Latvijas Nacionālais arhīvs mājaslapā “archiv.org.lv” piedāvā aplūkot virtuālu izstādi “Tiesas procesi pret Gunāru Astru”. Arhīva speciālisti piebilst, ka vienā izstādē nav iespējams eksponēt pilnīgi visus krimināllietu materiālus pret Gunāru Astru – kopumā 30 sējumus, tomēr autori atlasījuši būtiskākos dokumentus vai to fragmentus, kas sniedz ieskatu par G. Astras tiesāšanu 1961. un 1983. gadā.
Latvijas Nacionālais arhīvs mājaslapā “archiv.org.lv” piedāvā aplūkot virtuālu izstādi “Tiesas procesi pret Gunāru Astru”. Arhīva speciālisti piebilst, ka vienā izstādē nav iespējams eksponēt pilnīgi visus krimināllietu materiālus pret Gunāru Astru – kopumā 30 sējumus, tomēr autori atlasījuši būtiskākos dokumentus vai to fragmentus, kas sniedz ieskatu par G. Astras tiesāšanu 1961. un 1983. gadā.
Ekrānuzņēmums no archiv.org.lv

Patiesības spēka un varonības bruņinieks – Gunārs Astra 8

Jurģis Klotiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Ikvienai tautai, nācijai un valstij, civilizācijai un cilvēcei ir nepieciešams atcerēties personības, kuras noteiktā vēsturiskā laikmetā ir apliecinājušas cilvēka personai un demokrātiskai valstiskai kopienai būtiskās vērtības, tikumus un ideālus.

LE
LETA
Ziņas
No ārvalstīm saņemta “karsta informācija” par kādas Latvijas politiski nozīmīgas personas iespējamiem pārkāpumiem 50
8 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Kovids jau nesākas ar iesnām, bet joka pēc uztaisīju testu – pozitīvs!” Ilze dalās pieredzē par iegūto “suvenīru” pēc “Prāta vētras” koncerta 68
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 252
2 dienas
Lasīt citas ziņas

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks* 1931. gada 22. oktobrī Elzas un Lariona Astru ģimenē dzimušais Gunārs Astra ir tāda personība Latvijai. Šoruden, atzīmējot Gunāra Astras 90 gadu jubileju, ir vērts pārdomāt, kādu svarīgu vērtību, tikumu un ideālu vēstījumu viņa “Pēdējais vārds” un dzīves gājuma liecība sniedz Latvijai, Eiropai un pasaulei nemierīgajā 21. gadsimtā.

 

Latvijai

Būt latvietim, mīlēt latviešu valodu un dzīvot nacionāli valstiskā pašapziņā Gunāram Astram bija vērtības, kas neprasa ārēju teorētisku pamatojumu.
CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa personība apliecināja nesalaužamu pretestības garu PSRS okupācijas veiktajam sociālajam konstruktīvismam, kura instrumenti bija rusifikācija, domas vienādošana un propaganda un mērķis – sovjetiski domājošs, krieviski runājošs un it visā pakļāvīgs padomju pilsonis.

Gunāra Astras “Pēdējais vārds” – aizstāvības runa tiesā 1983. gada 15. decembrī – būtu jādēvē par “Patiesības vārdu”. Jo būtībā tā bija viņa – totalitārās varas apsūdzētā – apsūdzība pašam PSRS okupācijas režīmam un tā varas absurda reālijām.

“Patiesības vārdā” un vēstulēs no izsūtījuma Gunārs Astra svētā neapmierinātībā norāda uz PSRS varas īstenoto Latvijas pamatnācijas kultūras apspiešanu un kontroli. Viņš apsūdz PSRS režīmu par latviešu valodas nievāšanu, izstumšanu un pamešanu novārtā darba vidē, izglītībā un ikdienas saskarsmē.

