“Pie izcirtējiem vai pīļu aknām?” Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija gaļas paviljonā raisa dalītas sajūtas 0
Šī gada Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) pasniegšanas ceremonija izraisījusi neparastu reakciju sabiedrībā. Iemesls nav laureāti vai literārie darbi, bet gan pasākuma norises vieta – Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljons.
Daļai sociālo tīklu lietotāju tas šķiet simbolisks kultūras degradācijas apliecinājums, kamēr citi to interpretē kā laikmetīgu un pat konceptuāli pamatotu izvēli.
Sociālajos tīklos izskanējušais sašutums galvenokārt koncentrējas ap ideju, ka šāda vide nav piemērota literatūras svētkiem. Kritiķi uzsver, ka literatūra tiekot pārvērsta par “blakusproduktu”, kas vairs neprasa cieņpilnu attieksmi.
Daži komentētāji arī sasaista šo izvēli ar plašākiem politiskiem un ideoloģiskiem procesiem, pārmetot Kultūras ministrijai virzību prom no “tradicionālām vērtībām”.
Savukārt vēl kāds norāda, ka gaļas paviljons nav ne necivilizēta, ne degradēta vide, tāpēc sašutumam nav pamata.
Ielūkojamies diskusijās!
Kā tu vērtē vietas izvēli?
Kā vēsta aģentūra LETA, ar Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā “Labākais dzejas darbs” godināts Artis Ostups par dzejas krājumu “Patiesība”, ko izdevis apgāds “Neputns”, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji. Savukārt kategorijā “Labākais prozas darbs” uzvaras laurus plūca rakstnieka Viļa Kasima romāns esejās “Svešuma grāmata”, ko klajā laidusi izdevniecība “Latvijas mediji”.
Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā piektdien notika LALIGABA apbalvošanas ceremonija, kurā noskaidroti uzvarētāji pavisam astoņās kategorijās. Balva par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā piešķirta tulkotājam Jānim Krastiņam.
Ivars Šteinbergs ar debiju bērnu literatūrā – dzejoļu krājumu “Ams, ams, ams!”, ko izdevusi izdevniecība “Liels un mazs”, uzvarēja kategorijā “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem”.
Balvu par spilgtāko debiju saņēma Kirils Ēcis par savu pirmo dzejas krājumu “te nu ir tā vasariņa”, ko izdevis “Neputns”.
Pēc ilga pārtraukuma šogad LALIGABA sumināja arī dramaturgus, piešķirot balvu kategorijā “Spilgtākais darbs dramaturģijā”. To saņēma Inga Gaile par lugu “Sliktā māte”, kuru izdevusi izdevniecība “Dienas grāmata”.
Kategorijā “Labākais atdzejojums latviešu valodā” balvu ieguva Māra Poļakova, Māris Salējs, Jānis Elsbergs, Ingmāra Balode un Arvis Viguls par Ostapa Slivinska dzejas izlases “Ziemas karalis un citi dzejoļi” sastādīšanu un atdzejošanu. Šo darbu izdevis apgāds “Orbīta”.
Savukārt kategorijā “Labākais prozas tulkojums latviešu valodā” ar balvu godināta Poļakova par Maika Johansena romāna “Mācītā doktora Leonardo un viņa nākamās mīļākās, daiļās Alčestes, ceļojums uz Slobodas Šveici” tulkojumu. Romānu izdevis apgāds “Aminori”.
Kategorijā “Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā” par labāko atzina Paula Daijas monogrāfiju “Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815-1848”, ko izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Lasītāju balva šogad noteikta sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu “Lsm.lv” publiskā balsojumā, kas ilga no 27. marta līdz 15. aprīlim. Balsojumā uzvarēja Inese Ķestere par grāmatu “Pirkstainītis, Dūrainītis”, ko izdevusi izdevniecība “Latvijas mediji”.
Visi laureāti saņēma Dāniela Šatalova dizainēto LALIGABA balvu un naudas prēmijas.
Žūrijā šogad darbojās ekspertu komisijas priekšsēdētāja, tulkotāja, publiciste un redaktore Ieva Lešinska, literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks Arnis Koroševskis, dzejnieks un atdzejotājs Edvards Kuks, rakstniece Kristīne Ulberga, dzejnieks, rakstnieks un daudzmākslinieks Raibīs, autore un tulkotāja Signe Viška, filozofe un publiciste Sofija Anna Kozlova.
LALIGABA ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā. Tā nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem darbiem.
Balvu organizē Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība.
