Ukraina jaunu graudaugu loģistikas ceļu meklējumos 0
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas tranzīta nozari pagājušajā nedēļā ieinteresēja Satiksmes ministrijas izplatītā ziņa, ka Baltijas valstis un Polija ir gatavas palīdzēt Ukrainai meklēt jaunus loģistikas virzienus, lai nodrošinātu kara skartajai valstij iespēju eksportēt tās saražotos lauksaimniecības produktus.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits šo iespēju apsprieda Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas transporta nozares ministru kopīgas tikšanās laikā ar Ukrainas infrastruktūras ministru Oleksandru Kubrakovu un Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministru Mikolu Solski.
Ukraina ir viens no lielākajiem graudaugu produktu eksportētājiem pasaulē, taču kara dēļ nevar izmantot savas ostas Melnajā un Azovas jūrā. Ukrainas infrastruktūras ministrs sanāksmē pauda, ka ir būtiski meklēt jaunus loģistikas virzienus, lai mazinātu risku pārtikas trūkumam pasaulē.
Linkaits norādījis, ka trīs Latvijas lielās ostas un tajās esošie graudu termināļi esot gatavi apstrādāt Ukrainas kravas. Taču lielākā problēma pašlaik ir tieši kravu nogādāšana līdz Baltijas valstīm, un tādēļ Latvija esot gatava strādāt kopā ar Lietuvas, Polijas un Ukrainas kolēģiem, lai meklētu risinājumus šiem izaicinājumiem.
Jāsagaida “Rail Baltica”
Kādi risinājumi šādam palīdzības un graudu tranzīta piedāvājumam būtu tagadējā situācijā reālistiski, “Latvijas Bizness” vaicāja bijušajam “Latvijas dzelzceļa” vadītājam, tagadējam “Ukrainas loģistikas alianses” prezidentam Edvīnam Bērziņam.
“Šis kopējais paziņojums, protams, ir vietā un laikā. Visu veidu atbalstoši paziņojumi Ukrainai šobrīd ir ļoti vajadzīgi. Kara dēļ ukraiņu ostas Azovas un Melnajā jūrā ir ciet, un līdz ar to Ukrainai ir ļoti lielas problēmas ar preču eksportu, visas iepriekšējās loģistikas ķēdes ir jāpārskata,” teica E. Bērziņš, kurš šobrīd iesaistīts jaunu Ukrainas eksporta un importa maršrutu radīšanā. “Tomēr, ja runājam par paziņojuma praktisko pusi, tad no šī četru valstu piedāvājuma loģisks piedāvājums ir tikai Polijai.
Jau šobrīd tas faktiski ir vienīgais vērā ņemamais loģistikas koridors Ukrainai ne tikai civilo preču pārvadāšanai. Uz Polijas ostām ukraiņiem jau agrāk bija izveidoti nozīmīgi tranzīta ceļi. Kravas uz Baltijas ostām? Stipri apšaubu, ka tas ir iespējams. Pa 1430 mm platuma sliedēm, kas ir dzelzceļa sliežu standarta platums Polijā, Baltijas virzienā ukraiņu kravas var nonākt tikai līdz Kauņai, kur jau eksistē šāds savienojums. Tālāk, kamēr nav “Rail Baltica” trases, šāds palīdzības piedāvājums nav reālistisks no izmaksu viedokļa,” vērtē Edvīns Bērziņš.
Polijas priekšrocība Ukrainas gadījumā esot tā, ka arī poļiem 400 km garumā gandrīz līdz Krakovai tomēr ir 1520 mm jeb plato sliežu ceļš – tāds pats kā Ukrainā un arī Baltijas valstīs. Šī ceļa galā izveidoti termināļi un pārkraušanas punkti, lai Ukrainas kravas nogādātu tālāk. Taču problēma esot tā, ka caurlaides spēja šim poļu koridoram, salīdzinot ar Ukrainas tagadējām vajadzībām, ir ļoti ierobežota – līdz 400 visādu veidu vagoniem diennaktī, savukārt Ukrainas pusē izbraukšanu šobrīd gaidot apmēram 11 000 vagonu.
“Šobrīd ir savdabīga situācija. No vienas puses, brīvā pasaule Ukrainai sūta palīdzību, no otras – Ukraina arī kara apstākļos var eksportēt, piemēram, graudus un pārtikas eļļu. Ukrainai savu preču ir tik daudz, ka arī kara apstākļos Ukrainas valdība saviem komersantiem preču eksportu atļauj. Ukraiņu graudu eksports ir domāts pārdošanai, daudzi klienti ir Āfrikā.
Tā nav prece, kas jādabū ārā no valsts par jebkādu cenu. Daudz taisnāk, loģiskāk un arī lētāk to darīt ir caur Polijas, Vācijas un Nīderlandes ostām. Latvijas ostu pakalpojumu izmantošana būtu loģiska vien tad, ja galamērķis būtu Skandināvija, taču arī tur no izmaksu viedokļa loģiskāk ir vest ar vienu kravas pārkraušanas reizi, nevis divām vai vairākām, kā tas būtu Baltijas virziena gadījumā. Protams, pastāv iespēja pārkraut arī uzreiz mašīnā, taču tas būtu nesamērojami dārgi.
Cik zinu, Latvijas ostās graudu termināļi ukraiņu graudu pārkraušanas apjomiem tiešām ir gatavi, arī “LDz” nebūtu problēmu ar pārvešanu. Šajā procesā ir tikai viens liels “bet” – ja vien pēkšņi Ukrainai neparādās kāda ļoti pārsteidzoša vienošanās ar Baltkrieviju par tās dzelzceļa izmantošanu graudu eksportēšanai. Ģeopolitikas procesu dēļ tranzīta praktiķi par šādu iespēju pagaidām gan ir ļoti skeptiski, taču, manuprāt, tas būtu vienīgais praktiski izmantojamais variants,” uzskata Bērziņš.
Starpvalstu problēma
Īsā sarunā ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Andri Purmali “Latvijas Bizness” noskaidroja, ka pagājušās nedēļas izskaņā pilsētu apmeklējuši Ukrainas valdības pārstāvji, lai ostas teritorijā iepazītos ar termināļu pārkraušanas jaudām. Pārvaldnieks apliecināja, ka ostas uzņēmumi ir ļoti ieinteresēti ukraiņu kravās un gatavi tās pieņemt. Taču vienlaikus atzina, ka šobrīd vienīgais praktiski iespējamais piegādes ceļš iet pa dzelzceļa sliedēm caur Baltkrieviju un drošas piegādes problēmu varot atrisināt vienīgi Ukrainas un Baltkrievijas valdību līmenī.
