“Numurus šodien vairs neizsniedz.” PMLP filiālē rindā var nākties pavadīt visu dienu 0
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms mēneša “Latvijas Avīzē” jau rakstījām par problēmām personas dokumentu kārtošanā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) publikācijās “Tūkstošiem vēlētāju bez personas dokumenta” un “Stāvi rindā vai gaidi sodu?” š. g. 20. maijā. Toreiz vēstījām, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes saņēma atgādinājumu par pases vai identitātes kartes (ID) derīguma termiņa beigām un pārjaunošanu kopā ar brīdinājumu: “…personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums, un tas ir jānodod Pārvaldei, noformējot jaunu pasi vai ID karti. Dokumentu nenodošanas gadījumā tiek sastādīts protokols un uzlikts naudas sods!”
Toreiz PMLP informēja, ka pārvaldes 28 nodaļās visā Latvijā no 16. maija atsākta klientu apkalpošana pirmspandēmijas režīmā, tas ir – arī tā sauktās dzīvās rindas kārtībā, jo iepriekšējā pieraksta sistēma PMLP vietnē daudziem klientiem sagādāja vilšanos – uz filiāles apmeklējumu varēja pierakstīties pēc ļoti ilga laika – apmēram pēc trim mēnešiem vai arī vispār nebija iespējams atrast brīvu laiku.
Nenormālo situāciju ar garajām klātienes un iepriekšējā pieraksta rindām piedāvāja risināt, piemēram, Satiksmes ministrija, aicinot izmantot tās pārziņā esošās Ceļu satiksmes drošības direkcijas kapacitāti un pieredzi.
Vai mēneša laikā kas mainījies un uzlabojies? “Latvijas Avīze” devās to noskaidrot, šonedēļ apmeklējot PMLP Jelgavas filiāli.
“Cepšanās” sociālajos tīklos
Arī man jūnija pēdējās dienās beidzas personīgās ID kartes derīguma termiņš, tādēļ šopirmdien apmeklēju sev tuvāko PMLP filiāli, kas izrādījās Jelgavā. Tā kā maijā jau biju noskaidrojis, ka atjaunota dzīvā rinda un iepriekšējais pieraksts šobrīd pieejams ļoti ierobežotā apjomā, uz svarīgo valsts pārvaldes iestādi devos diezgan mierīgu sirdi – gan jau rindu izstāvēšu.
Bažīgu gan darīja dažādas sarakstes, ko jūnija sākumā biju lasījis PMLP “Twitter” kontā. Piemēram: “Aicinām noformēt eID karti līdz 2023. gada 1. janvārim, šobrīd to ir iespējams brīvi izdarīt. Informējam, ka katrs gadījums, kad cilvēkam nebūs eID kartes, tiks izskatīts individuāli, taču par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta var piespriest administratīvu sodu.”
Kāds konta sekotājs vaicāja: “Visi rindās stāvēs vai brauks uz citām pilsētām?
Kapacitātes nav, bet likums jāpilda. Varētu izmainīt likumu, pagarināt eID obligātumu par vismaz gadu.
Man 2023. gadā būs derīgs personu apliecinošs dokuments – pase. Kāpēc uz PMLP jādzen cilvēki, kam nākamgad beidzas pases termiņš?”
PMLP atbild: “Skaidrojam, ka eID kartes obligātumu nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciētie Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.”
Kāds cits atkal vaicā: “Tas skaidrs. Bet iemesls, kāpēc tādus grozījumus pieņēma? Pensionāri taču neies pēc ID kartes. Tātad obligātums ir nosacīts. Tā arī rodas neuzticība likumos noteiktajam. Ja aizies, tad radīsies nākamā problēma – jānovērš situācijas, kad citi pārvaldīs šo karti.”
Sarakstei pieslēdzās VARAM sociālo tīklu kontu apsaimniekotājs, kurš raksta: “Ņemot vērā arvien pieaugošo valsts un pašvaldību, kā arī privātā sektora pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē, nepieciešamas arī drošas un vienotas identificēšanās iespējas, lai iedzīvotāji pakalpojumus lietotu vienotā un integrētā sistēmā. Vienlaikus likums paredz izņēmumus un pārejas periodus dažādām iedzīvotāju grupām. Regulējums nenosaka sankcijas par eiD kartes neizņemšanu, tomēr jāņem vērā, ka, neesot atbilstošam elektroniskās identifikācijas līdzeklim, atsevišķu pakalpojumu pieejamība var būt ierobežota.”
