Latvijā
Politika

Pašvaldības satraukušās par spēju nodrošināt iedzīvotājiem pamatfunkcijas4

Foto: Edijs Pālens/LETA

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Starp Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību šobrīd notiek intensīvas diskusijas par paredzēto Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali, robu, ko tā iecirtīs pašvaldību budžetos, un iespējamajiem kompensāciju mehānismiem. Problēmas risinājumu cer rast līdz septembra beigām.

“Pagaidām vienošanās ar valdību nav panākta,” uzsver Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

“Notikušas tikai pirmās sarunas, jo Finanšu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai” tika veidots bez konsultācijām ar pašvaldībām.

Tieši šī iemesla dēļ Ministru kabineta sēdē lūdzām atlikt paredzēto IIN pārdali, kas paredz turpmāk pašvaldību budžetos ieskaitīt 75% no nodokļa (agrāk – 80%), bet valsts budžetā – 25%.”

Pasliktina esošo situāciju

LPS uzskata, ka paredzētās izmaiņas apgrūtina vai padara par neiespējamu nodrošināt tās izmaiņas, kas pašvaldībām būs jāveic obligāti – proti, jānodrošina ar Satver­smes tiesas lēmumiem noteikto palielināto garantēto minimālo ienākumu (GMI) un citus sociālos pabalstus, kā arī minimālās algas palielināšanu, kas šobrīd tiek vēl apspriesta.

Turklāt iecerētais pasliktina jau esošo pašvaldību situāciju, kas LPS ieskatā nav vienkārša, jo IIN veido 84% no pašvaldību nodokļu ieņēmumiem, vēl 15% dodot nekustamā īpašuma nodoklis, bet atlikušo procentu – dažādi sīkāki nodokļu ieņēmumi.

LPS skaidro, ka no šiem ieņēmumiem tiek finansētas pašvaldību pamatfunkcijas – sociālā palīdzība, algas bērnudārzu pedagogiem, skolēnu brīvpusdienas, algas medicīnas māsām skolās un sociālās aprūpes centros.

LPS uzskata, ka iecerētās minimālās algas paaugstināšanai līdz 500 eiro, kas vēl tiek apspriesta, Latvijas pašvaldībām būs nepieciešami papildu 9,3 miljoni eiro.

GMI un mājokļu pabalstu paaugstinašana pašvaldībām radīšot izmaksas apmēram 26 miljonu eiro apmērā, pedagogu atalgojuma paaugstināšana – vēl četrus miljonus.

“Pašvaldību izdevumi nākamgad palielināsies, tas ir acīmredzami. Jautājums – no kurienes ņemt naudu? Paredzētā IIN pārdale atņems pašvaldību budžetiem 91 miljonu eiro.

Mums sola, ka papildu līdzekļi būs pieejami no dažādiem Eiropas fondiem, taču to apjomi vēl tiek tikai rēķināti, tā būs konkrētiem mērķiem, nevis pašvaldību pamatfunkciju veikšanai domāta nauda, un šie fondi pavisam noteikti nebūs pieejami no nākamā gada 1. janvāra, savukārt pašvaldībām savas pamatfunkcijas būs jāveic jau no gada sākuma,” saka G. Kaminskis.

Algas paaugstināt nespēs

Rīga runā par 40 miljonus eiro lielu budžeta samazinājumu, bet mazajās pašvaldībās runa ir par dažiem simtiem tūkstošu. Taču arī tas rada milzu pro­blēmas.

“Ņemsim tikai vienu aspektu – ja pieņem lēmumu par minimālās algas palielināšanu, tad pie IIN pārdales un samazināta budžeta mēs to vienkārši nespēsim izpildīt,” stāsta Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.

“Vienīgais risinājums būs visus, kas šobrīd strādā uz pilnu slodzi, pārformēt uz nepilnām.

Un tas ir nemaz nerunājot par problēmu, ka, palielinot minimālo algu līdz 500 eiro, apkopējas alga faktiski pielīdzināsies, piemēram, bibliotekāra, kultūras darbinieka vai jaunā speciālista algai.

Loģika liktu paaugstināt arī šīs algas, tikai no kādiem līdzekļiem, jo visas Latvijas mērogā tas radītu pašvaldībām vēl aptuveni 9,8 miljonus eiro lielus izdevumus.

Plānotā IIN pārdale Jaunjelgavas novada budžetā “izcirtīs” 210 līdz 300 tūkstošus eiro lielu robu atkarībā no tā, cik lielu valdības dotāciju izdosies saņemt, tie ir apmēram 4,7 līdz 5,6% budžeta.”

Ja kompromisu atrast neizdosies, tad, G. Libeka vērtējumā, tā būs totāla administratīvi teritoriālās reformas izgāšanās.

“ATR tika veikta ar mērķi uzlabot pašvaldību darbu un sniegt iedzīvotājiem labākus pakalpojumus. Tam visam tiks pārvilkta trekna svītra – nāksies samazināt pakalpojumu apjomu, no daļas atteikties vispār, samazināt sociālo atbalstu, iespējams – atteikties arī no bezmaksas ēdināšanas skolās, remontiem un cita paredzētā.”

Iespējamie problēmas risinājuma veidi, LPS ieskatā, ir noteiktu pašvaldību funkciju pārņemšana no valsts puses, kompensāciju vai dotāciju palielinājums pašvaldībām vai arī palielinātas iespējas tām aizņemties.

Saistītie raksti

Pie kāda kompromisa puses nonāks – laiks rādīs, taču pagaidām pašvaldības par protesta akcijām nerunā. Tomēr emocijas diskusijās virmo, liecina stāstītais.

“Pirmajā diskusijā ar Finanšu ministriju, kad skaidroju mūsu nostāju un argumentus, ministrs uz mani sadusmojās un paziņoja, ka es esot tuvredzīgs un neredzot, kas notiek pasaulē, ka ekonomika visur “iet uz leju”, bet es, atbraucis no pāķiem, domājot tikai par savu pašvaldību, bet neredzot, kas notiek valstī. Uz otro tikšanos nemaz nebraucu, kas man, pāķim, tur meklējams,” rūgti nosaka G. Libeks.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Tagad meitenes mācīsies zāģēt, urbt un virpot, savukārt zēniem būs jāapgūst tamborēšana, adīšana un šūšana 22
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Francijas prezidents Emanuels Makrons, viesojoties prezidenta pilī, koķetē ar sievu Bridžitu
1 stunda
LA
Laukos.lv
Laukos
Daudzi latvieši domā, ka Igaunijā viss ir labāk. Cik reāli tas ir, atklāj “E-piim” valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakass
Intervija 4 stundas
LE
LETA
Kultūra
Pirms ASV vēlēšanām atgriezīsies kontroversiālais “Borats”
58 minūtes
LA
LA.LV
Veselam
Pēteris Apinis: “Placebo, nocebo un Covid 19, jeb – kādēļ ar baidīšanas kampaņām tiek nodarīts vairāk slikta nekā laba!” 3
2 stundas