“Vadījos pēc navigācijas ierīces, tā uzrādīja īsākos ceļus” – Romāns Meļņiks ceļojuma laikā pret paša gribu maksājis agresorvalstij
0
Jūlija beigās sanāca braukt no Polijas uz Latviju gar pašu Kaļiņingradas apgabala robežu. Vadījos pēc navigācijas ierīces, tā uzrādīja īsākos ceļus. Viss būtu bijis labi, taču stūrējot laikus nepamanīju mobilo sakaru operatora sūtīto ziņu: “Redzam, ka esi uzsācis lietot internetu Krievijā! Maksa par interneta izmantošanu: 0,9900 EUR/MB. /../ Ja nelietosi internetu ārzemēs, iesakām telefona uzstādījumos atslēgt datu lietošanu viesabonēšanā…”
Mīlīgi, vai ne? Es braucu pa Eiropas Savienības valsti, izmantoju vienotā tarifa priekšrocības, bet, neprasot man atļauju, operators pieļauj, ka tālrunis pieslēdzas agresorvalsts tīklam! Iesaka atslēgt datu lietošanu? Paldies!
Pirmkārt, viedtālruņa navigācijas vajadzībām neliels datu lietojums nepieciešams. Otrkārt, braucot pie stūres, nelasu paziņojumus un, pat ja lasītu, atslēgties no Krievijas datu tīkla varētu vien pēc fakta konstatācijas.
Te, protams, kārtējo reizi mēs varētu diskutēt par to, vai bizness vienmēr un visās situācijās var palikt neitrāls. Pārrobežu sadarbība notiek, lai vai kas. Kura antenām stiprāks signāls, tas savāc klientu. Bet… cik ētiski ir automātiski (pret klienta gribu!) sniegt partnera agresorvalstī pakalpojumus, nešķirojot, vai ieguvējs no darījuma ir apmierināts klients vai laupītvalsts, kuras vara sen zaudējusi pēdējo cilvēcības palieku? Tāda… asiņaina nauda, ko iekasē operators un aizskaita Krievijai…
Mājās atbraucis, uzrakstīju vēstuli “Tele2”. Jautāju: “Kāpēc datu pieslēgums Krievijai notiek automātiski, nejautājot lietotājam piekrišanu? Neatkarīgi no tā, cik samaksāšu par datu izmantošanu, es principā nevēlos, ka mana nauda nonāk agresorvalstī, tostarp arī kara vajadzībām. Viesabonēšanas atslēgšana šajā gadījumā nav risinājums, jo labprāt izmantoju ES vienotā tarifa iespējas. Cik daudz šādu gadījumu ir bijis, kopš Krievija uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu un cik tas bijis naudas izteiksmē?”
Paralēli šo vēstuli adresēju arī satiksmes ministram, ierakstot ministrijas mājaslapā uzrādīto ministra tiešo elektroniskā pasta adresi. Ministram vaicāju: “Vai normatīvos paredzēta patērētāju aizsardzība pret viedtālruņu automātisku pieslēgšanas agresorvalsts tīklam pierobežā? Ja tāda nav un tādi gadījumi ir arī citiem operatoriem, kāpēc?”
Gods kam gods, “Tele2” atbildēja ļoti operatīvi – vispirms pienāca automātiska vēstule ar apliecinājumu, ka vēstule saņemta un ka man drīz atbildēs. Tad saņēmu pieklājīgi vēstuli, kur cita starpā bija ieteikums telefona uzstādījumos pie operatora izvēles atzīmēt manuālo operatora izvēli (nevis automātisko), lai varu izvēlēties vietējās valsts operatoru.
Tas īsti neder, ja lietoju navigāciju, braucot pie stūres – vajag, lai signāls pienāk nepārtraukti. Toties citu risinājumu gan pieņēmu – pieslēgt pakalpojumu “MB ierobežojums ārpus EEZ valstīm”. Vēlāk man piezvanījusī darbiniece paskaidroja, kā pats varu pieslēgt un atslēgt šo pakalpojumu. Labi, ka tāda iespēja ir. Slikti, ka par to uzzinu jau pēc šādas pieredzes. Un droši vien to nezina arī vairums mobilo sakaru lietotāju, tostarp, atrodoties Latvijas pierobežā. Tāpēc arī akcentēju, ka nevis jāsūta īsziņas par to, ka jau esmu pieslēgts agresorvalsts datu plūsmai, bet gan ar jautājumu, vai to vēlos, un, ja neatbildu, tad atstāt nepieslēgtu.
Atbildes uz jautājumiem, kā redzams, tā arī nesaņēmu, bet paldies vismaz par to pašu.
No satiksmes ministra gan vēl nekādu atbildi neesmu saņēmis. Vai nu viņa adrese ministrijas mājaslapā ir vien smukuma pēc, vai tik dikti aizņemts, ka uzreiz nevar atbildēt, vai varbūt negrib…
Ja reiz tā, tad jautāšu publiski. Tā kā tas skar visus mobilo sakaru operatorus, tad atbildi par nozari kopumā sagaidu tieši no satiksmes ministra: kāpēc datu pieslēgums Krievijai notiek automātiski, nejautājot lietotājam piekrišanu un, ja nav piekrišanas, tad lai pēc noklusējuma nepieslēdz?
Cik šādu gadījumu ir bijis, kopš Krievija uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu un cik tas bijis naudas izteiksmē? Proti, cik konkrēti eiro Latvijas mobilo sakaru operatori pārskaitījuši Krievijas uzņēmumiem kopš kara Ukrainā sākuma? Vai normatīvos paredzēta patērētāju aizsardzība pret viedtālruņu automātisku pieslēgšanas agresorvalsts tīklam pierobežā? Ja tāda nav un tādi gadījumi ir arī citiem operatoriem, kāpēc? Atrunas par to, ka sakari nav pakļauti sankcijām, šajā gadījumā nevietā.
Ceru, ka atbildi saņemšu un man nebūs jāvēršas ar oficiālu pieprasījumu pie premjeres.
Tos pāris eiro, kas uzrādās rēķinā par pret manu gribu saņemtajiem datiem no Krievijas, gan jau samaksāšu, bet tas, ka tāda pārrobežu sadarbība nekādi netiek ierobežota, gan turpmāk nebūtu pieļaujams. Vismaz kamēr Krievija ir kareivīgi noskaņota pret demokrātiskām valstīm.