Un tā tālāk. No šīs sarakstes tviterī vismaz uzzinu, ka ID kartes obligātums kaut kādā veidā ir sasaistīts ar e-parakstu, ko pats biju jau ieguvis un paretam lietoju ar ID karti pilnīgi nesaistītā veidā. Līdz ar to PMLP apmeklējumu klusībā sagaidu arī kā līdz tam neizprotamas intrigas atrisinājumu – kā tad tur īsti būs?
“Numurus šodien vairs neizsniedz”
Nekā nebūs! Uz Jelgavu netiku no rīta, bet ap pulksten diviem pēcpusdienā. Mājinieki jau teica – naivais, pat rindas numuriņu nedabūsi! Tā arī bija. Filiāle strādā no plkst. 8 līdz 16.
Jau pie ēkas durvīm nīkst vairāki gaidītāji, ejot iekšā, pirmais, kas “iepriecina”, ir ziņa, ka apmeklētāja numurus šodien vairs neizsniedz.
Uzgaidāmajā telpā visas sēdvietas aizņemtas. Intereses pēc apskatu PMLP sniegto pakalpojumu “pārraides” koridora televizorā: e-paraksta un e-adreses priekšrocības; atgādinājumi par e-ID obligātumu no 2023. gada; aicinājumi pārvaldes telpās lietot sejas masku; ļoti daudz informācijas par PMLP sniegto pakalpojumu klāstu ukraiņiem u. c.
Koridorā vairāki cilvēki ratiņkrēslos, mazs puika ņerkst mātei, ka nevar šito sēdēšanu rindā vairs izturēt. Mammai 63. kārtas numuriņš, izņēmusi plkst. 9.23 no rīta. Tagad bija jau plkst. 14.29 un monitorā nekas labs tuvākās stundas laikā nerādījās – rinda praktiski nekustot.
Paralēli dokumentu iesniegšanai notiek arī dokumentu izsniegšana, dažādu izņēmumu un arī attālinātā pieraksta apkalpošana. Attopos, ka šis valsts piederības dokumentu saņemšanas Golgātas ceļš ikvienam Latvijas iedzīvotājam jāveic divreiz: pasi vai ID piesakot, un pēc tam – saņemot!
Dusmās par šo atklāsmi metos uz izeju, pa ceļam uzrunājot kādu vīru ar lielāku pacietību – cerīgs, ka tūlīt rinda būs pienākusi, kārtas numuru izņēmis tūlīt pēc pulksten astoņiem. Strādā ārzemēs, drīzumā brauks projām, pie dokumenta jātiek – nav variantu, tikai nekādi nesaprot, kādēļ tāda cilvēku pazemošana ar šīm rindām un gaidīšanu dienas garumā.
Noslogotākās – pirmdienas
Gāju atpakaļ – tā sakot, turpat uz vietas meklēt patiesību par šīm mocībām no klientu un arī darbinieku puses. Sekojot ziņām, biju arī lasījis, ka PMLP ir daudz brīvu vakanču, jo interese par darbu pārvaldē neesot liela. Iestādes piedāvātais atalgojums nav konkurētspējīgs – darbiniekam ar pieredzi vien 775 eiro pirms nodokļu nomaksas. Taču darbs iestādē pēdējā gada laikā palielinājies ievērojami: piemēram, pērn aprīlī noformēti 28 000 personu apliecinošu dokumentu, bet šogad aprīlī – jau 61 000.
Neapmierinātu cilvēku rindas un arī sūdzības droši vien tagad ir PMLP darbinieku ikdiena.
Neskatoties uz to, man drusku paveicās, šo to ar savu gājienu tiešām arī izdevās noskaidrot – neoficiāli, jo ar presi filiālēm runāt noliegts. Viss “caur Rīgu”.
Pateicoties pārvaldes darbinieku situācijas izpratnei un, varētu teikt, pat drosmei, uzzināju, ka PMLP filiālēs pašas noslogotākās parasti esot pirmdienas. Tad kārtas numuriņi beidzoties visātrāk. Citās dienās, iespējams, tie pieejami pat visas darbdienas laikā. Klientus, kuriem dzīvajā rindā ir izņemti numuri, filiāles apkalpojot visus bez izņēmuma – ja nepieciešams, arī pēc oficiālā darba laika.
