Partijai “Latvija Pirmajā vietā” norisinājies kongress, kas veltīts vēlēšanām 52
Sestdienas pēcpusdienā konferenču hallē “Atta Centre” vairāk nekā 300 cilvēku pulcējās uz
partijas “Latvija Pirmajā vietā” 3. kongresu. Šis kongress bija veltīts tikai un vienīgi vēlēšanām, lai plašāks biedru skaits vēlreiz klātienē dzirdētu partijas nostāju svarīgākajos jautājumos un gūtu iedvesmu, tiekoties ar izvirzītajiem ministru kandidātiem.
Savā ievadrunā partijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers iezīmēja esošo situāciju, kurā atrodas mūsu valsts: cilvēki sašķelti, pamatoti nobijušies no tuvojošās ziemas, nekontrolēti augošajām cenām. Iespējams, vēl 100 tūkstoši gatavi aizbraukt. Bet līdz šim pie varas bijušajām partijām ir tikai viena atbilde – naudas aizņemšanās, lai “aizbāztu caurumus”. Vai arī solījumi bez finansiāla seguma, atbildību par izpildi uzliekot citiem, kuriem tāpat nav viegli, piemēram, pašvaldībām.
Neviens nedomā par to, kā valstij beidzot sākt pelnīt, bet gan tikai par to, kā saglabāt savus ierēdņu krēslus. Baidoties neiekļūt jaunajā Saeimā vispār, valdošās koalīcijas partijas ir uzsākušas kritizēt viena otru, cīnīties kā zirnekļi burkā, parādot zemu politiskās ētikas līmeni, jo iepriekšējos 4 gadus viņi ir sēdējuši vienā laivā un ir līdzatbildīgi par radušos situāciju. Par to, ka vairākām no šīm partijām iekļūšana jaunajā Saeimā būs problemātiska, signalizē arī tas, ka sarakstu pirmajās vietās atrodas cilvēki, kas personiski ir atbildīgi par to, ka kāda nozare – satiksme, medicīna, izglītība – nolaista “līdz kliņķim”. Linda Liepiņa, LPV kandidāte uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, par to visiem atgādināja ar trāpīgo aktiera Edgara Liepiņa citātu: ”Ja mazu cilvēciņu iesēdina lielā krēslā, cilvēciņam nedraud nekas. Briesmas draud sabiedrībai.”
Par to, ko darīs “Latvija Pirmajā vietā”, uzņemoties vadīt valsti, Aināra Šlesera vēstījums ir ļoti skaidrs: “Savu programmu zinu no galvas; nav tādu jautājumu, uz kuriem neesmu gatavs atbildēt! Viens no pirmajiem darbiem būs gāzes, elektroenerģijas un degvielas cenu iesaldēšana, lai iedzīvotāji varētu plānot savu budžetu, bet uzņēmumi – pastāvēt un būt konkurētspējīgi. Pašreizējā valdība izmanto karadarbību Ukrainā, lai attaisnotu savu bezdarbību. Bet, piemēram, Polijā degvielas litrs maksā aptuveni 1.30 EUR, kamēr Latvijā – 1.80 EUR. Tāpēc ne visu var novelt uz ārējiem apstākļiem”.
“Latvijai Pirmajā vietā” ir konkrēts plāns attiecībā uz nodokļu sloga samazināšanu un nodokļu administrēšanas vienkāršošanu, par atbalstu ģimenēm ar bērniem, par taisnīgas izglītības sistēmas veidošanu. Pats galvenais – ir skaidrs, kā valstij beidzot sākt pelnīt, nevis aizņemties. Pat tradicionāli tērējošas nozares, tādas, kā izglītība, var kļūt par ienākumu avotu valstij. “Latvijai Pirmajā vietā” ir spēcīga topošo ministru un galveno Saeimas komisiju vadītāju komanda, ko pat konkurenti nekritizē, jo viņi ir profesionālā ziņā krietni pārāki par citu partiju izvirzītajiem, gandarīti atzīmēja A.Šlesers.
