā turpinoties, Latvija tikai 2069.gadā varētu saņemt līdzvērtīgus maksājumus. Pie šādas nesolidāras ES valstu attieksmes tiek apdraudēta Latvijas lauksaimnieku, pārtikas ražotāju konkurētspēja atvērtajā pārtikas tirgū.

Saistītie raksti

Tad nav jābrīnās, ka veikalu plauktos Latvijas ražojumi ir dārgāki vai mazākā sortimentā,” sacīja Treibergs.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka diskusijās ar kolēģiem ES turpinās iestāties par Latvijas lauksaimniecības nozares interesēm. Viņš arī uzsvēra – nav tasnīgi, ka jaunākajā daudzgadu budžeta piedāvājumā Latvijas lauksaimniekiem paredzēti mazāki tiešmaksājumi nekā lauksaimniekiem Rietumeiropā, jo Latvijā ražošajiem lauksaimniekiem, eksportētājiem ar savu produkciju ir jākonkurē globālajā tirgū.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.