Pētījumā par sabiedrības noskaņojumu visās 32 NATO dalībvalstīs, Latvija uzrāda ne visai pozitīvus rezultātus 0
Jaunā pētījumā, kurā salīdzināts sabiedrības noskaņojums visās 32 NATO dalībvalstīs, Latvija vairākos ar valsts drošību saistītos jautājumos izceļas ne tajā iepriecinošākajā veidā.
Kā liecina pētījums “Public Trust in NATO and Defence Institutions, Perceptions of Russia, and Willingness to Fight in NATO Countries”, ko veikuši Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns, Maristas Universitātes profesors un Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Juris Pupčenoks, kā arī Ģeopolitikas pētījumu centra pētnieks un RSU doktorants Kaspars Ģērmanis, sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu kompāniju “Norstat”, tikai 37% aptaujāto Latvijā apgalvo, ka kara gadījumā paši būtu gatavi cīnīties par savu valsti, bet Krieviju par kara izraisīšanu Ukrainā vaino 63% respondentu.
Turklāt visos sešos pētījumā aplūkotajos rādītājos Latvijas rezultāts ir zemāks nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, tā vēstīts portālā jauns.lv.
Viens no spilgtākajiem rezultātiem attiecas uz cilvēku personīgo gatavību aizstāvēt savu valsti. Uz jautājumu: “Mēs, protams, visi ceram, ka cita kara nebūs, taču, ja līdz tam nonāktu, vai jūs būtu gatavs cīnīties par savu valsti?” Latvijā “noteikti jā” vai “drīzāk jā” atbildējuši tikai 37% respondentu.
Baltijas kaimiņvalstīs šis rādītājs ir ievērojami augstāks: Lietuvā par savu valsti būtu gatavi cīnīties 52%, bet Igaunijā – 45%. Latvijas rezultāts ir arī būtiski zemāks nekā vairākās Ziemeļvalstīs. Somijā gatavību cīnīties pauduši 64%, Zviedrijā – 66%, Norvēģijā – 61%. Visaugstākais rādītājs pētījumā redzams Turcijā – 88%.
Vienlaikus Latvijas sabiedrība daudz biežāk atbalsta valsts militāru pretošanos kā principu, nekā pati būtu gatava tajā piedalīties.
Uz jautājumu, vai Latvijai uzbrukuma gadījumā būtu jāīsteno bruņota pretošanās neatkarīgi no uzbrucēja, 66% Latvijas respondentu atbildējuši apstiprinoši. Arī pētījuma autori kopējā NATO valstu ainā izceļ tieši šo tendenci, paužot: “Atbalsts bruņotai pretošanās kustībai mēdz būt lielāks nekā cilvēku individuālā gatavība cīnīties.”
Uzmanību piesaista arī atbildes uz pavisam tiešu jautājumu – “Kas izraisīja karu Ukrainā?”. Kā liecina rezultāti, Latvijā Krieviju par agresoru nosaukuši 63% aptaujāto, kamēr Lietuvā tā atbildējuši 86%, bet Igaunijā – 71% respondentu. Atšķirība kļūst vēl uzskatāmāka, salīdzinot Latviju ar Ziemeļvalstīm. Krieviju par kara izraisītāju uzskata: 93% Somijā, 92% Norvēģijā, 90% Zviedrijā un 89% Dānijā.
Arī uzticības ziņā Latvija uz abu pārējo Baltijas valstu fona atpaliek. NATO Latvijā uzticas 53% respondentu, kamēr Igaunijā tādu ir 60%, bet Lietuvā – 64%. Dažās NATO valstīs šis rādītājs ir krietni augstāks. Turcijā aliansei uzticas 87%, Dānijā – 83%, Norvēģijā – 79%, Somijā – 69%.
Nedaudz labāk Latvija izskatās jautājumā par uzticību bruņotajiem spēkiem. Latvijā armijai uzticas 66% aptaujāto. Tas ir par 13 procentpunktiem vairāk nekā NATO. Tomēr arī šajā kategorijā abas pārējās Baltijas valstis Latviju apsteidz – Igaunijā armijai uzticas 75%, Lietuvā – 76%. Visaugstākā uzticība armijai konstatēta Somijā – 90%. Dānijā un Turcijā tā ir 87%, Norvēģijā – 84%.
Pētījuma autori norāda, ka šāda tendence raksturīga ne tikai Latvijai: uzticība nacionālajiem bruņotajiem spēkiem NATO valstīs kopumā mēdz būt augstāka par uzticību pašai aliansei.
Savukārt policijai Latvijā uzticas 64% respondentu. Arī te starp Baltijas valstīm Latvijai ir zemākais rezultāts. Igaunijā policijai uzticas pat 81%, bet Lietuvā – 74% aptaujāto. Augstākais uzticības līmenis policijai konstatēts Dānijā – 91%, tai seko Somija ar 88% un Turcija ar 85%.
Kā liecina atbildes, nevienā no sešiem pētījumā aplūkotajiem jautājumiem Latvija neapsteidz Igauniju vai Lietuvu. Sevišķi liela plaisa redzama jautājumā par Krievijas atbildību par karu Ukrainā – Latvijas un Lietuvas rezultātu šķir 23 procentpunkti.
Pētījuma autori secina, ka NATO sabiedrībās vienlaikus redzama gan vienotība, gan ievērojama dažādība. “Uzticība bruņotajiem spēkiem kopumā ir augsta, un atbalsts bruņotai pretestībai ir plaši izplatīts. Tomēr uzticība NATO, personīgā gatavība cīnīties un uzskati par Krievijas atbildību par karu Ukrainā NATO dalībvalstīs ievērojami atšķiras,” norādīts publikācijas secinājumos.
Autori arī izceļ Ziemeļvalstis, kas daudzos rādītājos ieņem augstas pozīcijas, vienlaikus demonstrējot gan lielu uzticību institūcijām, gan spēcīgu atbalstu valsts aizsardzībai.
