
Vai ir vienota atalgojuma sistēma valsts pārvaldē un vai atalgojums publiskajā sektorā ir samērīgs ar atalgojumu privātajos uzņēmumos nodarbinātajiem? Vai kāpjošās algas valsts pārvaldē veicina tautas neuzticību tai? Vai algu iesaldēšana pirms vēlēšanām ir populisms? Vai tiks iznīdēta amatu piemeklēšana savējiem?
Tie ir tikai daži no daudzajiem jautājumiem, ko uzdevām TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”, runājot par to, vai atalgojums valsts pārvaldē ir pamatots un samērīgs.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes zinātņu prodekāne profesore Iveta Reinholde atgādina, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā sākās mēģinājumi veidot vienotu atalgojuma sistēmu, kur galvenais princips bija, lai dažādās iestādēs vienādu darbu strādājošie saņemtu vienādu vai līdzīgu atalgojumu.
“Jau tolaik arī starptautiskie eksperti bija konstatējuši, ka mums ir resori, kas ir bagātāki, un ir resori, kas ir nabadzīgāki. Līdz šim brīdim, protams, ir paveikts pietiekami daudz, ir mēģināts salāgot dažādos amatus, ir mēģināts tiešām iet uz to, lai par līdzīgu darbu saņemtu līdzīgu samaksu, bet man šķiet, ka īsti nav izdevies pārvarēt to, ka ir bagātākie resori un nabadzīgākie resori,” secina profesore.
Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis piekrīt, ka pirmie mēģinājumi bijuši jau iepriekš, taču pietrūcis politiskās gribas vai drosmes kaut ko mainīt. “2022. gadā beidzot tā reforma tika veikta. Mazināts piemaksu apjoms, izveidots indeksācijas mehānisms, tostarp automātiskais mehānisms politiskajām amatpersonām – ministriem, deputātiem – , atsevišķām amatpersonām kā tiesnešiem un prokuroriem. Tā galvenā problēma – nav finanšu piepildījums. Un ir bagātās un nabadzīgās iestādes šīs sistēmas ietvaros. Uz to regulāri norāda arī Valsts kontrole savos revīzijas ziņojumos.” Viņš atzīst, ka diemžēl trūkst politiskās gribas šo situāciju mainīt.
Jautāts par atalgojuma kāpuma ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, Jānis Citskovskis pauž: ”Ir tieša korelācija starp publisko pakalpojumu kvalitāti un uzticēšanos. Ja ir kvalitatīvs pakalpojums, aug iedzīvotāju uzticēšanās un arī akcepts atlīdzības līmenim publiskajā pārvaldē. Tas, kas tracina mūsu sabiedrību, ir tas, ko es saucu par likumīgo ārprātu.
Visas šīs amatu savienošanas – ieņem vadošus amatus ministrijās, savieno ar amatiem kapitālsabiedrībās… vienu, otru, trešo. Jā šobrīd politiķi pieņēma lēmumu, ka to ierobežosim, bet… ne līdz galam! Atkal kāda neredzama roka – lobistu roka vai kāda cita – un nē, tomēr mēs atstāsim atsevišķas kategorijas. Ostu padomēs, sevišķās ekonomiskās zonās var savienot. Un visi šie likumīgie ārprāti, kas ir likumīgi – tāda piemaksa, šāda piemaksa… Lai arī tās ir atsevišķas amatpersonas, bet tās raisa sašutumu sabiedrībā un nepatiku pret visu publisko pārvaldi.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piekrīt, ka “tas, kas tracina, ir lielās nesamērības, kur vienā galā ir daļa to, kas saņem vairāk nekā premjers un prezidents, un tajā pat laikā ir amati, kuriem adekvāti nesamaksā.”
Runājot par priekšvēlēšanu laikā allaž dzirdamām iniciatīvām par algu pieauguma valsts pārvaldē iesaldēšanu, Jānis Endziņš pauž: “Tas, ko vajadzētu, ir nevis iesaldēt algu Jānim, Pēterim vai Annai, proti, personu griezumā, bet gan iesaldēt atalgojuma fondu, lai tas nepieaug. Ir iespējas skatīties – varbūt mēs varam bez kāda darbinieka iztikt, varbūt mēs kaut ko varam nedarīt.” Viņaprāt diskutējama ir, piemēram, atvaļinājuma pabalsta lietderība publiskajā pārvaldē strādājošajiem.
Privātajā sektorā, ja aizej atvaļinājumā, turpina maksāt atlīdzību, taču publiskajā pārvaldē papildus tam vēl pienākas pabalsts “par to, ka tu atpūties”. Jānis Endziņš ironiski komentē būtisko atšķirību starp darbu privātajā un publiskajā sektorā: “Privātajā saņem bonusu tajā brīdī, kad sasniedz izcilus rezultātus, bet publiskajā pārvaldē – par to, ka aizej atpūsties!”
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” iespējams noskatīties TV24 vai portālā La.lv šeit: