Kultūra
Māksla

#paliecmājās piedāvājumu papildina LNMM ar videomākslas kolekcijas spožāko darbu izlasi0


Fragments no Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna kopdarba “Altāris”.
Fragments no Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna kopdarba “Altāris”.
Publicitātes foto

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs vēlas turpināt uzrunāt savu auditoriju un pielāgo izstāžu formātu COVID-19 krīzes laika apstākļiem, LA.LV informēja LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone.

Muzeja mājas lapas www.lnmm.lv apmeklētāji līdz 31. maijam var skatīt antipublisku videomākslas kolekcijas izstādi – tālu prom no muzeja zālēm, katrs pats savās mājās, privātajā monitorā.

Pirmo reizi kopumā tiek parādīta gandrīz visa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) videomākslas kolekcija, kuras veidošanai muzejs pievērsies pēdējos piecus gadus.

Skatītāju uzmanībai piedāvāta neliela, bet izcila izlase – Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Kārļa Vītola, Ievas Epneres, Ērika Apaļā, Kriša Salmaņa, Kristapa Epnera, Miķeļa Fišera, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas un Kristas Dzudzilo videomākslas darbi.

“Vairākos darbos konstatējama noteikta tendence, kas

šīs krīzes kontekstā uzlūkojama gluži vai kā pravietiska antimateriālistiska pozīcija.

Eskeipisms dabā, vajadzība pasauli izskaidrot kopsakarībās pēc kāda vienota principa, nespēja rast piepildījumu un garīgu izaugsmi patērnieciskuma kultūrā,” pauž E. Ansone.

Darbu naratīvs aptver visai plašu amplitūdu – no reliģiozā Kristus augšāmcelšanās brīnuma Lieldienās Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbā “Altāris” (2006) līdz pat Miķeļa Fišera spēlei ar sazvērestības teorijām darbā “Valodas stunda” (2015).

Vissenāk veidotais LNMM videokolekcijas darbs ir Katrīnas Neiburgas 2003. gada feministiskais projekts “Satiksme”,

kurā parādīta sieviete zināmā mērā viņai bīstamas profesijas – taksometra vadītājas lomā.

Savukārt viens no jaunākajiem ir 2018. gadā radītais darbs – Kārļa Vītola animācija “Beigas”, kas stāsta par pusmūža krīzes skartu vīrieti, kurš ir ieslodzīts savās atmiņās un cenšas samierināties ar fizisko un garīgo beigu sajūtu.

Virtuālā ekspozīcija dod iespēju apskatīt arī videoetīdi “Gulbis / Le Cygne” (2016) no Ērika Apaļā personālizstādes “Ģimene”,

kas pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas tika atklāta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē un pagaidām ir slēgta.

Videodarbā meitene zem ūdens cenšas izrunāt vārdu “le cygne” (fr. val. gulbis), taču ūdens matērija neļauj to izdarīt saprotami. Šī mazā detaļa ir trāpīgs komentārs par to, kā mainās mūsu spēja skaidri izteikties apkārtējo ietekmes faktoru un citu mijiedarbojošos spēku apstākļos.

E. Ansone norāda, ka LNMM krājuma videodarbi tapuši izstāžu formātam, nereti kā lielākas ekspozīcijas daļa,

un to instalēšanas veids – projicēšana uz viena vai vairākiem ekrāniem, izmērs un citas nianses ir būtiskas, lai sasniegtu mākslinieka iecerēto emocionālo iedarbību.

“Eksponēšanas forma var būt arī neatņemama darba daļa. Piemēram, tikai lielizmērā ir projicējams Voldemāra Johansona okeāna vētras vērojums, kurā ar attēla megaizmēru un ūdens pilieniem piesātinātu telpu tiek radīts klātbūtnes efekts, ķermenisks pārdzīvojums. To nevar panākt, skatoties darbu datorā, tāpēc “Slāpes” (2015) nav iekļautas videomākslas kolekcijas izstādē.

Tomēr, neapšaubāmi, arī minētais video iederas šībrīža situācijā ar atgādinājumu, ka cilvēks nebūt nav visvarenākais pasaulē,” skaidro kuratore.

Tāpat Mārtiņa Ratnika videoinstalācija “Zeme” (2009), kas tika nominēta otrajai Purvīša balvai 2011. gadā, prasa telpisku 360° projicēšanu, ko nevar nodrošināt datora ekrānā. Autora ideja, ka “mēs skatāmies, bet ļoti daudz ko neredzam”, ir pamatā daudziem viņa darbiem, un atkal jau trāpīgi sasaucas ar šodien aktuālo neredzamā vīrusa kontekstu.

Saistītie raksti
LNMM videomākslas izstāde

“Nevienam nav noslēpums, ka izstāžu apmeklētāji video darbus nereti vispār nenoskatās līdz galam, jo laiks taču min uz papēžiem un ekspozīcijas iepazīšanai ieplānotās minūtes negaida. Toties šajā periodā, paliekot mājās, steigas problēmai nevajadzētu būt. Izstādes veidotājiem šķiet, ka tagad ir īstais brīdis ielūkoties darbos, ko varbūt esat palaiduši garām vai vēlaties noskatīties atkārtoti,” aicina Elita Ansone.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Kultūra
Paziņo Lilitas Bērziņas vārdā nosauktās balvas saņēmēju
3 dienas
LE
LETA
Kultūra
Laikmetīgās mākslas muzeja projektu vēlas atdāvināt valstij 3
3 dienas
LE
LETA
Kultūra
Koalīcijas partijas vienojušās par summu, ko piešķirt kultūras nozarei Covid-19 krīzes pārvarēšanai
4 dienas

Lasītākie

ĢK
Ģirts Kasparāns
Latvijā
“Es no darba nebaidos.” Saruna ar Guntaru Raču par krīzi, mūziku un dārzkopību 1
Intervija 1 stunda
LE
LETA
Latvijā
“Iveta, izslēdziet cirku, Pampāļu teātri, un, lūdzu, bez grimasēm!” Saeimas sēdi pārtrauc asa kritika 1
3 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Politologs Viņķelis par armiju ASV ielās, Trampu kā autoritāru vadoni un “klusējošajiem republikāņiem”
49 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 apkarošanas likums pieņemts. Vai tas palīdzēs arī izkļūt no krīzes?
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Cik pērn nopelnīja finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa? 5
6 stundas