Šogad 15. oktobrī pirmo reizi atzīmējām un svinējām Valsts valodas dienu. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijas valstī ir nostiprināta visaugstākajā konstitucionālajā likumdošanas līmenī. Taču 21. gadsimtā Latvijā ikvienam ir jāapzinās sava atbildība un jārūpējas, lai nebūtu tādu situāciju, par kurām Astra runāja, ka “mūsu skaistā, dzimtā un bagātā valoda tiek izspiesta no sapulcēm, kabinetiem, iestādēm, lozungiem, ka tā aizvien vairāk tiek noplicināta un izkropļota”**. Viņa vārdi par to, ka bērniem bērnudārzos ir jāiemāca “latviešu tautasdziesmu zelta fonds”, ir atgādinājums arvien visos izglītības satura posmos latviešu valodai, literatūrai un kultūras iepazīšanai ierādīt prioritāru vietu.

Gunārs Astra iemiesoja latviešu nācijas negrozāmo, neatņemamo un nesalaužamo valstsgribu. Savā patiesības runā viņš izglīto PSRS prettiesiskā juridiskā kon­strukta varā esošos cilvēkus Latvijas valsts tiesiskās nepārtrauktības vēsturē.

Astra atsaucas uz Latvijas Republikas Satversmi, uz principu, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai un arī lemšana par Latvijas valstisko statusu.

Viņš piemin Latvijas un Krievijas miera līgumu un pamato, ka Satversme joprojām ir spēkā, jo Latvijas tauta to nav atcēlusi un izmainījusi. Tādēļ 1940. gadā ievēlētā “saeima” ir nelikumīga un Latvijas PSR pasludināšanai 1940. gada 21. jūlijā nav tiesiska pamata. “Būdams Latvijas pilsonis ar nacionālu un demokrātisku pārliecību, nevaru ignorēt augstāk minētos apstākļus.”

1983. gadā vairākus gadus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas “de facto” šie vārdi apliecina, ka Gunāram Astram Latvijas valsts kā tiesiska un personiska realitāte ir neatņemama vērtība. Lai arī okupēta, prettiesiskas varas pārvaldīta, bet tik un tā: “Es, Gunārs Astra, esmu Latvijas pilsonis ar nacionālu un demokrātisku pārliecību.” Lai ikvienam latvietim, ikvienam Latvijas tautas piederīgajam Latvijas valsts domās un darbos ir tāda vērtība, kāda tā ir Gunāram Astram.

 

Eiropai

Gunāra Astras personības eiropeisko mērogu ir raksturojis viņa apcietinājuma lēģera biedrs Lietuvas nacionālās pretošanās kustības cīnītājs Andrejs Siņavskis: “Valsts drošības komiteja uzskatīja Gunāru Astru par nestandarta pretinieku. Pavadījis nebrīvē, turklāt krieviskā vidē, vairākus gadus, viņš joprojām vienkārši un dabiski reprezentēja eiropeiska cilvēka tipu.

Astras eiropeiskums caurstrāvo viņa tiesā teikto pēdējo vārdu.

To raksturo godprātība un cieņas pilns miers, kas piemīt ļoti stipriem un vīrišķīgiem cilvēkiem, tāda cilvēka rāmums un savaldība, kurš apzinās, ka viņa tiesībām un viņa pienākumam būt godīgam ir reāls pamats.”

Apsūdzība “aizliegto grāmatu” glabāšanā – būtībā totalitārās varas vēršanās pret cilvēka personas tiesībām uz uzskatu brīvību – veidoja krietnu daļu no okupācijas varas izvirzītās apsūdzības. “Aizliegto grāmatu” vidū ir Matīsa Kaudzītes “Jaunie mērnieku laiki”, Aleksandra Solžeņicina “Gulaga arhipelāgs”, Ulda Ģērmaņa “Latviešu tautas piedzīvojumi”, Džordža Orvela “1984” un citas. Veids, kā Gunārs Astra atspēko šo antidemokrātisko apsūdzību, izgaismo gan šādas apsūdzības absurdumu tolaik, gan rosina apzināties, ka patiesa demokrātija 21. gadsimtā – tāpat kā iepriekšējos gadsimtos – nevarēs pastāvēt, ja netiks respektēta cilvēka personas sirdsapziņas, uzskatu un vārda brīvība.

