Uz zveju paši neraujoties 10
Ludzas novada pašvaldības attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vides inženieris Aivars Strazds noliedz, ka pašvaldībā kāds būtu ieinteresēts dalīt zvejas atļaujas saviem draugiem vai kādiem pašvaldībai tuvu stāvošiem ļaudīm, kā to apgalvo ezera īpašnieki. Tāpat viņš teic, ka ezera īpašnieki nemaz tā neraujas paši zvejot.
“Kopš Dukanu ezers ir privatizēts, aizvadītajos 12 gados uz zvejas tiesībām no 23 ezera īpašniekiem pieteikušies vien daži. Piemēram, 2013. un 2014. gadā tādu bija divi, pērn trīs. Bet šogad no 14 personām, kurām pašvaldība izsniegusi zvejas atļaujas Dukanu ezerā, tikai viens ir ezera īpašnieks. Arī uz zveju ezerā nākamgad pagaidām pieteicies tikai viens, tajā pieteikušies vien daži ezera īpašnieki,” skaidro Aivars Strazds. “Nākamā gada zvejai cilvēki varēja pieteikties kaut vai šogad janvārī. Kurš pirmais piesakās, tā cilvēka iesniegumu skatām pirmo.”
Ludzas novada pašvaldības juridiskās nodaļas vadītāja Kristīne Nikolājeva apliecina, ka, izdodot zvejas atļaujas Dukanu ezerā, pašvaldība neko nav pārkāpusi un nepārkāpj. Dukanu ezers 143,8 hektāru platībā ierakstīts Civillikumam pievienotajā ezeru sarakstā, kuros zvejas tiesības pieder valstij.
Privatizējot ezera statuss nemainās
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Inese Bārtule stāsta, ka Dukanu ezers ir ierakstīts Civillikumā tāpēc, ka tas ir ar zivīm bagāts ezers, tāds, kurā zivju krājumus pārvalda valsts, vienlaikus neliedzot iespēju piekļūt tiem arī iedzīvotājiem.
“Makšķerēt šādos ezeros ir atļauts ikvienam, bet atļaujas zvejai ar tīkliem izsniedz vietējā pašvaldība un tās ir atkarīgas no pieejamiem zvejas limitiem un citiem ar zveju saistītajiem ierobežojumiem. Ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, priekšroka to izmantošanā ir ezera piekrastes zemes īpašniekiem, ja vien rūpnieciskās zvejas tiesības tajos nenomā specializētas vietējās zvejnieku sabiedrības. Privatizējot zemi zem ezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij, nekā automātiski nevar iegūt zvejas tiesības, jo tās pieder valstij. Notiekot privatizācijai, ezera statuss nemainās,” skaidro Inese Bārtule.
Ministrijas pārstāve gan atzīst, ka ar Dukanu ezeru, tāpat citiem Latgales pusē, ir cita nelaime, kuras cēlonis ir savulaik pieļautās pretrunas likumos. Tikai tiem, kuriem bez Dukanu ezera pieder kāda daļa no piekrastes zemes, ir “pirmā roka” pieteikt pašvaldībā zvejas tiesības. Toties pārējie ezera īpašnieki atļaujas var saņemt rindas kārtībā. Taču “pirmā roka” Ludzas novadā palikusi bešā trīs reizes.
