Foto: Edijs Pālens/LETA

Pareizas plānošanas nozīme mežizstrādē 0

Pirms sāk ražas novākšanu, ir jāsaprot, kad cirst, lai koksnei būtu pieprasījums, laba cena, un kas būs nocirstā meža vietā. Akcentēsim lietas, kas jāparedz un jādara, plānojot savā mežā cirsmu, aicinot dalīties pieredzē AS Latvijas valsts meži (LVM) Vidusdaugavas reģiona plānošanas vadītāju Gati Ansonu.

Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
Lasīt citas ziņas

LVM ir jānodrošina nepārtraukta koksnes plūsma, savukārt privātā meža īpašnieka izvēli cirst vai necirst galvenokārt nosaka īpašnieka vajadzības un esošās koksnes iepirkuma cenas, ja viņš ir plānojis koksni realizēt.

Cirsmas izvērtēšana un dabas vērtības

LVM apsaimnieko aptuveni pusi no Latvijas teritorijas, ko klāj meži. Uz šo teritoriju ir MK apstiprināts maksimāli pieļaujamais koksnes ciršanas apjoms gadā, kas jau tālāk tiek sadalīts pa reģioniem un plānošanas vienībām, kurās, izvērtējot audzes, jāsagatavo cirsmas. Kā tas notiek, stāsta Gatis Ansons: “Sākumā atlasām vecākās audzes, kurās varētu būt dabas vērtības, pirmais pēc nepieciešamības tās dabā apseko vides eksperts. Savukārt audzes, kas ir sasniegušas ciršanas vecumu, bet ne tik vecas, lai tajās būtu potenciālas dabas vērtības, izvērtē pats plānotājs un nepieciešamības gadījumā pieaicina ekspertu. Ja eksperts konstatē, ka audzē ir dabas vērtības, tad tā netiek gatavota ciršanai, bet tiek noteikts biotops vai mikroliegums. Savukārt, ja eksperta atzinums ir negatīvs, tad gatavojam cirsmu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc plānošanas vienībā noteiktā apjoma apzināšanas un potenciālo cirsmu kamerālas pārbaudes plānotājs dabā pārbauda, vai izvēlētais nogabals atbilst ciršanas nosacījumiem. “Plānotājs novērtē audzi mežā un sastāda norādījumus mežistrādei, piemēram, iezīmējot robežas, pārliecinoties, vai kokos nav lielo, aizsargājamo putnu ligzdas, atzīmējot mitras ieplakas, dzīvnieku alas u. c. Lielo putnu ligzdu atklāšanas gadījumā tiek aizpildīta speciāla anketa, ko tālāk nodod vides ekspertiem, kas apseko ligzdu un, iespējams, rosina izveidot mikroliegumu. Ja viss ir kārtībā, plānotājs stigo cirsmu, iezīmējot cirsmas robežu ar speciālu krāsu uz kokiem. Tālāk jau turpinās komandas darbs ar kolēģiem no meža infrastruktūras un mežizstrādes, lai pieņemtu labākos lēmumus kokmateriālu nogādāšanai patērētājiem.

Privātos mežos cirsmas plāno paši īpašnieki, ja ir zinoši vai ar attiecīgu izglītību. Cirsmu plānošanas un ierīkošanas pakalpojumus iespējams arī nolīgt – padomdevējs šādos un citos mežsaimniecības jautājumos varētu būt LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs.

Gatis piebilst, ka, cirsmu plānojot, jābūt aktuālai meža inventarizācijai.

Dabas vērtības mežos palīdzēs atklāt biotopu inventarizācija, kuru tiek plānots pabeigt dažos gados un kuras laikā galvenokārt tiks apsekotas vecas mežaudzes.

Atjaunošanas plānošana

Svarīgi ir ne tikai zināt, kur realizēt iegūto koksni, bet arī laikus plānot, kas būs nocirstās mežaudzes vietā. Ar ko un kā to atjaunot, stāsta LVM speciālists: “Pēc cirsmas apsekošanas plānotājs sniedz rekomendācijas – kā un ar ko to atjaunot, un nosaka vēlamo sugu. Lēmumu par meža atjaunošanu ietekmē dažādi faktori, kurus mežsaimnieki gan daudzus gadus mācās augstskolā, gan gūst pieredzi, veicot un plānojot meža atjaunošanu. Var palīdzēt metode, skatoties, kas atjaunojamajā platībā ir audzis iepriekš, kāda augsne, gaisma, mitruma apstākļi, un, ja ir bijusi ražīga un produktīva audze, tad vispareizākais ir atjaunot ar to pašu sugu, kas ir augusi iepriekš. Bet reizēm nepieciešama sugu maiņa – iespējams, meža platība kļuvusi slapjāka, tad tur iepriekš augošo priedi atpakaļ dabūt ir praktiski neiespējami, tur labāk jutīsies bērzs. Vai otrādi – nocērt bērza audzi, un, ja platība ir meliorēta un nosusināta, tad to ļoti veiksmīgi var atjaunot arī ar priedi. Ielūkojieties statistikā, ko valsts mežos nocērt un ar ko atjauno, sugu proporcija kopumā saglabājas, lai gan atsevišķās platībās notiek sugu maiņa.”

Mākslīgā vai dabiskā atjaunošana

Lēmumu par dabisko atjaunošanu vai ar stādīšanu ietekmē izvēlētā koku suga un augšanas ap­stākļu tips, uzsver Gatis Ansons: “Ar priedi dabiski atjaunot vislabāk mazauglīgos augsnes tipos, kur neveidojas blīvs aizzēlums. Pirms tam augsnes virskārtu mineralizē, vislabāk agri pavasarī pirms sēklu izbiršanas, tad var sasniegt vislabākos rezultātus. Platībās, kur iespējams blīvs aizzēlums, labāk izvēlēties mākslīgo atjaunošanu – stādīšanu. Purvainos un slapjos meža tipos mežu bieži atstāj dabiskai atjaunošanai, jo tehnika, ar kuru veic augsnes gatavošanu, tur fiziski nevar iebraukt. Tādos mežos parasti pirmais sāk augt bērzs kā segaudze, pēc tam, pamazām to retinot, var salīdzinoši veiksmīgi ieaudzēt arī priedi. Protams, tādā veidā atjaunojot, tiek zaudēts laiks – ja mežs tiek stādīts, tad jaunās ražas novākšana var notikt ātrāk.”

Kā svarīgu faktoru meža atjaunošanā LVM speciālists min meliorācijas sistēmu atjaunošanu un uzturēšanu, jo, normalizējoties mitruma apstākļiem mežā, var veiksmīgāk saimniekot. Turklāt privātajiem mežu īpašniekiem meliorācijas darbiem ik pa laikam ir pieejami ES fondu atbalsta finansējumi. “Valsts mežos tiek atjaunotas un uzturētas esošās meliorācijas sistēmas, tikai atsevišķās vietās veidojam jaunus grāvjus esošo sistēmu ietvaros, piemēram, būvējot jaunus ceļus, izrokam sāngrāvjus, bet jaunas platības nenosusinām,” piebilst Gatis Ansons.

Stādmateriāla plānošana

Plānojot cirsmu un tai sekojošo meža atjaunošanu, darba uzdevumu sarakstā ir jāparedz arī stādmateriāla pasūtīšana un iegāde. No sagatavotām cirsmām un plāniem var aprēķināt nepieciešamo daudzumu, jo nevar vienkārši aiziet uz veikalu un meža stādus nopirkt, tie ir jāpasūta vismaz gadu vai divus iepriekš. “Plānot un pasūtīt var, bet nav vēlams tūlīt pēc nociršanas stādīt atkal jaunu mežu, ieteicams vismaz vienu vasaru noturēt izcirtumu neapstādītu, lai izžūst ciršanas atliekas un celmi, jo zaļās ciršanas atliekas pievilina smecerniekus, kas var kaitēt iestādītajiem kociņiem, neraugoties uz to, ka stādi LVM kokaudzētavās ir apstrādāti ar insekticīdiem,” uzskata LVM speciālists. Mežu var stādīt arī rudenī, ja stādmateriāls ir kvalitatīvs, bet jāizvērtē citi faktori – augsnes smagums, darbaspēka un stādu pieejamība. Tomēr Gatis Ansons ir pārliecināts: “Ja ir iespējas, labāk tomēr mežu stādīt pavasarī, jo rudenī augšana vairs nenotiek, stāds tikai augsnē pārlaiž ziemu. Kaut gan praksē esmu redzējis arī labi izdevušās rudenī stādītas meža platības.”

