Obligāta elektrovelosipēdu reģistrācija? Romāns Meļņiks kritizē nejēdzīgu birokrātijas iniciatīvu
0
Šoreiz gribu izteikt kritiku ne tikai, manuprāt, nejēdzīgai birokrātiskai iniciatīvai, bet arī publiski izskanējušajiem iebildumiem pret to. Proti, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi grozījumu projektu Ceļu satiksmes likumā, kas paredzētu obligātu visu elektrovelosipēdu reģistrāciju.
Biedrība “Pilsēta cilvēkiem” izplatījusi paziņojumu, ka tas ir fundamentāli nepareizs solis, kas neatbilst Eiropas Savienības praksei un nopietni var kaitēt elektromikromobilitātes attīstībai Latvijā.
Manuprāt, abos gadījumos ir redzams pārāk šaurs skatījums, kas lielākās problēmas saistībā ar elektrodivriteņiem nerisina.
Kādas tad ir lielākās problēmas? Vispirms jau visa veida elektrisko braucamrīku pārvietošanās pa ietvēm. Ietve, kā izriet no tās nosaukuma, ir paredzēta iešanai nevis braukšanai. Savukārt braukšanai paredzēta brauktuve vai ielas braucamā daļa ar vai bez velojoslām divriteņu transportam.
Labi, ir cilvēki, kas nejūtas droši, braucot ar divriteni pa ielu, piemēram, seniori vai vecāki kopā ar bērniem – tiem tad varētu ļaut rāmi braukt arī pa ietvi, bet tam jābūt pamatā kā izņēmumam. Visiem pārējiem divu un arī viena riteņa transporta lietotājiem būtu jāpārvietojas pa veloceļu, bet, ja tāda nav, tad pa ielas braucamo daļu. Attiecīgi ceļu uzturētāju uzdevums būtu nodrošināt, lai pārvietošanās pa braucamo daļu būtu droša visiem transporta līdzekļiem.
Jo īpaši bīstami, ja vietās ar intensīvu gājēju satiksmi pa ietvi uz elektrodivriteņiem pārvietojas arī pārtikas piegādātāji, apdraudot gājējus ne tikai ar bieži vien krietni smago un ātro braucamrīku, bet arī milzīgajām somām. To vajadzētu izskaust pirmām kārtām, nosakot, ka komercpārvadājumos lietot ietvi aizliegts – gan ar kājminamu, gan elektriski darbināmu braucamo. Pārējiem – nav ieteicams.
Kāds varbūt iebildīs, ka jāizķer vien citus apdraudošie braucēji, bet pārējie rāmi lēnām varētu braukt, īpaši, ja gājēju maz? Nē! Katram braucējam policistu klāt nepieliksim. Jāievieš skaidri principi nevis brīvi interpretējami. Ja rodas problēma ar to, ka braukšana pa brauktuvi ir vienriteņa un divriteņu transportam nedroša, tad tieši to jāsāk risināt nevis jāpielīdzina arī elektriskie mini mocīši velosipēdiem un jārada apdraudējumi gājējiem. Un ātruma ierobežojums līdz 25 km/h nevar būt attiecināms arī uz braukšanu pa ietvi, jo gājēji pārvietojas ar vidēji 3 km/h ātrumu!
Vai šo problēmu risina elektrodivriteņu reģistrēšana? Nē! Potenciālo avāriju cēloņus tas nenovērš. Kamēr elektrotransportam, it īpaši komercpārvadātāju divriteņu transportam ir tiesības pārvietoties pa ietvi, sadursmju ar gājējiem risks pastāvēs. Reģistrs noderēs vien izvērtējot negadījumu sekas, turklāt, tikai tad, ja braucamrīks paliks negadījuma vietā un notikušajam būs liecinieki.
Vai problēmu risina nereģistrēšana? Arī nē. Jo arī tas ir, tā teikt, no citas operas. Gan ministrijas iniciatīva, gan tās kritika ir vērtējamas vien kā tukša putu kulšana reāla ieguldījuma satiksmes drošības uzlabošanā vietā. Nu, reģistrē tagad elektroskrejriteņus, bet cik liels efekts no tā? Nebrauc vairs divatā uz viena vai pārāk ātri pa ietvēm? Tāpat brauc. Ja kādu gājēju tāds “ātri lidojošs” braucamrīks uz ietves notriec, vai cietušais var uzspēt ievērot un atcerēties pat ar lieliem cipariem uz rāmja uzrakstīto numuru? Nē!
Tāpēc saku, ka nav ko niekoties ar problēmu risināšanas imitāciju, ir jāķeras beidzot pie reālām satiksmes organizēšanas izmaiņām. Vispirms jau kategoriski liedzot ar braucamrīkiem pa ietvēm pārvietoties visa veida kurjeriem.