Tādas filiāles kā, piemēram, Jelgava, Ogre un Tukums, no klienta viedokļa šajā apmeklējumu piesātinātajā laikā esot visnepateicīgākās – kursē elektrovilciens, citādi laba satiksme, līdz ar to daudz apmeklētāju no Rīgas, kur situācija ar dokumentu pieteikšanu un saņemšanu vēl sarežģītāka.
Cerība uz mierīgākiem laikiem
Visbeidzot – izrādās, ka eID nav nekas īpašs vai atšķirīgs no “parastās” ID. Piemēram, man ID karte ir no 2017. gada un tieši tādēļ tai tagad beidzas derīguma termiņš (ID karte derīga piecus gadus). Ja šī pati ID karte man būtu derīga vēl kādus trīs mēnešus, un – ja man jau citā ceļā nebūtu nokārtota sava e-paraksta identitāte, es elektroniskajam parakstam nepieciešamos kodus PMLP filiālē varētu saņemt arī ar “veco” ID karti. Tikai, protams, tagadējā Golgātas ceļa rindā.
Šajā sakarā man ir aizdomas un arī cerība, ka, beidzoties tagadējās ID kartes derīgumam, mani 2023. gadā, iespējams, tomēr nesodīs, jo e-paraksta termiņš man būs derīgs arī nākamgad, un jauno ID varēšu izņemt mierīgākos laikos – kad šis rindu ārprāts būs beidzies. Ļoti šaubos, vai “caur Rīgu” šo patiešām noderīgo informāciju vispārējos formālo teikumu un arī piedraudēšanas plūdos būtu izlobījis.
Lai cilvēkiem būtu ērtāk
“Izmaiņas par ID kartes īpašo lomu digitālās identitātes iegūšanai likumos bija iestrādātas jau 2019. gadā. Pamatdoma bija: lai cilvēkiem būtu ērtāk, visur nav jāiet klātienē un ar pasi jāpierāda sava identitāte, bet ar savu e-parakstu to varētu izdarīt attālināti. Cik tas ir noderīgi, jau pārliecinājāmies Covid-19 laikā. Ļoti svarīgi tas ir arī šobrīd no drošības viedokļa Ukrainas notikumu kontekstā – ja ārkārtas apstākļos cilvēks kaut kur nevar nokļūt fiziski, tad viņam ir iespēja to izdarīt digitāli,” valsts mudināšanu uz ID kartes obligātumu noteiktā termiņā “Latvijas Avīzei” paskaidroja Gatis Ozols, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos.
Laikā, kad notikušas izmaiņas likumos, minētie aspekti nemaz nav bijuši tik aktuāli. Tolaik vairāk domāts par cilvēku ērtībām, paredzēts pietiekami ilgs pārejas periods pakāpeniskai prasību ieviešanai. Taču ārējie apstākļi ieviesuši pamatīgas korekcijas.
Šobrīd PMLP filiālēs sakrituši daudzi iepriekš neparedzēti apstākļi – pases mainīšana, pastiprināta noslodze ar ukraiņu uzturēšanās atļaujām un citiem dokumentiem.
VARAM un PMLP pārstāvji klientu apkalpošanas problēmu mēģinot uzlabot, procesam gatavo dokumentu izsniegšanai mēģinot piesaistīt pašvaldības. CSDD plašais filiāļu loks? Par to VARAM amatpersona neko nezināja – tas laikam esot Satiksmes un Iekšlietu ministriju, kas pārrauga PMLP darbību, pārziņā.
Cik saprotams, abos palīgu piesaistes mēģinājumos, lai situāciju ar personas dokumentu saņemšanu normalizētu, pagaidām nekādu rezultātu nav.
“Vairāk būtu jāskaidro, kādēļ ID karte un attālinātais e-paraksts cilvēkiem ir noderīgs. E-paraksts iedzīvotājiem ir pieejams bez maksas, arī pašvaldību klientu apkalpošanas centri šajā procesā iesaistās aktīvi – palīdz nepieciešamās iekārtas uzlikt un iedzīvotājiem izmantot. Jāskaidro arī tas, ka sodīšana paredzēta tikai tajos gadījumos, kad personu apliecinoša dokumenta cilvēkam nav vispār,” uzsvēra Gatis Ozols.