Galvenā vai izlases cirte

Turpinot cirsmas plānošanu, jāparedz arī cirtes veids, par kuru lēmumu pieņem cirsmas plānotājs vai meža īpašnieks – vai tā būs galvenā cirte – kailcirte, vienlaidu atjaunošanas cirte vai izlases, izlases atjaunošanas cirte vai arī kopšanas cirte. “Gan kailcirtes, gan izlases cirtes mērķis ir nomainīt esošo mežu ar jaunu audzi, tikai kailcirtei vienā brīdī veidojas izcirtums, bet izlases cirtē process izstiepjas ilgākā laika posmā, kad zem vecās audzes lēnām izveidojas jauna audze, un tikai tad var novākt pēdējos iepriekšējās audzes kokus. Izlases cirtes kvalitatīvi praksē ir grūti realizēt, tāpēc šo cirsmas veidu izvēlamies reti. Arī ietekme uz vidi veidojas lielāka, jo, lai nocirstu plānoto koksnes apjomu izlases veidā, ir jāstrādā trīs reizes lielākā platībā, nekā ieplānojot kailcirti. Strādājot ar izlases cirtēm, mežizstrādes tehnika atstāj daudz lielāku ietekmi uz augsni,” par apsvērumiem veidot izlases cirtes stāsta Gatis Ansons un turpina, ka kopumā tā ir ļoti dārga saimniekošana un arī meža atjaunošanas rezultāts ne vienmēr tiek sasniegts tāds, kāds bija iecerēts. Izlases cirtes teorētiski izskatās labi, jo uz papīra var saplānot, kā mežam būtu jāaug, jāatjaunojas, bet praksē viss notiek savādāk, palikušie lielie koki savas pozīcijas tik vienkārši neatdod jaunajai paaudzei un atjaunošanās nenotiek tik veiksmīgi, kā teorijā aprakstīts.

“Latvijā mežsaimnieki ar kailcirtēm strādā jau vairāk nekā 200 gadu, un to mūsu mežsaimnieki ir iemācījušies darīt. Protams, varam uzlabot ainavu plānošanu ar cirsmu konfigurāciju, ekoloģisko koku grupām, cirsmu izvietošanu laikā un telpā, turklāt labi koptas jaunaudzes arī ir ļoti skaistas.”

Kopšanas cirtes

Valsts mežos plānotāji plāno arī kopšanas cirtes. Plānojot kailcirtes var aptuveni aprēķināt, cik kokmateriālu tiks iegūts no konkrētās plānošanas vienības, savukārt kopšanas cirtēs šis aprēķins nav tik vienkāršs. Gatis Ansons skaidro: “Meža kopšanas cirtes mērķis ir izkopt audzi, izņemot ārā atpalikušos kokus, un atbrīvot vietu nākotnes kokiem, to var veikt audzēs, kuru vecums sasniedzis 20 gadu līdz pat ciršanas vecumam. Protams, visvairāk to darām jaunākās audzēs, kur ir vislielākā atdeve no kopšanas, bet ir pieļaujams krājas kopšanu veikt arī priedei 80 gadu vecumā. To var uzskatāmi redzēt pie saglabātiem sēklas kokiem, tiem apkārt ir daudz brīvas vietas un saules gaismas, un var novērot, ka arī pieaugušā vecumā tie vēl dod labu pieaugumu. Plānotājs apseko visas audzes, kas potenciāli varētu atbilst kopšanas cirtes statusam, tad konkrēti ieplāno, kur kopšanu nepieciešams veikt.”