“Tagad iznāk tā, ka katram jāapgūst papildkvalifikācija – pašcenzora kvalifikācija – bet kur tādu apgūt?” Tāds ir Gunāra Astras asā prāta secinājums par sovjetiskās varas kadru centieniem indoktrinēt ļaužu uzskatus, ierobežot informācijas pieejamību un kontrolēt uzskatu brīvību. Viņš norāda uz dabisko tiesību principos balstīto ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju – tās 19. pantu: “Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus; šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām.”

Padomju totalitārisma varas nedeklarētais mērķis informācijas jomā bija panākt, lai cilvēks pats sev kļūst par cenzoru, jo tad viņš ne tikai vairs netraucē varas centieniem ierobežot uzskatu brīvību, bet pats sāk tai palīdzēt. Mūsdienu demokrātiskās valstiskās kopienas sastopas ar politkorektuma fenomenu, ar tā dēvēto “atcelšanas kultūru”, interneta sociālo mediju tehnoloģijām, kas cenzē noteikta veida saturu.

Līdzās tam informācijas pieejamības pārbagātībā daudzi kļūst par upuriem dezinformācijai un tā dēvētajām viltus ziņām.

Ja Gunāra Astras iestāšanos par cilvēka personas tiesībām uz sirdsapziņas un uzskatu brīvību attiecina uz 21. gadsimta demokrātisko valsts kopienu izaicinājumiem, tad tā nepārprotami ir kritika politkorektumam un “atcelšanas kultūrai”. Demokrātijā nedrīkst būt aizliegtu tematu.

No valsts budžeta finansētiem medijiem ir vienlīdzīgi jāatspoguļo gan centriskas, gan liberālas, gan konservatīvas nostājas sabiedrībai un valstij nozīmīgos jautājumos. Līdzīgi finansēšanas institūcijās, kur lemj par atbalstu pilsoņu organizāciju iniciatīvām kultūras, izglītības un mediju darba virzienos, ir jāvadās pēc kvalitātes kritērijiem, atbildības pret valstiskajiem mērķiem un vienvērtības principa.

 

Pasaulei

Pasaules mērogā Gunārs Astra un tāpat viņa domubiedri, kuri ar garaspēku cīnījās pret karaspēku nevardarbīgās pretošanās kustībā, ir liekami līdzās tādām personībām kā Nelsons Mandela, Vāclavs Havels, Martins Luters Kings, Lehs Valensa, kā arī daudziem citiem cilvēka brīvības un tiesību aizstāvjiem, kuru vārdi nav plašāk pazīstami.

Cilvēka vērtības, cieņas un tiesību apziņa caurstrāvo Gunāra Astras personību. Viņa bruņinieciskās stājas un varonības gaismā jēdziens “cilvēktiesības” skan ar īstenu un jēgpilnu noskaņu. Tādēļ ka Gunārs Astra par cilvēktiesību ievērošanu iestājās tāda totalitāra politiskā režīma apstākļos, kurš ārpolitikā centās radīt maldinošu iespaidu, ka cilvēktiesības ievēro, bet realitātē liedza saviem pavalstniekiem būtisku cilvēka pamat­tiesību īstenošanu.

Gunārs Astra aizstāvēja cilvēkam dabiski piemītošās tiesības uz pašnoteikšanos, brīvību un taisnīgu, cieņpilnu attieksmi no politiskās varas puses.

21. gadsimtā arvien lielāku ietekmi ir ieguvusi tendence vārdā “cilvēktiesības” nosaukt vienkārši kādas cilvēka apzinātas vai izjustas vēlmes pēc kaut kāda labuma, kas viņam pienākas pēc paša ieskatiem.