Kongresa turpmākajā gaitā katrs no topošajiem ministriem un komisiju vadītājiem īsi informēja par plāniem savā nozarē. Virsmērķis visiem plānotajiem darbiem ir viens – stipras, pārtikušas ģimenes, vienota tauta, kas veido iekšēji un ārēji stipru valsti. Līga Krapāne (kandidāte uz Kultūras ministra amatu): “Ģimene ir pasaules pamatu pamats, stūrakmens un pēdējais bastions!”. Ārlietu ministra amata kandidāte Šarlote Šulca norādīja uz faktiski neizmantotu resursu, par kuru gan tiek maksāts – Latvijas vēstniecībām. Tām ir jākļūst par valsts priekšposteņiem, kas vairo atpazīstamību, palīdz attīstīt eksportu un piesaistīt investīcijas. Ekonomikas ministra kandidāts Ralfs Nemiro ir gatavs lauzt jau ilgāku laiku valdījušo kārtību, kad “valsts kļuvusi par aizņemšanās mašīnu, bet cilvēki – par pabalstu lūdzējiem”. Finanšu ministra kandidāte Karīna Plaude, uzsverot, ka visa pamatā ir darbs, nevis veiksme, plāno radikālu nodokļu samazinājumu un virkni pasākumu, kas atjaunos tautas un uzņēmēju uzticēšanos varai. “Daudz ko var paveikt ar labo gribu, uzticēšanos cilvēkiem, brīvprātīgo kustību atbalstīšanu un esošo resursu racionālu izmantošanu”, uzskata Edmunds Zivtiņš, Iekšlietu ministra amata kandidāts. Apzinoties ielaistās problēmas vairumā nozaru – labklājībā, VARAM jomās, izglītībā un citās, ministru kandidāti tomēr ir optimisma pilni par to, ka viss izdosies. Īpaši, veidojot starpnozaru sadarbību. Vienkārši jāstrādā. Satiksmes ministra kandidāts Vilis Krištopans tā arī rezumēja savu teikto, citējot V.Čērčilu: “Nav laika gari runāt – jāiet strādāt!”
Par partijas nostāju sabiedrībai ļoti svarīgā – ārējās drošības – jautājumā skaidrību ieviesa Aizsardzības ministra kandidāts, pulkvedis Raimonds Rublovskis. “Mēs esam un būsim NATO. Aizsardzībai ir jāatvēl 2.3% no IKP, bet šī nauda jāizmanto racionāli. Nevis nesaprotamos iepirkumos iegādājoties dārgus pagājušā gadsimta lūžņus, bet gan veidojot skaitliski nelielus, 21.gs. atbilstošus profesionālus bruņotos spēkus. Uzsvaram jābūt uz pretgaisa aizsardzību, krasta apsardzi, speciālo operāciju spēkiem, izlūkošanu un kiberdrošību. Cieši sadarbojoties ar Zemessardzi un uzturot gatavībā rezervistus. Mēs neplānojam ilgstošu pozīciju karu ar simtreiz lielāku pretinieku. Tāpēc obligātais militārais dienests nav lietderīgs. Valstij jau nav pat kazarmu, kur šos jauniesauktos izvietot. Nav, ar ko viņus nodarbināt. Lai katram jaunietim būtu vajadzīgās pamatzināšanas, vērtīgāk ir ieviest obligāto militāro apmācību skolās un augstskolās”.
Kongresa nobeigumā ar degsmes pilnu uzstāšanos uz skatuves kāpa mācītājs Mārcis Jencītis, paša vārdiem sakot, vienīgais mācītājs kandidātu sarakstos. “Latvija Pirmajā vietā” ir partija ar sirdsapziņu. Ja sirdsapziņa būs tīra, tad Dievs būs ar mums un partija “Latvija Pirmajā vietā” būs pirmajā vietā. Un, ja partija “Latvija Pirmajā vietā” būs pirmajā vietā, tad mūsu valsts Latvija būs pirmajā vietā!