Sociālā atbildība

Bieži cirsmas ir apdzīvotu vietu tuvumā, un nereti pašvaldības un vietējie iedzīvotāji interesējas par iespējamām norisēm. “Piemēram, ja tiek plānota intensīva mežsaimnieciskā darbība kādas lielākas apdzīvotas vietas tuvumā, organizējam tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem un interesentiem, lai uzskatāmi dabā parādītu meža apsaimniekošanas procesus, ko darām, kā darām un kāpēc darām, pa kuriem ceļiem notiks kokmateriālu transports u. c. Ar pašvaldībām slēdzam vienošanos par pašvaldību autoceļu izmantošanu kokmateriālu transportam. Šo ceļu uzturēšanā tiek ieguldīti ievērojami līdzekļi un parasti pēc LVM kokmateriālu transportēšanas pabeigšanas izmantoto pašvaldību autoceļu stāvoklis kopumā ir uzlabots.

Secinājums – labas sadarbības priekšnoteikums ir komunikācija, vislabāk savlaicīga. Turklāt pēc cirsmas izstrādes vietējiem iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja bez maksas saņemt atļauju ciršanas atlieku savākšanai pašpatēriņam, ko daudzi arī izmanto,” vēsta G. Ansons.

Gatis norāda – ir vērts mainīt iepriekšējo paaudžu mežkopju atsevišķus uzskatus, ka mežu stāda mazbērniem, piebilstot, ka, šodien izcirtumu apstādot ar selekcionētiem stādiem un atbilstoši veicot jaunaudžu kopšanu, ražu var novākt pats stādītājs.

Uz jautājumu, kas Gatim Ansonam sniedz gandarījumu, viņš atbild: “Labi padarīts darbs – kad ir veiksmīgi izdevies realizēt plānoto, iegūt kokmateriālus, saglabājot dabas vērtības ar mazāku ietekmi uz vidi. Bieži aizbraucu un paskatos, kā plānotais ir realizēts dzīvē, jo tikai tā var saprast, kas ir sanācis, kam vairāk jāpievērš uzmanība, kas jāuzlabo. Tāpēc, pirms sākt kaut ko darīt, galvenais ir saplānot nākamos darbības soļus, jo viss sākas ar veiksmīgu plānošanu.”

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā izdevumā Meža stādījumi, to aizsardzība. Plantāciju meži”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Bioloģisko pienu vēl nenovērtē! Viens no lielākajiem iepirkuma kritumiem pēdējo gadu laikā
Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir likusi veikt pasākumus ražošanas izmaksu mazināšanai?
Augu slimības un kaitēkļi, kas uzbrūk maijā: kā ar tiem cīnīties?
Kuri pērn bija lielākie miežu audzētāji?
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Lasīt citas ziņas
Latvijas mežos dominē skandināvi
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
Jānis Straģis: Kāpēc atteikties no biodegvielas piejaukuma ir tuvredzīgs un neefektīvs risinājums?
Uzbrucējs Teksasas skolā nošauj 18 skolēnus
Zelenskis: Ukraina atsāks sarunas, kad Krievija būs atdevusi pēc 24. februāra sagrābtās teritorijas
Trešdien daudzviet īslaicīgi līs, siltākā diena būs Vidzemē un Latgalē
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Lembergs pērn pensijā saņēmis 73 867 eiro
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
Tagad dzīvojam bez Krievijas elektrības. Vai atkal jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
Šīs vasaras uzņemšana augstskolās būs pēdējā, kura noritēs “pa vecam”
izaudzēt tādus tomātus un gurķus, kādi auga vecmāmiņas siltumnīcā?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
Lembergs pērn pensijā saņēmis 73 867 eiro
07:22
Trešdien daudzviet īslaicīgi līs, siltākā diena būs Vidzemē un Latgalē
07:16
Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu
07:13