 

Tiekties uz augšu

1986. gada janvārī Gunārs Astra no izsūtījuma savai meitai Diānai rakstīja reliģiski filozofiskām pārdomām piesātinātu vēstuli. Tajā viņš apcer Dieva esamības jautājumus un objektīvu, absolūtu patiesību pastāvēšanu. Uz jautājumu, kādēļ cilvēkam ir jābūt godīgam, Gunāram Astram atbildi nesniedz cilvēka domāšanas “visviltīgākās būves”, kas visas “galu galā kaut kā sačākst”, bet gan godīguma jābūtības aksioma – “tādēļ, ka viņam ir jābūt tādam”.

Savukārt krusts Gunāram Astram ir simbols, kurā vertikāle ir “cilvēka neizzūdošā tieksme uz augšu, uz pilnību”. Bet horizontāle cilvēku saista pie zemiskā un tiecas aizšķērsot personības virzību augšup. No Gunāra Astras ticības, ka latviešu tauta pārcietīs okupācijas tumšo laiku, plūda viņa spēks stāvēt un elpot – turpināt krusta ceļu par Latvijas brīvību. To gāja arī viņa cīņubiedrs, politiski represētais un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Ģederts Melngailis, kurš devās mūžībā 2021. gada 4. oktobrī.

PSRS okupācijas vara Gunāram Astram un viņa cīņubiedriem varēja atņemt brīvību, bet viņu gara spēks un patiesības vārdi uzvarēja totalitārisma ļaunumu.

Gunārs Astra nepiedzīvoja laiku, kad Daugavas krastmalu piepildīja Latvijas karogu jūra, un Mežaparka estrādē sveču gaismā skanēja Lūcijas Garūtas “Mūsu Tēvs Debesīs”. Taču viņa patiesības vārdi sagatavoja Trešās atmodas sākšanos un Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Lielais Gunārs (kā viņu dēvē režisors Lauris Gundars savā grāmatā “Svešam kļūt jeb Stāsts par Gunāru A.”) Latvijai, Eiropai un pasaulei ir cilvēka personības lieluma, patiesības spēka un varonības bruņinieks. Latvijas mērogā patriotisma apliecinātājs mīlestībā uz latviešu tautu, kultūru un valsti.

Eiropai īstenas un patiesas demokrātijas aizstāvis. Plašajai pasaulei cilvēka personas neatņemamās vērtības, cieņas, tiesību un atbildības vēstnesis. Lai Gunāra Astras personība mūs iedvesmo tiekties uz augšu, uz pilnību personiskajā dzīvē, ģimenē, latviešu tautas un mūsu valsts dzīvē!

 

SAISTĪTIE RAKSTI

* Tieši “Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieks”, nevis vienkārši pārāk vispārīgais jēdziens “disidents”. (Sk. Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca: “disidents – cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu un nepiekrīt valdošajai ideoloģijai. Disidenta uzskati atšķiras no lielākās iedzīvotāju daļas uzskatiem.”)

** Citāti ir no Gunāra Astras “Pēdējā vārda” tiesā 1983. gada 15. decembrī un no Baibas Šābertes grāmatas “Gunārs Astra. Sirdsapziņas cietumnieks”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
No ārvalstīm saņemta “karsta informācija” par kādas Latvijas politiski nozīmīgas personas iespējamiem pārkāpumiem 50
8 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Kovids jau nesākas ar iesnām, bet joka pēc uztaisīju testu – pozitīvs!” Ilze dalās pieredzē par iegūto “suvenīru” pēc “Prāta vētras” koncerta 68
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 252
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Atlūgumus iesniedz arī gados jauni un arī vakcinēti pedagogi!” LIZDA priekšsēdētāja Vanaga skaidro situāciju 98
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai princis Čārlzs tiešām atteiksies no troņa un uzticēs to savam dēlam princim Viljamam? 8
15 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA
Ziņas
VIDEO. Pasažieri stumj trolejbusu, vilcieni kavējas, lidojumi atcelti! Ekstremālā snigšana izraisa satiksmes kolapsu 14
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
No ārvalstīm saņemta “karsta informācija” par kādas Latvijas politiski nozīmīgas personas iespējamiem pārkāpumiem 50
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Jautājam rīdziniekiem: vai biedē jaunais Covid-19 paveids? 35
7 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Kovids jau nesākas ar iesnām, bet joka pēc uztaisīju testu – pozitīvs!” Ilze dalās pieredzē par iegūto “suvenīru” pēc “Prāta vētras” koncerta 68
11 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Rēzeknē pieaug bezdarbnieku skaits, to rindas papildina arī no karantīnas atlaistie bēgļi 3
23:01
GN
Gints Narogs
Ziņas
Krikunovs sāk ar zaudējumu! Rīgas “Dinamo” piedzīvojusi sesto zaudējumu pēc kārtas
22:51
LA
LA
Ziņas
VIDEO. Pasažieri stumj trolejbusu, vilcieni kavējas, lidojumi atcelti! Ekstremālā snigšana izraisa satiksmes kolapsu 14
22:40
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Drūms noslīkušo rekords! Riskējot ar dzīvību, nelegālie migranti pārpildītās gumijas laivās turpina šķērsot Lamanša šaurumu 40
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas dome liek “Clean R” par sliktu ietvju tīrīšanu maksāt sodu 900 eiro dienā 20
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pēc ASV lūguma policija aiztur Latvijas valstspiederīgo lietā par 7 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu 6
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Bezdarbnieku nemieri Rīgā: tūkstoši ielaužas Rīgas darba apgādes kantorī un pieprasa “darbu un maizi” 4
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai medikamentus pret Covid-19 varētu ražot Latvijā? Atbild “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Lipmans 27
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man būtu ļoti smagi pamest Latviju tik grūtā brīdī.” Šimkus par sabiedrības sašķeltību, valdības lēmumiem un vakcināciju 135
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai princis Čārlzs tiešām atteiksies no troņa un uzticēs to savam dēlam princim Viljamam? 8
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sprūds: Krievija vēlas, lai to ņemtu vērā un no tās baidītos 35
11 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
FOTO. Radzevičs rāda piemēru un aicina iedzīvotājus pašiem tīrīt sabiedriskā transporta pieturvietas 55
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Rīgas lidostā sliktas redzamības dēļ “airBaltic” lidmašīna nobraukusi no manevrēšanas ceļa 20
14 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO. 5 praktiski padomi, kā mājās uzburt Ziemassvētku sajūtu 2
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Atlūgumus iesniedz arī gados jauni un arī vakcinēti pedagogi!” LIZDA priekšsēdētāja Vanaga skaidro situāciju 98
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Labāk izslimot nekā potēties pret to, kas nelīp!”: dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča uzskata, ka Covid-19 nav draudīga slimība 175
16 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Šodien pozitīvs C19 testa rezultāts un draud viss no tā izrietošais “: Aivars Lembergs cietumā inficējies ar Covid-19 144
16 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Kāpēc vajag valsts ministrus? Koalīcijā nav vienprātības par Valsts prezidenta ierosinājumu 55
21 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Uz veikalu pēc sniega lāpstas: ar kādu kātu, cik dārgu un no kāda materiāla pirkt?
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Neticama izglābšanās! Fermeris izglābj aitas, izrokot tās no dziļas sniega segas 7
21 stundas
ML
Māra Libeka
Veselam
Gandrīz 30 tūkstošiem senioru nav sava ģimenes ārsta. Kā šie pakalpojumi viņiem tiek nodrošināti? 15
12 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Kāpēc godīgi cilvēki melo un maldina? 29
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Pirmo reizi vēsturē galvaspilsētā izsludināts sarkanais brīdinājums par ekstremāli stipru snigšanu 47
16 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Vakcinācijas avīzes” nelaišana laukā no maisa bija liktenīga kļūda. Egila Līcīša feļetons 13
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija varētu būt aktīvāka.” Dace Melbārde strostē Latvijas mediju organizācijas par kūtrumu 16
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
“Tautumeitas” grib teju visi! Saruna ar etnogrupas tautumeitām Asnati un Aurēliju Rancānēm 31
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Latviešu valodā dziedošais japānis Masaki Nakagava pārcietis sarežģītu operāciju 7
16 stundas