“Pie kazām – tikai labā omā!” Pieredzē dalās “Sniķeru” saimniece Santa Lasmane-Radzvilaviča 1
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Ar skābu ģīmi vai nelāgu omu pie kazām nav ko darīt, nenāks ne tuvu un pienu ar’ mazāk dos. Jumurdas pagasta “Sniķeru” saimniece Santa Lasmane-Radzvilaviča šo priekšnoteikumu cenšas ievērot, citādi diez vai tik labi veiktos ar simts kazu ganāmpulku un siera siešanu. Nupat viņas gatavotie “Kaziņas Bonijas sieri” “Novada garšas” pārtikas produktu konkursā saņēma trīs sudraba medaļas.
Sen aiz muguras laiks, kad Santu varēja saukt par pilsētnieci. Strādājusi par raidījumu vadītāju un dīdžeju Kristīgajā radio Rīgā, dzīves vieta – Ādažos, meitu Ievu vedusi uz bērnudārzu Purvciemā. Vismaz pāris stundu dienā, kas pavadītas transportā, no dzīves nost. Kopš brīža, kad brālēns ar vārdiem “Ko peries pa pilsētu!” aicinājis pie drauga administratores darbā uz Ērgļiem, kur sācis uzņemt apgriezienus kristīgais nometņu un atpūtas nometņu centrs “Ērgļa spārni”, nepagāja ne pāris mēnešu, kad sakrāmējusi iedzīvi golfiņā un prom uz laukiem!
Pārējiem ģimenes locekļiem nācās piekrist un sekot… “Ja kaut kas ir ienācis prātā, māku par to tik emocionāli runāt un pārliecināt, ka neviens ij nedomā mani apšaubīt. Kad saku, ka kazas piens ir vislabākais un garšīgākais, parasti visi, kas šeit atbraukuši, piekrīt,” par savām pārliecināšanas spējām stāsta saimniece, tomēr piebilst, ka pārcelšanās vispirms uz Ērgļiem un pēc tam “Sniķeru” sētu netālajā Jumurdā bijis “baigais lēciens”, jo kā pilsētniece, kurai ar laukiem nebija nekādu darīšanu, nokļuva pavisam citā dzīves virpulī.
Skrien kā atspole
Darba dienas rīts Santai sākas ap sešiem. “Prioritāte ir pabarot, padzirdīt un izslaukt kazas un gatavot sieru,” viņa lietišķi uzskaita ikdienas svarīgākos pienākumus. Kad ap desmitiem iebraucu “Sniķeru” sētā, jau paveikts lērums darbu un tagad kārta sieram, kas top speciāli šim nolūkam uzbūvētā koka namiņā. Gatavošanas gaitā būtiska katra minūte, tāpēc saimniece ņem palīgā tālruni, kas signalizē par katru nākamo soli. “Kad atskan “siera zvans”, man ir vienalga, vai ciemos atbraucis žurnālists, Valsts prezidents vai miesīga māte, tad es skrienu!”
Un Santa tiešām skrien – kā atspole. Šodien viņa lielajā katlā gatavo vienu no medaļniekiem – “Eleganto” sieru. Process sākas ar piena pasterizēšanu līdz 64 °C temperatūrai, kas stundu jānotur un pēc tam jāatdzesē līdz 36 °C, jāpievieno siera ieraudziņš un atkal jānotur pusstundu, kam seko siera ferments, un notiek koagulācija, pārvēršot kazas pienu želejveidīgā masā, kurai seko flokulācija, kad piens pārslojas. Ar lieliem nažiem sagriež pabiezo želeju, un sākas masas maisīšana, lai veidotos siera zirņi, kas līdzinās mājas siera gabaliņiem.
Atdaloties sūkalām, klāt brīdis, kad “zirņi” jālej siera formās, bet ar to gatavošana nebeidzas – ik pa laikam vēl svaigais siers ir jāapgriež otrādi. Turpmākais ceļš ir atkarīgs no siera šķirnes. Santa ražo ap 14 dažādu kazas piena sieru, sākot ar svaigajiem un smēriņiem, kā arī saldo sieriņu šokolādes glazūrā, kas ēdami tūlīt pēc pagatavošanas, līdz ilgāk nogatavinātajiem. Ik pa laikam top arī gardēžu priekam kamambērs, mocarella, siers ar pelniem u. c. Vēl esot padomā uztaisīt itāliešu kačokavallo – receptūru “izkodusi”, atliek tikai pamēģināt. “Gribu taisīt arī sierus, kuri tiek gatavināti, apstrādājot miziņu ar vīnu vai balzamiko. Ideju daudz, un dažādība var būt milzīga!” nosaka saimniece.
Protams, Santai ir prieks, ka trīs no viņas gatavotajiem sieriem – “Smēriņš”, “Kūpināts” un “Elegantais” – jau ar pirmo startu “Novada garšas” konkursā saņēma sudraba godalgas, taču par medaļām vēl svarīgāki ir ļaudis, kas šos sierus iegādājas.
“Kad redzu, ka cilvēks tirdziņā atkal atnācis pie mana stenda, nodomāju, ak dievs, cik labi, ka viņš grib to sieru!” Produkciju katru sestdienu vedot uz Ērgļu tirgu, jo ērglēnieši esot labākie pircēji – spēj tik ražot! Palīdze dodas arī uz Madonas lielo tirgu, abas pabraukājot pa pilsētu un novadu svētkiem, kāda daļa pie klientiem aizceļo ar “Neganti gardi” palīdzību.
