Foto: Bihlmayer Fotografie/SHUTTERSTOCK

Paštestu piegādātāja SIA “Brief” komercdirektors iesaistīts krimināllietā par piesavināšanos 11

Uzņēmuma SIA “Brief” komercdirektors Kārlis Borks-Putniņš iesaistīts krimināllietā par piesavināšanos un dokumentu viltošanu, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Kā ziņots, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) noslēdzis līgumu ar “Brief” par četru miljonu Covid-19 paštestu iegādi, par kuriem valsts nolūkā nodrošināt plašu skrīningu uzņēmumam apņēmusies samaksāt 4,16 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LTV esot zināms, ka policijas izmeklēšanā pirms diviem gadiem noskaidrots – 2019.gada vasarā Borks-Putniņš strādāja uzņēmumā SIA “UNI Projects” par komercdirektoru. Firmas vadītājam, Lietuvas pilsonim Vidmantam Šelmim, Borks-Putniņš devis parakstīt līgumu par 12 konteineru pārdošanu. Taču vēlāk izrādījies, ka potenciālais pircējs nemaz neeksistē, naudu lietuvietis nesaņēmis, bet cita, jau Putniņam piederošā firma, konteinerus pārdevusi tālāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts policijā uz jautājumu par kriminālprocesu raidījumam atbildēja, ka tas kvalificēts pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, un Krimināllikuma 275.panta otrās daļas, proti, par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Pēc Valsts policijā paustā, šajā kriminālprocesā ir divi aizdomās turētie un drīzumā kriminālprocess tiks nodots kriminālvajāšanas sākšanai.

Jautāts par šo kriminālprocesu, Borks-Putniņš raidījumam atbildējis: “Es atļaušos nekomentēt. Pašreiz notiek pirmstiesas izmeklēšana.”

LTV norāda, ka Borks-Putniņš nevēlējās runāt arī par citu savas biogrāfijas aspektu. Proti, pēc “de facto” paustā, pirms desmit gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis viņu ar 10 500 latu skaidrā naudā, un atzinis par aizdomās turēto kukuļošanā. Tolaik Borks-Putniņš strādāja Rīgas pilsētai piederošajā “Ceļu pārvaldē”. KNAB uzskatīja, ka Putniņš un kāda uzņēmuma izpilddirektors organizēja kukuļa došanu toreizējam “Ceļu pārvaldes” vadītājam Mārtiņam Lauvam par to, ka uzņēmums tika pie pasūtījumiem. Prokuratūra krimināllietu pret Borku-Putniņu izbeidza, jo secināja – nav pierādīts tas, ka pie viņa atrastā nauda bija domāta kukulim.

“Tas nav saistīts ar “Brief” darbību vai valsts iepirkumiem, vai kaut ko tamlīdzīgu. Tās ir atsevišķas lietas, kur nav nekādas saistības ar šodienas aktuālajiem jautājumiem,” sarunā ar “de facto” norādīja Borks-Putniņš.

Līdz šim lielāko pasūtījumu – antigēna paštestu piegādi valsts vajadzībām – “Brief” saņēma no VALIC. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzskata, ka, pat ja par “Brief” komercdirektora reputāciju būtu bijis zināms iepriekš, izslēgt uzņēmumu no iepirkuma procedūras nevajadzētu. “Mums nav bijuši nekādi pierādījumi, ja tiesa nekad par šādiem cilvēkiem nav lēmusi, mūsu iepirkumu veicēji nevar pateikt – ja tam puisim ir ūsas, vai tāpēc mēs ar viņu neslēgsim līgumu,” intervijā ar LTV skaidroja Pabriks.

Reklāma
Reklāma

“de facto” norāda, ka ministram nepiekrīt nevalstiskās organizācijas “Delna” eksperti. Individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumi bieži vien veikti sarunu procedūras formā. Proti, pati iestāde uzrunā pretendentus un ierēdņiem un politiķiem esot iespēja izvairīties no uzņēmējiem ar apšaubāmu reputāciju.

Jau ziņots, ka novembra izskaņā pirmo līgumu par šo testu piegādi bija plānots slēgt ar citu komersantu – “Ekspress laboratoriju”, kas solījās testus piegādāt par 0,75 eiro, taču uzņēmums no līguma slēgšanas atteicās, jo neesot spējis testus piegādāt solītajā termiņā. Līdz ar to pašlaik pirmā iepirkuma izmaksas ir pieaugušas no 3 līdz 4,16 miljoniem eiro.

Valdības sākotnēji pieņemtais regulējums paredzēja, ka no 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būtu jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, taču vēlāk lēmums tika mainīts un noteikts, ka darbinieku Covid-19 testēšana ar ātrajiem testiem būs brīvprātīga.

Tāpat vēstīts, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir izstrādājuši plānu, lai izglītības iestādēm visā Latvijā piegādātu antigēnu testus līdz 17.decembrim, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, “Brief” reģistrēts 2015.gada oktobrī, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Ildze Voita. 2020.gadā uzņēmums strādāja ar 6,048 miljonu eiro apgrozījumu un 683 024 eiro peļņu.

Saskaņā ar “Firmas.lv” pieejamo informāciju, uzņēmums SIA “UNI Projects” ir reģistrēts 2017.gada februārī. Tā pamatkapitāls ir 4000 eiro, un uzņēmums pieder Lietuvas uzņēmumam “UAB ProGear LT”. Pērn šim uzņēmumam nebija apgrozījuma un tas cieta 27 149 eiro zaudējumus.