Krievi šo savos draudos piemin arvien biežāk! Latvijas specdienests brīdina iedzīvotājus 0
Kremlim gūstot pārliecību par kodoldraudu šantāžu, iespējams, tuvā termiņā pieaugs ar kodolieročiem saistītas apdraudošas darbības, secināts Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) ikgadējā apdraudējuma novērtējumā un 2025. gada darbības pārskatā.
Pārskatā teikts, ka kodolieroči ieņem arvien nozīmīgu lomu Krievijas attiecībās un komunikācijā ar ārpasauli. Mērķtiecīgas Krievijas darbības pēdējo gadu laikā, sevišķi izteikti kopš Krimas aneksijas 2014. gadā, ir veicinājušas globālās bruņojuma kontroles sistēmas lejupslīdi, ko Maskava izmanto, lai pastiprinātu kodoldraudu iedarbību.
2026. gada februārī beidzās Krievijas un ASV kodolieroču ierobežošanas līguma “New Start” darbības termiņš un līgums netika pagarināts. Krievija dalību šajā līgumā apturēja jau 2023. gada februārī, bet bija apņēmusies ievērot līguma noteikumus, izņemot informācijas apmaiņu un savstarpējās inspekcijas.
Tā paša gada nogalē Krievijas Federācijas Padome apstiprināja Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikācijas atsaukumu, bet 2024. gada novembrī tika pieņemta jauna kodoldoktrīna, kurā būtiski pazemināts kodolieroču pielietošanas priekšnoteikumu slieksnis.
“Ja Kremlis būs pārliecināts, ka kodoldraudu šantāža dod vēlamo rezultātu, ir iespējams, ka tuvā termiņā ar kodolieročiem saistītās apdraudošās darbības – retorika par gatavošanos kodolizmēģinājumiem, ieroču skaita palielināšana vai izvēršana jaunās vietās u.tml. – kļūs biežākas un mērķtiecīgākas,” teikts pārskatā.
MIDD arī norādījis, ka 2025. gadā ar dažādām sekmēm Krievija turpināja starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Sarmat”, kodoldzinēja spārnotās raķetes “Burevestņik” un kodoltorpēdas “Poseidon” izmēģinājumus.
Pēc pieņemšanas apbruņojumā visas šīs ieroču sistēmas radīs potenciālus draudus Krievijas pretiniekiem, bet, visticamāk, ja vien Maskava neizjutīs eksistenciālu apdraudējumu, tās tiks izmantotas tāpat kā citi kodolieroči, kas jau ir Krievijas apbruņojumā – atturēšanai un draudiem.
MIDD ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Kopš 2002. gada dienesta priekšnieks ir Indulis Krēķis.