Pieprasījums pēc sieriem ir tik liels, ka būšot jādomā par papildu piena iegādi, spriež saimniece.
Kur Bonija?
Kamēr Santa raujas pa siera namiņu, “Sniķeru” virtuvē pie plīts rosās netālais Ērgļu kaimiņš un ģimenes draugs Vitālijs Judins, kas atbraucis palīgā pagatavot vairākus ēdienus “Mājas Viesa” recepšu sadaļai. Saimniece atzīst, ka pavārmākslai laika vairs neatliek, jo kopš dzīvesbiedra Kalles aiziešanas mūžībā ikdiena uzņēmusi vēl lielākus apgriezienus. “Ir kaut kādas lietas, ar kurām grūtāk tikt galā, jo bijām sadalījuši pienākumus – es ar sieriem, Kalle – ar tehniku. Tagad esmu iemācījusies braukt ar traktoru un savedu sienu pati.” Reizi vai divas nedēļā uz smagākiem darbiem atbraucot vīrieša cilvēks, uz pusslodzi salīgusi darbinieci.
Šodien “Sniķeros” ir arī meita Ieva, kas nu jau studē Rīgā. Pie lauku darbiem pieradusi, iet mammai palīgā, kad kazas no aploka jāsauc uz kūti, kur notiks slaukšana. Ganāmpulkam vajag ap trīs stundām, bet Santai šis esot pats patīkamākais laiks. “Katrai vajag individuālu pieeju, jo kazas ir īpašas, ar savu raksturu un temperamentu, un man viņas visas patīk, laikam jau citādi neturētu tik lielā skaitā,” prāto saimniece.
Patikšana sākusies ar pašu pirmo – Boniju –, kuras vārds tiek izmantots sieru zīmolā. Kad ciltsmāte devusies debesu ganībās, tūristu grupas, kas brauc skatīt kazas un degustēt sierus, allaž jautājušas – kur tad Bonija? Nekas cits neatlicis kā rīkot jaunās Bonijas kronēšanas svētkus, kas izvērtušies par pamatīgu saietu ar zupas ēšanu, atrakcijām un citām izdarībām.
Lai arī darbs dzenot darbu, svētkiem laiks jāatrod, spriež saimniece. Šovasar kopā ar meitu un tuvāko draugu komandu sarīkojuši mājas kafejnīcu un pacienājuši 110 ciemiņus. “Var jau visu laiku strādāt un žēloties par grūtībām, bet ar šādiem saietiem dzīvi veidojam interesantāku – visapkārt daudz smaidīgu ļaužu, kas bauda mūsu gatavotos ēdienus, priecājas par kazu kompāniju, un varbūt šis notikums kādam paliks atmiņā uz ilgiem gadiem! Mums pašiem tādi svētki sniedz milzīgu gandarījumu, jo pozitīvajām emocijām, ko saņemam no viesiem, nekas cits nestāv klāt.”
3 zelta padomi uzņēmējdarbībā
Neteikt nē jaunajam. Ir jāizmēģina, lai saprastu, vai tas der, vai – ne.
Nepadoties! Arī tad, kad eksperimenti nesanāk.
Atrast darbā prieku – arī ikdienas mazajās lietās.
Uzziņa
Kas ir “Novada garša”?
“Novada garša” ir pasākumu kopums, kuru kopš 2019. gada rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
“Novada garša” piedāvā:
Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – bezmaksas dalību katalogā “www.novadagarsa.lv” (reģistrēts teju 1000 mazo ražotāju visā Latvijā).
Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – dalību “Pārtikas produktu kvalitātes konkursā”, kurā starptautiska ekspertu (šefpavāri, pārtikas tehnologi) žūrija sniedz vērtējumu par produktu un rekomendācijas tā lietošanā/kvalitātes uzlabošanā.
Izglītības iestāžu pavāriem un ēdinātājiem – lai celtu šīs profesijas prestižu sabiedrībā, iespēju pilnveidot un atsvaidzināt zināšanas pavārmākslā, piedaloties konkursā “Mana novada garša”, kurā mentoru – Latvijas pazīstamāko šefpavāru – vadībā var sacensties par labākā titulu, piedalīties praktiskās meistarklasēs, kā arī iepazīt jaunākās tendences un tehnikas pavārmākslā.
Patērētājiem un sabiedrībai kopumā:
vienuviet apkopotu informāciju par pašmāju mazajiem ražotājiem un mājražotājiem,
ik vasaru četros Latvijas reģionos iespēju piedalīties publiskos pasākumos (atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī), kuros var iepazīt reģionu mazo ražotāju un vietējo krodziņu šefpavāru piedāvājumu.
Uzziņa
Santas Lasmanes-Radzvilavičas “Kaziņas Bonijas siers”
“Kaziņas Bonijas siera” izgatavotāja jau teju desmit gadu ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Madonas biroja kliente. Ar lielu interesi saimniece apmeklējusi izglītojošus seminārus pārtikas nozarē ne vien LLKC, bet arī ārvalstīs. “Ļoti uzņēmīga un izdarīga saimniece, kas ne vien gatavo produkciju no kazu siera, bet arī paspēj uzņemt un iepazīstināt ar savu saimniecību tūristus.
“Kaziņas Bonijas siera” produkcija jau nonākusi restorānā “Kaļķu vārti”. Saimniecība izmantojusi arī Madonas pašvaldības grantu konkursu piedāvātās iespējas. Visa informācija par kazām, produkciju un saimniekiem pieejama arī katalogā www.novadagarsa.lv,” norāda LLKC Madonas biroja vadītāja Aija Vīgnere.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
