Guna Roze
Guna Roze
Foto: Matīss Purmalis

Guna Roze: Nav iemesla iedomāties, ka mūsu pēcteči nesaķers galvu par 21. gadsimta ļaužu tumsonību 46

Guna Roze, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Baltais ir mans mīļākais gadalaiks, bet jāatzīst, tā nav bijis vienmēr. Klasiski taču sabiedrības vairākums jūsmo par pavasari vai vasaru. Minu, ka mūsu – baltā dievināju – ir saradies daudz.

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Lasīt citas ziņas

Varbūt tāpēc, ka garus gadus izdzīvotas vien ilgas pēc baltuma, un tagad spējam atzīt, ka neesam pratuši to novērtēt. Varbūt sniega rotāti koki un žogi ir atmiņas par bērnību… Iespējams, tā ir pateicības sajūta par to, ka baltā lapa aiz loga palīdz piepildīt tukšo lapu monitorā.

Visas atbildes ir pareizas. Arī minējums, ka daba tieši tāpēc pēdējos gados dāvina īstu ziemu, lai situācijas nogurdinātajiem cilvēkiem atgādinātu, ka pēc tumsas vienmēr nāk gaisma. (Reizēm klišejiskas atziņas trāpa tikpat negaidīti, kā bērna mestas sniega pikas pa lāsteku.)

CITI ŠOBRĪD LASA

“Un neko daudz jau nevajag,” savā “Facebook” laika līnijā tieši šorīt ir ierakstījusi latviešu literāte. “Tikai pastaigāties tajā visā maģiskajā aukstuma skaistumā. Ziemā mēs visi esam tuvāk Dievam.” Mūsu – līdzīgi domājošo – tiešām ir daudz.

Taču pasaule ir būvēta uz pretstatiem. Kamēr vieni jūtas tuvāk Dievam, citam sniegs ir “tie baltie sūdi, kas krīt no gaisa”.

Kavējas vilcieni, it kā dzelzceļa vēsturē būtu uzsnidzis pirmoreiz; sinoptiķi vicina oranžus un kādusturvēl paziņojumus, it kā mēs dzīvotu Āfrikā; šoferīši pa dzīvu ledu apdzen citus šoferīšus, it kā negribētu dzīvot…

Kur ir balts, tur būs arī melns; kur spīd gaisma, noteikti sekos tumsa. Atkal klišejiski, taču neapstrīdami. Vismaz metaforās par dabu mēs vēl drīkstam brīvi paust savu viedokli – gan sajūsmu, gan nepatiku.

Decembra sākumu jau N gadus atvēlu festivālam “Prozas lasījumi”. Nemānīšos – neklausos visu pēc kārtas, bet pietiekami, lai uztvertu kolektīvā vēstījuma garšu un smaržu. (Teksta uztveres ziņā šīs maņas vēl nav zaudētas.)

Šogad visiem autoriem pirms lasījuma jautā: “Par ko ir tavs stāsts?” Foršāk, protams, ja uz to atbild lasītāji un kritika, bet acīmredzot arī pašam literātam jāspēj atbildēt: par ko man ir svarīgi runāt?

Jo rakstnieka atbilde ir viņa dzīvesziņa, bet vairāku rakstnieku “par…” – vidējais aritmētiskais, šī laika liecība.

Pagājušajā nedēļā noskatījos lielisku kinodarbu – vēsturisku drāmu “Pēdējais duelis”, kas, ja var ticēt ievadtitriem, balstīta uz patiesiem notikumiem viduslaiku Francijā. Tātad sava laika liecība. Neesmu pētījusi tieslietu vēsturi, bet atbildētu, ka šī filma ir par pasaules vēsturē pirmo zināmo izvarošanas gadījumu, kas nonāca līdz tiesai.

Vai vismaz pirmais kāzuss, kurā sieviete tika attaisnota, bet varmāka saņēma sodu. (Sacīt “pelnītu sodu” droši vien ir antihumāni – sazinkādstur­atkal aizliegtais vārds un pat iedoma, bet ko lai dara, ja izveidojušās dabiskas antivielas pret “domāt likumpaklausīgi”. (Un arī tā ir laika liecība.))

Kā liecina filmas nosaukums, patiesība tika noskaidrota duelī, ko izsludināja tolaik mazgadīgais karalis Kārlis VI. Ej nu sazini – šova kāres vai sievas neuzkrītošā rokasspiediena vadīts. Varam tikai minēt arī, kas vadīja šo rokasspiedienu.

Iespējams – masas, kas pakļāvušās tā laika postulātiem, neticēja sievietei. Tikmēr mūsdienu skatītājs skaidri saprot, ka tiesa (jā, pirms dueļa bija tiesa) sprieda tumsonīgi. Procesa laikā tiesnesis sievietei un klātesošajiem sacīja: “Ir zinātniski pierādīts, ka no izvarošanas nevar palikt stāvoklī.”

Tieši šis teikums iespiedās manā atmiņā un nostiprināja vēlmi rakstīt par to, ka pēc pārsimt gadiem arī šībrīža zinātnes atklājumi, ko šobrīd masas nēsā uz rokām, būs viduslaiki.

Nav iemesla iedomāties, ka mūsu pēcteči nesaķers galvu par 21. gadsimta ļaužu tumsonību un šodienas “ir zinātniski pierādīts”.
SAISTĪTIE RAKSTI

Jo tikpat pārliecināti, kā mēs šodien zinām, ka no izvarošanas var palikt stāvoklī, viņi – pēc pārsimt gadiem – varēs paskaidrot, kāpēc 2021. gadā bijām tumsoņas. Lūk, par ko ir vērts rakstīt!

Pret ko es mainītu savu mīļāko gadalaiku? Pret īstu burziņu teātra garderobē un rindā pēc kafijas izrādes starpbrīdī. Pret sarunām ar cilvēkiem, kam nav jāpierāda izvarošanas fakts sazinkātur vārdā.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
Lasīt citas ziņas
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
22:11
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
20:39
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
20:13
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 40
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim