Pēcpandēmijas kultūra jeb krīze britu skolās – vecāki vienkārši neliek bērniem vairs iet uz skolu 12
Lielbritānijas skolu vadītāji arvien vairāk uztraucas par to, ka pēc Covid pandēmijas mainījusies attieksme pret skolu apmeklējumu – situāciju var nosaukt par krīzi. Skolotāji atzīst, ka paši vecāki bieži nelabprāt sūta bērnus uz skolu. Tiek brīdināts, ka var paiet gadi, lai atkal skolu apmeklējums atgrieztos pirmspandēmijas apmēros, par šo problēmu raksta izdevums TheGuardian.
Speciālisti atzīst, ka kopš pandēmijas ir pastiprinājušās bažas par dažādām mentālām slimībām, ko veicinājis vājais atbalsts garīgajai veselībai, spriedze un tagad arī dzīves dārdzības pieaugums.
Vissmagāk skartas vidusskolas, kur skolēni pēdējā mācību gadā kavējuši vairāk nekā 9% mācību stundu, salīdzinot ar vidēji 5,4% pirms pieciem gadiem. Lai gan slimību dēļ decembrī strauji pieauga skolu kavēšana, jo daudzi vecāki bija nobažījušies par skarlatīnas uzliesmojumiem, par 70% palielinājās arī neatļautu prombūtņu skaits.
Šeila Mouna, svētās Annas katoļu pamatskolas direktore sacīja, ka vecāki kopš pandēmijas ir vairāk gatavi ļaut bērniem palikt mājās.
“Es domāju, ka ir notikušas kultūras pārmaiņas. Cilvēki strādā mājās, un daži domā, ka arī viņu bērniem mājās klājas labi. Taču bērniem ir jābūt kopā ar draugiem un jāmācās socializēties,” sacīja Mouna.
“Kopaina ir mainījusies. Spiediens apmeklējumam ir arī, piemēram, dzīves dārdzība, visas lietas, kas ietekmē ģimenes. Tas ir radījis virkni jaunu problēmu, kas jārisina un jāatrod jauni veidi, kā uz to reaģēt”.
Skolas apmeklējuma un attiecīgi arī pārrāvumi mācību apguvē nopietni apdraud bērna izglītību un turpmākās dzīves iespējas. Lielbritānijā atbildīgie dienesti ir gatavi niansēti analizēt iemeslus, kāpēc skolu neapmeklēšana ar vecāku ziņu ir kļuvusi par pieaugošu problēmu.
Stīvens Morgans, skolu ministrs, par sacījis: “Valdības Covid krīzes atveseļošanas shēmas neveiksmes, skolēnu labklājības samazināšanās un pieaugošā garīgās veselības noturības problēma izraisa skolās kavējumus,
kas novedīs jau pavisam tuvā nākotnē pie zemākiem sasniegumiem un zemākas dzīves standartiem bērniem un jauniešiem.”
